VAKARA ZIŅAS: Kāpēc cilvēkiem patīk bīties no pasaules gala?

Nu jau baumas par pasaules galu tiek izplatītas biežāk, nekā gada laikā iestājas Ziemassvētki. Nesen – 29. jūlijā – pārdzīvojām kārtējo solīto kosmisko bojāeju. Bet gada beigās būšot teju grēku plūdi.

Milleniums pagāja

Visvairāk dažādu brīdinājumu un pareģojumu tika izplatīts 20. un 21. gadsimta mijā, turklāt atklājās, ka baidītāji īsti nezināja, kad svinēt Milleniumu - 1999. un 2000. gada mijā vai 2000. un 2001. gada mijā. Tolaik pasaules galu iztulkoja kā datoru nespēju pielāgoties jaunai laika skaitīšanai, kad pirmajā vietā ir nevis cipari 1 un 9, bet 2 un vairākas nulles. Ar ko mūs gadsimtu mijā baidīja? Ja «nobruktu» internets, tad iestātos vispārējs haoss teju visās jomās, jo datorizēts ir gandrīz katrs cilvēka solis un darbība.

29. jūlijā pasaules gals nepienāca

Šovasar tika solīts kārtējais pasaules gals. To sludināja apvienība «End Times Prophecy», kas pēta Bībeles tekstus, vēsturiskus notikumus un zīmes no Visuma. Tās mājaslapā mudž no Bībeles citātiem un lasītāju sagaida frāze, ka dzīvnieki un putni mirst, gaiss ir saindēts un ļaudīm jāaizdomājas par bojāeju. Dažādi līdzīgi pravietojumi ir visai apmeklēti arī vietnē «YouTube». Par interesi liecina fakts, ka apmeklējumu skaits dažās dienās pārsniedz pusmiljonu.

Pirms 29. jūlija tikām biedēti ar stāstiem par to, ka Zemes magnētiskie poli apmainīsies vietām, tāpēc gaidāmas milzu nelaimes un pastarā diena. Būtu pajautājuši zinātniekiem, nevajadzētu izplatīt tik dramatiskus paziņojumus. Polu pārvietošanās ir notikusi ļoti senā pagātnē, bet ne vienā dienā. Un noteikti ne 2016. gada 29. jūlijā, kā varam pārliecināties paši uz savas ādas. Poli savās vietās atrodoties vairāk nekā 750 000 gadu, un tiem gan esot pienācis mainīšanās laiks, bet vienas dienas vai nakts laikā tas tik un tā nav iespējams.

Būsim sagaidījuši grēku plūdus?

Arī pērn pasaules gala fanus biedēja un baidīja, ka TĀ stunda ir pienākusi, bet visi noliktie datumi pagāja, un uz planētas būtiskas izmaiņas nav notikušas. Viens no it kā bīstamākajiem datumiem bija 2015. gada 28. septembris. Latvijā tajā dienā varēja vērot pilnu Mēness aptumsumu (ja vien varēja saskatīt), tas arī viss. Amerikas mācītājs Džons Hagī, kuram labpatīk šausmināt savus sekotājus, ar pilno Mēness aptumsumu 28. septembrī saistīja planētas galu, un tas turklāt esot ierakstīts Svētajos Rakstos. Pasaules gals ir prognozēts jau simtiem reižu, un itin bieži ar atsaucēm uz Bībeli.

Vēl skaļāki biedinājumi nekā pērn atskanēja pirms 2012. gada 21. decembra. 21. decembrī tika gaidītas maiju kalendāra beigas, par kuru pirms šī datuma ļoti daudzi pasaules iedzīvotāji pat dzirdējuši nebija. Vai, beidzoties vienam kalendāram, jāpazūd visai civilizācijai? Nē, toties interpretiem bija darba pilnas rokas.

Arī 2014. gada 22. februārī tika sludināta kārtējā apokalipse, kad vajadzēja notikt skandināvu dievu kaujai Ragnarokam. Piemēram, šogad liela daļa sauszemes tikšot applūdināta, jo Grenlandes ledāji izkusīšot. Ja tā, tad tiem strauji jāizkūst atlikušo mēnešu laikā.

