VAKARA ZIŅAS: Maija Lūsēna: 12 gadus dzīvoju ellē un brīnos, kā vēl esmu dzīva

Kopš 2004. gada tautā mīlētās dziedātājas Maijas Lūsēnas dzīve ir pārvērsta par elli, jo cita pēc citas seko tiesas sēdes, kurās vēlas panākt mākslinieces izlikšanu no Rīgas centra dzīvokļa – viņas pašas rokām iekārtota, izremontēta jumtastāva dzīvoklīša un mākslinieku darbnīcas.

Dziedātāja ir sabēdināta līdz sirds dziļumiem, viņa vērsusies pie palīdzības pie amatpersonām, deputātiem, bet viss velti. Visi tik noplāta rokas bezspēcībā un nosaka, ka dziedātājai grūta dzīve. Lai remdētu sāpes, visu šo laiku viņa spēku rod ticībā Dievam.

Dziedātāja ilgus gadus dzīvo bailēs par savām mājām

Maija Lūsēna jau 12 gadus nemitīgi tiek vazāta pa tiesu namu gaiteņiem. «Es jau ar nevienu netiesājos, ar mani valsts tiesājas jau 12 gadus. Man grib atņemt mākslinieku darbnīcu, ko Rīgas dome savulaik man iznomāja un kuru es pati esmu uzbūvējusi 2000. gadā. Kad būvējām šo darbnīcu, mēs nekad nevarējām iedomāties, ka ar mums tā varēs kāds izrīkoties.

Līdzko varēja šo īpašumu privatizēt, arī es, tāpat kā citi, kas šajā mājā privatizēja dzīvokļus, to izdarīju. 2004. gadā visiem mājas iedzīvotājiem atnāca uzaicinājums noslēgt ar valsti pirkšanas līgumu un šos īpašumus, kas bija reģistrēti Rīgas reģionālajā nodaļā, ievadīt zemesgrāmatā. Visiem atnāca šie uzaicinājumi, bet man atnāca uzaicinājums uz tiesu.

Tā ir bēniņu telpa, kur Vidzemes priekšpilsēta iznomāja ne tikai man, bet ļoti daudziem māksliniekiem telpas darbnīcām. Es zinu māksliniekus, kas šajā tiesā ir zaudējuši, un ir pat tādi, kas ir nomiruši ar sirdstrieku. Visi līdzekļi, ko, ilgus gadus strādājot, esam pelnījuši un ieguldījuši, lai savestu kārtībā kādu no Rīgas jumtiem, kas tolaik, kad es te ievācos bija šausmīgā stāvoklī, pēkšņi tiek atņemti. Ir uzradušās interešu grupas, kurām ļoti iepatikušies šie mūsu izbūvētie īpašumi, kurus vēlas mums atņemt ar likuma palīdzību.

Un kopš 2004. gada manā dzīvē ir iestājusies viena vienīga elle, jo man grib atņemt manu vienīgo īpašumu, kas ir mana vienīgā dzīvesvieta un kur kādreiz dzīvoja arī mans dēls.

Kādam tas ir ļoti izdevīgi, jo ir cilvēki, kas visā tajā sistēmā ir atraduši iespēju, kā var ar prokuratūras palīdzību noformēt šo lietu Rīgas domes interesēs un iesaistīt mani tiesā. Es esmu kāda piektā atbildētāja šajā procesā. Pirms 12 gadiem Rīgas dome atnāca uz Augstāko tiesu un pateica, ka tās nav viņu intereses, bet joprojām tiesvedība notiek, kaut gan tiesai vajadzēja izbeigties. Tātad prokuratūra un tiesa darbojas kāda cita interesēs. Pa šo laiku divas reizes esmu pati nomainījusi jumtu. Pārdevām ar dēlu savu dzīvokli un visu naudu ieguldījām šajā īpašumā, vēl arī aizņēmāmies, lai visu varētu sakārtot. Un tagad kāds to visu ir iekārojis. Paldies Dievam, ka man ir advokāts, kas par mani apžēlojās, jo redzēja, ka es nespēju maksāt visus tiesas izdevumus, kas radušies. Un radušies ir arī komunālie parādi, tāpēc, ka es pateicu, ka nemaksāšu vairs nevienu kapeiku, jo man vairs nav ko maksāt. Visus šos gadus neesmu varējusi normāli strādāt, jo katru rītu man bija jāceļas ar domu, ka mani jebkurā brīdī var izlikt ārā no manām mājām. Paralēli visam tam man arī uzlika arestu bankas kontam,» ar savu pieredzi un pārdzīvojumiem dalās dziedātāja.

