VAKARA ZIŅAS: Kas ir šizofrēnija?

Latvijā gadā reģistrē vidēji 300 jaunu saslimšanas gadījumu ar šizofrēniju. Sabiedrībā joprojām valda aizspriedumi galvenokārt nezināšanas dēļ, un visbiežāk no šizofrēnijas slimniekiem baidās tāpēc, ka viņus automātiski uzskata par agresīviem un bīstamiem.

Saprāta šķelšanās

Šizofrēnija ir psihiska saslimšana, kas izpaužas ar domāšanas, uztveres, emocionālo reakciju un uzvedības izmaiņām. Tā ir saprāta šķelšanās. Cilvēkam, kurš nav mediķis, priekšstatu, kas notiek šizofrēnijas slimnieka galvā, sniedz filma «Brīnišķais prāts», kur galvenā varoņa prototips ir Nobela prēmijas laureāts matemātiķis Džons Nešs. Filma ir lielisks piemērs tam, kā saprotoša un ar zināšanām apbruņota ģimene spēj nodrošināt cienījamu, ilgu un laimīgu dzīvi cilvēkam, kuram galvā skan «balsis».

Nešs gāja bojā autoavārijā pagājušā gada maijā, nodzīvojis 86 gadus. Filmā un arī dzīvē pasaulslavenais matemātiķis iemācījās sadzīvot ar halucinācijām un atšķirt tās no realitātes, taču liela daļa nopelnu pienākas viņa sievai Alīsijai. Viņa bija izcilā prāta Džona stiprākais un prasmīgākais atbalsts. Un iemācījās nenodarīt pāri sev, kas ir šizofrēnijas slimnieku tuvinieku klupšanas akmens. Alīsija avārijas brīdī bija vienā mašīnā ar savu Džonu, un abi kopā aizgāja tai saulē.

Slimo viens procents

Ar šo slimību pasaulē sirgst miljoniem iedzīvotāju, tiek uzskatīts, ka ar to saslimst viens procents populācijas. Vietnē www.nenoversies.lv ir pieejama informācija par šizofrēnijas izpausmēm, cēloņiem un ārstēšanu. Šizofrēnija var sākties pēkšņi vai attīstīties pakāpeniski. Vienlīdz bieži saslimst gan vīrieši, gan sievietes, visbiežāk – līdz 25 gadu vecumam.

Murgainas idejas un halucinācijas

Šizofrēnija izpaužas kā murgu idejas, cilvēkam šķiet, ka viņu izseko, viņam ir jāglābj pasaule, viņu kāds indē, raida starus utt. Racionālus argumentus viņi ignorē, ir pilnīgi pārliecināti par savu taisnību. Nav vērts strīdēties ar slimnieku situācijā, kad viņš ir murgu ideju pārņemts. Šizofrēnijas slimnieki mēdz dzirdēt «balsis», kas liek kaut ko darīt vai vienkārši «sarunājas» ar slimnieku. Reizēm balsis atskan no vietām, kas, loģiski domājot, nav iespējams. Piemēram, no citas planētas. Reaģējot uz «balsīm», slimnieks var veidot neparastas grimases, rīkoties situācijai neatbilstoši vai nerunāt vispār. Slimnieki norobežojas, negrib neko darīt, ātri nogurst.

Vai šizofrēnija iedzimst?

Ja ar šizofrēniju slimo kāds no tuviem radiniekiem, cilvēkam ir lielāka iespējamība saslimt ne tikai ar šizofrēniju, bet arī citiem psihiskiem traucējumiem. Saslimšanas risku var palielināt arī apkārtējā vide, kaitīgo faktoru ietekme grūtniecības laikā, dzemdības ar sarežģījumiem, smadzeņu attīstības traucējumi, nelabvēlīgs mikroklimats ģimenē, psihotraumas bērnībā.

Ārstē ne tikai ar medikamentiem

Šizofrēniju izārstēt nevar, bet medikamenti slimības simptomus mazina un pārtrauc. Jāpiebilst: ja slimnieks tos lieto. Viņi ir nekritiski pret medikamentu lietošanu, pārtrauc dzert zāles, un tuviniekiem ir grūti, bieži – pat neiespējami, panākt, lai slimnieks lietotu medikamentus.

Kā norādīts publikācijā vietnē www.nenoversies.lv, tiek izmantotas arī psihosociālas ārstēšanas metodes, kas var palīdzēt saglabāt un stiprināt slimnieka «veselās pazīmes», mazināt sociālu norobežošanos, paaugstināt pašvērtējumu, uzlabot komunikācijas un citas ikdienas prasmes, atpazīt paasinājuma pazīmes, izglītot par palīdzības iespējām dažādu simptomu gadījumā un paaugstināt viņa paša līdzdalību ārstēšanā. Paasinājuma gadījumos nereti nepieciešama ārstēšanās stacionārā, nevis visu laiku. Šāds uzskats arī ir viens no aizspriedumiem, ko attiecina uz šizofrēnijas slimniekiem – ka viņiem visu mūžu jāārstējas stacionārā.

Tuviniekiem vajadzīgs atbalsts

Biedrības «Gaismas stars» vadītāja Brigita Siliņa saka – šizofrēnijas slimnieka atbalsts ir saprotoša ģimene, bet bieži vien tuvinieki ir apjukuši un arī viņiem nepieciešams atbalsts. Ja šizofrēnijas slimnieki var apmeklēt dienas aprūpes centrus, kuros piedalās nodarbībās vai strādā, tad tuvinieki ir atstāti aci pret aci ar slimo tuvinieku un viņa slimību. «Gaismas starā» apmēram reizi gadā notiek nodarbības tuviniekiem, ko vada psihiatrs, bet tuvinieku atsaucība neesot liela. Siliņa ierosina palīdzību meklēt krīžu un konsultāciju centrā «Skalbes».

Tomēr situācija nav bezcerīga arī gadījumā, kad šizofrēnijas slimnieks ņem kredītus vai pērk dārgas preces, bet viņa vietā, baidoties no parādu piedzinējiem, maksā tuvinieki vai ģimenes locekļi. Biedrības «Latvijas kustība par neatkarīgu dzīvi» valdes locekle Tamāra Vahļina stāsta, ka piederīgie var vērsties pie mediķiem, kas izvērtē situāciju. Psihiatrs var pieņemt lēmumu, ka slimniekam ir jāierobežo rīcībspēja noteiktā jomā, piemēram, rīcībā ar mantu vai naudu. Vahļina izstāsta par savu pieredzi darbā ar cilvēkiem, kam ir zemas pašaprūpes prasmes vai garīga rakstura traucējumi. Kredītu ņemšana tiešām ir problēma, un grupu dzīvokļos, kur dzīvo cilvēki ar garīgās veselības traucējumiem, sociālais darbinieks palīdz risināt situāciju. Piemēram, tiek sastādīts parāda atmaksas grafiks. Tas notiek tad, ja rīcībspēja nav ierobežota.

Tuvinieki var vērsties resursu centrā cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem «Zelda», kur sniedz bezmaksas juridiskās konsultācijas. Tajā skaitā par to, kā noteikt rīcībspējas ierobežojumu. Ja slimajam cilvēkam tāds ir noteikts, tad, vienkāršiem vārdiem runājot, kredīta izsniedzējs pats ir vainīgs. Ja ir ierobežota rīcībspēja noteiktā jomā, tad šizofrēnijas slimniekam vai citai personai nevar pieprasīt atmaksāt paņemto kredītu, jo kredītu izsniedzējam ir jāpārbauda informācija par ierobežotu rīcībspēju. Tikai pēc tam jānoformē kredīts.