Dzīve ārpus Latvijas piespiedu brīvprātīgā trimdā ir simtiem tūkstošu latviešu ikdiena. Un ikviens, kas uz Zviedriju, Angliju, Īriju vai Norvēģiju devies, lai nopelnītu, vēlas būt laimīgs arī privātajā dzīvē. Latviešu meitene Anna nav izņēmums. Pēc vilšanās latviešu vīrietī Anna iemīlējās šrilankietī, saņēma apkārtējo nosodījumus, taču tik un tā pēc vairāku mēnešu pazīšanās drebošu sirdi puisi veda uz Latviju pie radiem.
No auklītes par viesnīcas menedžeri
Anna ir skaista 25 gadus veca latviešu meitene. Gariem kastaņbrūniem matiem. Ne tieva, ne resna, ne gara, ne īsa. Latviešu «made» standartiņš. Toties ļoti, ļoti strādīga. Skolā teicami mācījās, piedalījās daiļlasīšanas konkursos un aktīvi sportoja. Taču pēc vidusskolas neiestājās Latvijas Universitātē, un tad pavīdēja iespēja aizbraukt uz Angliju, kur bija aizprecējusies kāda paziņa, kura steidzami meklēja aukli bērniem. Vecāki sarūpēja biļeti lidojumam, un meitene devās pretī nezināmajai pasaulei, protot vien dažas standarta frāzes angļu valodā. Ģimenē, kur viņa dzīvoja, paziņas vīrs, «tīrasiņu» anglis, mācīja pareizi runāt un rakstīt angļu valodā. Lai arī pagājuši vairāki gadi, bet šo aukles laiku ģimenē Anna atceras ar labpatiku. Tālāk jau dzīve nāca ar jauniem izaicinājumiem viesnīcu biznesā. Anna riskēja. Pārcēlās uz senatnīgi apdvesto Vinčesteru, noīrēja dzīvokli, tikās ar latviešiem, iepazinās un iemīlējās Andrī, kas pelnīja naudu, remontējot un metinot bagātnieku jahtas. Jaunieši būvēja lielus plānus, ka sapelnīs naudu Anglijā, nu, maksimums, pēc gadiem diviem, atgriezīsies Latvijā, nopirks dzīvokli, nosvinēs kāzas un dzīvos, cepuri kuldami. Vienīgi Andris bija noklusējis, ka Latvijā viņam jau ir meitene. Arī bērniņš. Sapņi par kopdzīvi izrādījās vien Annas ilūzija, kas atklājās pavisam nejauši. Arī Anglija nemaz nav tik liela, un nejauši uz ielas satikti Andra paziņas atklāja puiša kārtis, neviļus apjautājoties par Latvijā palikušo ģimeni. Sekoja skandāls, izrunāšanās, šķiršanās un Annas vientulība. Tikai raujoties darbā, viņa spēja uzveikt smeldzīgās sāpes un kaut cik sadziedēt salauzto sirdi. Toties strādīgo latvieti pamanīja, novērtēja un iecēla menedžeres amatā. Tikai ar tām mīlas lietām gan negāja viegli. Reizēm, no rīta gultā pamostoties, kāds stiprā dzimuma pārstāvis gan bija blakām Annai. Bet tas viss nebija pa īstam. «Tā smieklīgi sanāk. Es parūpējos par savu veselību, jo nodarbojos ar seksu, bet es gribēju mīlēties, nevis vienkārši drāzties. Un, piedodiet, izvēle jau nekāda lielā arī nebija - lietuvieši, krievi un poļi, Ups, te arī beidzās mans saraksts,» nosmej Anna. Līdz dienai, kad nejauši saņēma ūdens šalti, kas nevis atvēsināja, bet iededzināja viņā zīmi - tu būsi mīlēta! Tomēr draugi un kolēģi Anglijā vēl joprojām skeptiski raugās uz Annas izvēli, viena no latvietēm iedzērusi nicinoši sejā reiz iemeta: «Tu pinies ar babaju. Varbūt vēl bērnu no viņa gribi piedzemdēt?» Anna cenšas uz to nereaģēt.