Glābiņu meklē dievnamos un klosteros

Maija Lūsēna atklāj, ka ir meklējusi arī palīdzību un risinājumu šai situācijai pie amatpersonām, bet viss veltīgi. «Esmu vairākkārt runājusi ar deputātiem un stāstījusi šo problēmsituāciju. Viņi visi ir liecinājuši, ka mana dzīve ir pārvērtusies vienkārši par elli. Es nemaz negribu, lai tagad par to raksta, jo es baidos, ka tas atkal vērsīsies pret mani. Visus šos 12 gadus neesmu varējusi normāli dzīvot, ne ar kādu runāt, ne satikties, ne par kaut ko priecāties un sevi radoši izpaust. Pagājušogad beidzot samierinājos ar šo lietu un sāku aprast ar šo situāciju. Tāpēc arī es braucu uz baznīcām un klosteriem, jo tās ir vienīgās vietas, kur es varu atrast mierinājumu. Cilvēki uzskata, ka esmu traka palikusi, arī prese atļaujas visu ko publicēt. Un pat kolēģi saka, ka esmu traka, jo tik bieži braucu uz klosteriem. Bet viņi nekad man nav pateikuši nevienu labu vārdu un aizstāvējuši, mēģinājuši kā līdzēt. Nu nevar tā mani nosodīt un nomētāt ar dubļiem, bet paši spīdēt sabiedrībā. Pa šiem 12 gadiem esmu sapratusi, ka vienīgais, kam es varu uzticēties, tas ir Dievs. Jā, tas ir kaut kas neredzams un nesaprotams lielākajai pasaules daļai, bet man tas dod spēku. Jūs pat nespējat iedomāties, cik daudz vēstuļu šo gadu laikā esmu saņēmusi no tiesas, cik man ir bijis jāmaksā valsts nodevu. Visu laiku man ir jācīnās un jāmeklē kaut kādi varianti. Tas viss ir mani pilnībā izputinājis. Ir kāds spēks, kas ir gribējis mani iznīcināt emocionāli un garīgi, atņemt arī mājasvietu. Paldies Dievam, mani vēl neviens no šejienes nav izlicis. Šā gada 25. augustā Augstākā tiesa to visu noraidīja un pieņēma lēmumu, ka viss ir jāatstāj man. Taču ar to jau viss nebeigsies, jo prokurors vienalga pārsūdzēs šo spriedumu. Tagad man atkal ir jāgaida divi gadi, un tā es gadiem gaidu. Man kā radošam cilvēkam ir ļoti grūti šādos apstākļos dzīvot. Es tiešām brīnos, kā es pēc visa pārdzīvotā esmu dzīva un staigāju pa zemi. Es negribu publiski bļaustīties, kā man tagad dara pāri un kā man klājas, jo cilvēki ir nežēlīgi un tas nevienu neinteresē. Es gribu, lai vienreiz tas viss beidzas. Es reizēm sevi sāku šaustīt, jo nesaprotu, kāpēc man visa sava nopelnītā nauda ir jātērē, lai tikai nomaksātu tiesu izdevumus,» stāsta Maija Lūsēna.

Mecenāti aicināti palīdzēt ierakstīt dziesmu albumu

Dziedātāja ir apņēmības pilna atgriezties uz skatuves un šobrīd viņai ir gatavs ierakstu albums ar pašas komponētām liriskām balādēm un dzejnieka Ernesta Austruma dzeju. Tādēļ uzņēmēji un mecenāti ir laipni aicināti atbalstīt Maiju Lūsēnu, lai viņa varētu īsteno šo ieceri un savus talanta cienītājus iepriecināt ar jaunu ierakstu albumu, kuram jau ir dots nosaukums «Dzimusi putenī». «Pašreiz esmu sagatavojusi albuma demo versijas, kuras esmu ievietojusi interneta vietnē «SoundCloud», un tās ir noklausītas 13 000 reižu. Tā ir pilnīgi cita mūzika, un iepriekš es neko tādu nebiju dziedājusi, tas vairs nebūs «Zodiaks» vai «Dāmu pops». Esmu pilnīgi citā kvalitātē, un man ir pilnīgi citas dzīves vērtības. Jaunais albums būs sirdsmūzika, un es ļoti vēlos tā tapšanā iesaistīt gruzīnu populāro komponistu Mišu Mdinaradzi. Esam sapazinušies, un ļoti vēlos, lai viņš ir manu dziesmu, ko paspilgtinās simfoniskais orķestris, aranžiju autors. Taču tam visam nepieciešams finansējums,» stāsta dziedātāja.