Rīgā notikusi liela nelaime, kuru varēja novērst

Kāda sieviete sociālajā medijā facebook.com pauž savu stāstu, par kaimiņu izraisītu ugunsnelaimi, kurā nopietni cietusi visa māja. Sieviete vēsta, ka nelaimi varēja novērst, ja pašvaldība būtu viņā ieklausījusies.

Sieviete raksta:

Vēlos padalīties ar mūsu pieredzi "sadarbībā" ar Rïgas Pašvaldības departamentiem, pie reizes lūdzot padomu. Pirms gada ievācāmies savās mīļajās mājās Eduarda Smiļģa ielā. Koka māja, krāsns apkure. Skaisti, plaši, ne īpaši daudz, privatizēti dzīvokļi ar brīnišķīgu vēstures dvašu. Lieliski kaimiņi! Viss bija kā pasakā, līdz brīdim, kad konstatējām, ka tieši virs mums ir palicis viens no pašvaldības, sociālā tipa dzīvokļiem.. Jau laicīgi sākām baudīt mūsu sociālo kaimiņu temperamentu, līmeni. Sākās regulāri dzerstiņi, kautini, būkšķi. Dzīvoklī arī mitinājās sunītis, kuru kaimiņi nokārtoties laida kāpņu telpā. Ziemas sezonā viņam (pamatā tur dzīvo krievu tautības kungs ap 65 gadi, ar lielu mīlestību pret stiprajiem dzērieniem) likās normāli istabas vidū, uz grīdas skaldīt malku. Mēģinājām runāt aci pret aci, it kā visu saprata, bet, protams, līdz nākamajam dzerstiņam. Pavisam nopietni sākām uztraukties, kad pie kunga ievācās viņa pieaugušās meitas, ar saviem pavisam mazajiem bērniem. Dzerstiņi turpinājās, bērniņi tajos tika iesaistīti. Tad nu gan man mērs bija pilns un vērsos pie Pašvaldības ar nopietnu satraukumu par mūsu kaimiņu - sociālā dzīvokļa atrašanos mūsu mājā, lūdzu risinājumu. Pamatā, mūsuprāt, pirmskara daudzstāvu ēkā, ar krāsns apkuri, ir riskanti ļaut uzturēties alkoholiķu ģimenēm. Vistiešākajā veidā tiek apdraudēta mājas un tās lojālo iedzīvotāju drošība. Pie tam mūsu jaukajā E. Smiļģa ielas mājā lielākā daļa 90% kaimiņu ir dzīvokļu īpašnieki, kuriem rūp mājas stāvoklis, mājas labsajūta, ir liela rūpe par apkārtni. Kamēr mūsu sociālajiem kaimiņiem par to bija pilnīgi nospļauties! Šurpu turpu sazinājos ar dažādiem Pašvaldības departamentiem, tajā skaitā elektroniski uzrakstīju Nilam Ušakovam. Diplomātiska rakstura atbildes saņēmu no konsultantiem, kuri, protams, neiedziļinājās lietas būtībā. Mētājamani no viena pie otra. Rīgai šādiem cilvēkiem jāpalīdz ar mājvietu un viss! Sociālais dzīvoklis tur ir un paliks. Pēc vēl vairākiem mēģinājumiem, risinājumu piedāvājumiem, piemēram mazo dzīvoklīti nodot privatizācijā kārtīgiem cilvēkiem vai telpas veidot kā koplietošanas bēniņus, saņēmu tik noraidïjumus. Padevāmies, samierinājāmies. Un tad pienāca vakardienas vakars. Ap 20:00 noliku metiņu gulēt, ielēju vīna glāzi un atkritu dīvānā. Pēc 5 minūtēm no augšas sadzirdēju skaļus būkšķus. Domāju, ka notiek ierastais kautiņš. Bet būkšķi bija tik neierasti skaļi un spēcīgi, ka piegāju pie loga lai paskatītos uz augšu.... Augšā - no vienīgās istabas loga ārā slējās metru garas liesmas, melni dūmi, viss sprakšķēja. Ugunskrēks! Izsaucu ugunsdzēsējus, skrēju augšā, dauzīju durvis, neviens vaļā nevēra, rosību gan dzirdēju, dauzīju vēl, bet nekā. Skrēju pie blakus kaimiņiem, teicu kas par lietu. Visi operatīvi palīdzēja viens otram, apziņot kaimiņus. Skrēju pie Līvijas, modināju, kombinzonā iekšā un ārā no mājas. Atbrauca ugunsdzēsēji, beidzot atlauza durvis. Tālāk jau viss miglains. Kad ugunsdzēsēji bija beiguši, aptuveni ap 00:30, tikām mājās viss, izņemot Līvijas istabu, pludoja. Ūdeni vācām, spaiņus mainījām līdz 5:00 rītā. Kaut kur pa vidu noskaidrojām, ka mūsu sociālais kaimiņš ar kādu dzērienu biedreni, visticamāk bija aizmiguši ar cigareti. Dzīvoklis pilnībā izdzedzis. Jumts izdzedzis. Tas bija noticis. TAS BIJA NOTICIS! Tas, no kā es tik ļoti baidījos, tas, par ko brīdināju Pašvaldību! Vienu stāvu virs mums. Es tā arī neesmu aizgājusi gulēt, jo manī ir liels nemiers. Vēl jo vairāk tāpēc, ka pat pēc šī katastrofālā gadījuma, kas varēja izvērsties vēl briesmīgāks, Pašvaldībai acis un ausis ciet.
Draugi, pie kā mēs, mājas iemītnieki, varētu vērsties ar lūgumu, lai šo izdegušo bēniņu dzīvokli Pašvaldība, mājas drošības un tās iedzīvotāju drošības vārdā, atdzīst par dzīvošanai nederīgu un lai nekad vairs nav pieļaujama attiecīga kontingenta uzturēšanāstajā? Caur kādiem kanāliem to labāk darīt? Ir zināms izmisums.