VAKARA ZIŅAS: Jurkāns pieļauj, ka precēsies ceturto reizi

© f64

  Pirmais atjaunotās Latvijas ārlietu ministrs, tagad ekspolitiķis Jānis Jurkāns, viesojoties Rīga TV24 raidījumā «Rampas ugunis», dalās uzskatos par mīlestību, sievietēm un laulību. Uz jautājumu, kas īsti notiek viņa laulībā ar Ilzi Jurkāni, Jurkāns komentāros ir skops, bet nosaka: «Es biju trīs reizes precējies. Galvenais neapprecēties otrreiz ar vienu un to pašu sievieti.» Vai viņš varētu apprecēties ceturto reizi, Jurkāns atbild: «Iespējams.»

 

Attiecībās nedrīkst būt paviršs

Jāņa Jurkāna vārds saistībā ar neuzticību sievai Ilzei Jurkānei presē izskanēja jau pagājušā gada vasarā. Toreiz runāja par viņa un zobārsta Pētera Apses sievas Lindas Apses romānu. Apses bija Jurkānu ģimenes draugi. Kā vēlāk presei stāstīja Ilze Jurkāne, vīrs šīs baumas esot noliedzis, taču šogad, ieraugot presē fotogrāfijas, kā Linda iznāk no mājas, kurā atrodas Jurkānu dzīvoklis, Ilze Jurkāne vīru no mājas izlikusi un jutusies ļoti sāpināta. Jurkānu laulība ilga 25 gadus, savulaik Amerikas latviete Ilze Jurkāne mīlestības dēļ no Ņujorkas pārcēlās uz dzīvi Latvijā. Tagad katrs dzīvo savā mājā – Ilze dzīvoklī Rīgā, Jānis – laukos pie jūras. Laulība ir labas zāles pret mīlestību, – tā savulaik kādā intervijā teica Jurkāns. Komentējot šo citātu «Rampas ugunīs», viņš atzīst: «Tā ir tāda vispārēja tēze. Ir jau izņēmumi. Var nodzīvot mīlestībā no sākuma līdz beigām, bet ir jāprot mīlestību kopt, jāprot būt nepaviršam pret attiecībām, jo kaut kā dzīves laikā cilvēki kļūst pavirši pret savām attiecībām, un tas paviršums drupē attiecības. Mīlestība varbūt pāraug cieņā, bet cieņu var zaudēt, ja neej uz sporta zāli, skaties kaut kādu stulbu seriālu.»

 

«Mīlestība savā ziņā ir verdzība»

Uz jautājumu, vai viņš ar Ilzi Jurkāni ir kopā vai šķīries, viņš atbild: «Tā ir mana privātā dzīve. Es negribu runāt par to, ar ko es šķiros, ar ko precos... Par savām attiecībām ar Ilzi. Es biju trīs reizes precējies. Tā nu man ir sanācis. Galvenais neapprecēties otrreiz ar vienu un to pašu sievieti. Nevajag kāpt uz viena un tā paša grābekļa divreiz,» teic Jurkāns. Vai viņš varētu apprecēties ceturto reizi? «Iespējams,» viņš atbild. «Mani nekas neizbrīna. Oskars Vailds uzskatīja, ka krāsains cilvēks precas un šķiras, jo viņam darbojas fantāzija, idejas. Tā pati precēšanās jau ir tāds juridisks akts. Katrs normāls cilvēks grib mīlēt visu mūžu. Ja tev attiecības ar konkrēto cilvēku ir svarīgas, tad tās var izkopt. Mīlestība savā ziņā ir verdzība, jo tu esi šausmīgi atbildīgs vispirms savā un arī tā otra cilvēka priekšā, kuru tu mīli. Tev ir jāaug. Daudzi apprecas un tad domā – ā, man vienalga... Man ir vīrs pie sāniem un tad ... izplūst miesās, garā... Bet ar kādām tiesībām tad tu pretendē uz tā otra cilvēka mīlestību? Viņš taču tevi iemīlēja citādāku. Cilvēkam vairāk jādomā par sevi, nevis otru. Ir jādomā, cik tu lielā mērā atbilsti tam, lai tevi mīlētu. Kāpēc lai cilvēku, kurš ir dumjš, apaudzis, šļūc pa māju treniņbiksēs, neiet uz sporta zāli, mīlētu? Samīļošana nepieciešama pat sunim. Bet tas ir jānopelna.»

 

Jāmīl vispirms sevi

Par dzīves galveno uzdevumu, ko Jurkāns mācot arī saviem mazbērniem, viņš viennozīmīgi uzskata: augt. «Tas, kas pārstāj augt, pārstāj attīstīties un nekad nekļūs dzīves gudrs. Tikai mācoties un augot, var saglabāt to, ko sauc par mīlestību. Protams, mīlestība ir divvirziena ceļš. Var jau runāt, kā filozofi teiks, ka mīlestība ir tevī vai, kā māca baznīca, mīli savu tuvāko kā sevi pašu. Bet kas mūs ir mācījis mīlēt sevi? Agrāk tāda jēdziena nebija, mani neviens nemācīja mīlēt sevi. Jā, jāmīl bija māsiņas, citi, bet ne sevi. Katram cilvēkam ir savas utis, bet jāmīl sevi ar visām utīm.» Uz Kiviča jautājumu, vai mīlestība beidzas tāpēc, ka kāds pārstāj sevi mīlēt, Jurkāns atbild: «Viss ir atkarīgs, kādu jēgu mēs ieliekam savstarpējās attiecībās. Reizēm varbūt tā tava jēga neder, un tad ir vilšanās, šķiršanās. Kāpēc tas notiek? Tāpēc, ka tu neesi pieredzējis, mamma tevi nav iemācījusi sevi mīlēt. Un neviens nav mācījis mīlestības kultūru. Lielākā daļa neprot mīlēt, nav savstarpējās cieņas.» Kas ir mīļotais cilvēks? Jurkāns spriež: «Piedodiet, ne vienmēr sieva ir tuvākais cilvēks. Tik daudzas laulības tiek šķirtas.» Kas ir Jurkāna tuvākais cilvēks? «Es pats,» viņš atbild. Uz jautājumu, vai Jurkānam ar sevi ir labas attiecības, viņš nosaka: «Perfektas. Es cīnos ar to Jurkānu, ka dzīvo manī. Savam mazdēlam teicu: katrā cilvēkā dzīvo divi vilki. Viens ir baigi labais un otrs sliktais. Labais ir tas, kas nezog, nemelo, sliktais tas, kurš zog, melo, neklausa vecākus. Viņš man prasa: kurš uzvar? Es teicu: tas, kuru baro. Vajag barot pareizo vilku sevī un, ja tu baro pareizo, tad dzīvo saskaņā ar sevi.»