Zanda Bērziņa Radziņa facebook dalījusies nesen piedzīvotājās situācijas, kas vienlaikus viņai gan licis raudāt, gan būt dusmīgai par skaudro Latvijas pensionāru ikdienu.
"Avotu iela ir tāda vienkārša, tur vienmēr dzīvojuši darbaļaudis, tur ir interesanti un pat kolorīti. Dienās, kad esmu Brubeck.lv veikaliņā, esmu iepazinusi dažādus tipāžus, kuri cenšas kaut ko pārdot, lai blakus esošajā diennakts barčikā ierautu kādu šļuku. Pavasarī staigāja tantuki, tirgojot vizbulīšu un maijpuķīšu pušķīšus. Sestdienās zemnieki piedāvā tupeņus, burkānus un bietes. Dzīve rit, kā tā ritējusi, iespējams, aizvadītā gadsimta 30. gados.
Es viņu šodien redzēju ejam pa ielas pretējo pusi. Gaiši pelēks mētelītis, gaiša adīta cepurīte un rokās tāda tirgus somiņa. Nodomāju - parasta, gaiša sieviņa. Viņa pamīņājās pie stepa studijas durvīm. Domāju - skatās, kā bērni mācās ... un aizgāja tālāk. Es par viņu aizmirsu.
Pēc stundām 2 viņa tāpat mīņājās pie mana veikaliņa namdurvīm. Mums ir dubultās durvis un dažiem šķiet, ka viss ir slēgts. Tad es veru vaļā un aicinu iekšā. Viņa ļoti samulst un man šķiet, ka sirmajai kundzei acīs ir asaras .....Viņa ienāk, paveras apkārt un klusi nosaka - Nu ja, zeķītes jau ir jums pašiem, tad es iešu. Kaut kas lika pajautāt, bet kas par lietu? Viņa adot un cenšoties kaut ko pārdot. Ja nedēļā 2 zeķītes nopērk, tad sanākot paēst. 2 adītu zeķu pāri - 10, 15 eiro? Nē, pārītis maksājot tikai 3, jo citādi neviens nepērk, citiem jau arī neesot naudiņas.
Uzzinu, ka viņa gandrīz 50 gadus strādājusi slimnīcā par māsu, vēl pensijā par sanitāri un šodien mūsu valsts tautas kalpi viņai atvēlējuši 180 eiro lielu pensiju, jo, redz, esot strādājusi ne tajā valstī.
Viņa maksā par dzīvokli, maksā par zālēm un ēd par 6 eiro nedēļā, jo lielajā tirgū varot dabūt vistu ādas, mīkstos tomātus un kartupeļus. Vakar un šodien neviens negribēja zeķītes pat pa 3 eiro.
Es nopirku, iedodot 5, iedevu savu pusdienu maizes kukuli un siera gabalu.
Jā, viņa raudāja un es pēc tam arī.
Bet šādu gaišu māmiņu mums Latvijā ir simtiem, kuras, kā izrādās, nav pelnījušas kur nu cienīgas, bet pat ne cilvēcīgas vecumdienas.
Es neizteikšos kā skatuves māksliniece Liene, nav arī jēgas jautāt - Vai Jums tur augšā kaut drusku cilvēcības vēl ir palicis? Es tikai - Jums, kuriem šķiet, ka esat pasaules vareni, novēlu atcerēties, cik tā pasaule ir sarežģīti apaļa.
P.S. Mīļie, nerakstiet man vēstules un neprasiet tantes telefonu. Es to nezinu. Es pat nepajautāju, kā viņu sauc. šo rakstu ieliku, lai mēs pamanām cilvēkus sev apkārt, kuriem tiešām vajag palīdzēt."