Kāpēc klusē Nibiru un Nemezīda

Joprojām pastāv īpaši uzturētas interneta vietnes, kurās tiek stāstīts par noslēpumainiem debess ķermeņiem Nibiru un Nemezīdu, kuru misija ir iznīcināt Zemi. Paskatoties uz sevi spogulī, konstatēsim, ka esam dzīvs pierādījums faktam, ka par vairāk nekā desmit gadiem esam pārdzīvojuši noslēpumainās planētas Nibiru it kā radītās problēmas. Gadsimta sākumā Nibiru vajadzēja atnest zemiešiem kārtējo pastardienu. Izsmeļošāk par Nibiru un tās pravietotājiem var izlasīt vietnē http://home.lu.lv/~shmeld/pasgals.html. Astronoms Ivars Šmelds šī interesantā stāsta nobeigumā mierina, ka Zemes iedzīvotājiem apokalipse nedraud vēl 15 miljonus gadu. Šmelds raksta - lai arī planēta Nibiru nav bijusi ieraugāma nevienā teleskopā, ažiotāža turpinās, un acīmredzamais fakts, ka Nibiru vienkārši nav, pastardienas sludinātājus nemaz neietekmē. Arī par Nemezīdas eksistenci lielākā daļa astronomu šaubās.

Slavenais Ņūtons pareģo pasaules galu

17.-18. gadsimtā Anglijā dzīvojošais fiziķis, astronoms un matemātiķis Aizeks Ņūtons esot rakstījis arī par globālām prognozēm, un viņš civilizācijai atvēlējis laiku līdz 2060. gadam. Šādu pieļāvumu viņš izteicis 18. gadsimta sākumā. Pirms dažiem gadiem gan aktīvi tika rakstīts, ka Ņūtons par planētas bojāejas gadu nosaucis 2020. gadu.

Aprēķinos viņš izmantojis matemātiskas formulas un pasaulei nozīmīgus notikumus, izmantojot arī Bībeli. Lai pētītu apokalipses iespēju, Ņūtons esot sarakstījis ap 4500 lappušu un šim darbam veltījis 50 mūža gadus. Ņūtons ir viens no ietekmīgākajiem cilvēkiem pasaules vēsturē, tāpēc arī pret viņa apokaliptisko interesi daudzi izturas ar pietāti. Kaut arī Ņūtona zinātnisko atklājumu un darbu dēļ Baznīca pret viņu siltas jūtas neloloja, Ņūtons bija ticīgs un uzskatīja, ka Dievs devis inerci notikumiem Visumā.

***

Psiholoģes Marijas Ābeltiņas viedoklis:

Kāpēc ik pa laikam parādās informācija par pasaules galu?

Domāju, ka katrā cilvēkā pastāv nāves vai eksistenciālie draudi, tie ir nekontrolējami. Tā ir trauksme, kas pavada visu mūžu. Ir bijuši pētījumi par elektrošoku. Kad cilvēki zina, ka tūlīt sekos elektrošoks, viņiem samazinās trauksme un pazūd bažas. Arī te ir līdzīgi - cilvēki fokusējas uz gatavošanos pasaules galam un iegūst pretējo reakciju. Standarta reakcija uz pasaules galu ir bailes, tās izveidojas evolūcijas gaitā.

Ir cilvēki, kas romantizē pasaules bojāeju. Pienāks pasaules gals, mana ģimene izdzīvos, viss būs skaists un zaļš, un varēs pieņemt vienkāršus lēmumus.

Traumatiska pieredze var atstāt dažāda dziļuma rētas cilvēka domāšanas stāvoklī un personībā. Piemēram, negatīvas lietas un informācija tiek uztverta kā patiesāka. Ja dzīvē ir noticis daudz negatīvā, tad ticību pasaules galam neuztver kā neracionālu rīcību. Pēc traumatiskas pieredzes pārņem bezspēcības izjūta. Ja cilvēks ko tādu ir piedzīvojis un dzird par pasaules galu, tad viņš var teikt: es taču to teicu, es zināju. Tas var palielināt interesi par pasaules bojāeju.

Latvijā ir izplatīta maģiskā domāšana - lietām piedēvē iemeslu. Ja neesam trenēti meklēt komplicētus iemeslus, tad cilvēks domā - izdarīšu rituālu, visiem būs vai nu labi, vai slikti. Tad pasaules gala idejai ir laba augsne. Tas nav attiecināms uz visiem cilvēkiem. Pārsvarā pasaules galu atbalsta tie, kas tam tic, jo ja neviens neticētu, tad kāda jēga būtu par to rakstīt? Savukārt ar šo ziņu dalās tie, kuri ir nobijušies.