Koncertzāles «Rīga» idejas autors un vadītājs Juris Millers atklāj, ka cīņa vēl nav galā par koncertzāli un viņš tik viegli nepadosies. Koncertzāles darbību Millers neplāno pārtraukt pat šobrīd, kad Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) nav pieslēgusi apkures sistēmai koncertzāles «Rīga» telpas.
LZA jūlija beigās lauza telpu nomas un lietošanas līgumu ar koncertzāli «Rīga». Līguma laušanas pamats bija telpu nomas un siltumenerģijas parādi. Raksturojot pēdējo mēnešu notikumus, koncertzāles vadītājs Juris Millers stāsta: «Ja Zinātņu akadēmija, ievērojot likumu ēkā, kas ir valsts nozīmes aizsargājamais piemineklis, rūpētos par to tā, kā pieklātos, viņi jau būtu pieslēguši apkuri un pat neuzdrīkstētos diskutēt par apkures pieslēgšanu vai nepieslēgšanu. Tad mēs lielajā zālē varētu nodrošināt absolūti komfortablu temperatūru, patērējot četrus piecus kilovatus stundā. Tik patērē mūsu ievietotais siltā gaisa pūtējs, kas novietots uz skatuves. Savukārt, tā kā akadēmijas rīcības dēļ mēs apkuri nevaram pieslēgt, bijām spiesti uzstādīt divus elektriski industriālos gaisa pūtējus, kurš katrs patērē 15 kilovatu,» skaidro Millers.
Koncertzālē lielāki vai mazāki pasākumi notiek gandrīz katru dienu. «Diemžēl ir pasākumi, uz kuriem ir kritusies biļešu pārdošana, jo cilvēki ir baidījušies pirkt biļetes. Ir daudzi pasākumi, kas pārcēlušies uz citām telpām. Bet galvenais, ka Zinātņu akadēmija jau ir zaudējusi pirmajā tiesā pret mums. Un, neraugoties uz šo zaudējumu, viņi spītīgi cenšas mūs izēst ārā. Acīmredzot šeit ir kādas trešās personas tik lielas intereses, ka viņi pat ir gatavi pārkāpt likumu un ignorēt tiesas norādījumus. Prognozēju, ka viss šis skandāls būs iemesls tam, lai pārvērtētu Zinātņu akadēmijas nepieciešamību Latvijā tādā formātā, kādā tā ir patlaban – kā ofisu centra apsaimniekotāja. Tas nevienam nav noslēpums, ka šajā mājā Zinātņu akadēmija no 21 stāva savām vajadzībām izmanto nepilnus divus stāvus. Pārējais viss ir ofisu centrs. Un, ja Latvijā ir Valsts nekustamo īpašumu aģentūra, kas apsaimnieko īpašumus, kādēļ pēkšņi Zinātņu akadēmijai vajadzētu nodarboties ar šāda rakstura saimniecisko darbību,» sašutis ir koncertzāles vadītājs.
Iespējams, koncertzāle ir Jura Millera dzīves nozīmīgais projekts, tādēļ viņš gatavs iet līdz galam, lai sabiedrībai pašā Rīgas sirdī ir vieta, kur baudīt kultūru. «Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka uzvarēšu. Šī telpa ir atdota sabiedrībai, un es gribētu cerēt, ka uz visiem laikiem. Nevēlos, lai atkārtojas, ka Zinātņu akadēmija šo telpu atkal kā pirms vairāk nekā 40 gadiem atņem sabiedrībai, toreiz izdarot vienu noziegumu, un tagad viņi cenšas izdarīt otru,» strikti nosaka Millers.