VAKARA ZIŅAS: Liene Blūma: "Jānītis man ir vislabākais vīrs"

Šobrīd, kad visu Latviju un jo īpaši galvaspilsētu pāršalcis Eiropas čempionāts basketbolā, »Vakara Ziņas« noskaidroja, kādas pārdomas un sajūtas šā lielā notikuma laikā ir Latvijas vīriešu basketbola izlases kapteiņa Jāņa Blūma sievai Lienei Blūmai, kura visas valstsvienības spēles vēro klātienē no tribīnēm. Viņa sajūsmā kliedz un līdzpārdzīvo itin visiem pašmāju spēlētāju gūtajiem groziem, veiksmēm un neveiksmēm.

Kamēr notiek Eiropas čempionāts, Lienes vīrs Jānis kopā ar pārējiem izlases spēlētājiem dzīvo viesnīcā, nevis mājās Langstiņos pie ģimenes. Tādi ir čempionāta noteikumi. Jānis allaž visu rūpīgi ievēro. Ne velti viņš ir gan uzticams ģimenes tēvs un vīrs, gan viens no labākajiem tālmetienu izpildītājiem Eirolīgā. Atbildīgs un nosvērts basketbolists jau daudzu gadu garumā. Bulvārpreses slejās Jānis nekad nav izcēlies ar skandaloziem izgājieniem. Gluži vai «baltais tēls» latviešu basketbolā.

Nežēlojas un nečīkst par savām neveiksmēm

Liene Blūma zina, ka Latvijas basketbola izlases spēlētāji Eiropas čempionātā spēlē ar septītā izmēra bumbām. Liene ar basketbolistu Jāni ir kopā 13 gadus. Viņa atklāj noslēpumu, ka pati nebūt nav sportiska, bet šo gadu laikā perfekti iepazinusi basketbola spēles pamatnoteikumus, tiesnešu žestus un piezīmes.«Basketbols jau nav tikai spēle ar tiesnešu žestu valodu, basketbolam ir sava filozofija un inteliģence. Ne vienmēr spēlētājs, kas iemet visvairāk punktu, ir vērtīgākais. Es pa šiem gadiem esmu pati izglītojusies un tagad spēles skatos ar pavisam citu redzējumu. Basketbols ir komandas spēle, un viss atkarīgs no komandas mikroklimata. Ir ārkārtīgi svarīgi, kādas ir attiecības starp spēlētājiem,» par basketbolu zina stāstīt Liene. Viņa arī piebilst, ka vīrs mājās darbu nenes, tāpēc viņš sievai nekad nežēlojas un nečīkst par savām neveiksmēm, bet nelielās arī par veiksmēm un uzvarām. Liene teic, ka ar basketbolistu neesot grūti sadzīvot, jo pēc basketbola Jānim primārais ir ģimene. «Jānītis man ir vislabākais vīrs,» mīļoto uzslavē Liene.

Spēles rokas stiepiena attālumā

Sarunā ar »Vakara Ziņām« Liene Blūma atklāj, ka pati apmeklē visas Latvijas basketbola valstsvienības spēles, jo beidzamos divus gadus, kopš viņa ar bērniem vairs nedzīvo diendienā valstī, kurā vīrs spēlē basketbolu, daudzas spēles ģimene ir izlaidusi. «Mēs priecājamies, ka tēti tagad varam redzēt klātienē uz laukuma, tāpēc arī ejam uz katru spēli. Ir grēks izlaist kādu spēli, ja tās ir skatāmas tepat, rokas stiepiena attālumā. Cenšamies apdarīt visus darbus un saplānot pienākumus, lai esam arēnā uz visām spēlēm. Klātienē skatīties basketbolu ir pavisam cita lieta nekā pie televizora ekrāna. Tad arī varu kārtīgi izkliegties, atbalstot mūsu izlasi. Vienīgi meita izlaida Latvijas un Lietuvas spēli, jo viņai iepriekš redzētā spēle pret Beļģiju likās gana traka un viņa prātīgi atzina, ka uz Lietuvas spēli nenāks, jo būšot par traku. Amanda palika mājās ar omi, jo viņai šī spēle būtu bijusi par daudz skaļa,» stāsta Liene.

Saruna uz brīdi pārtrūkst, jo mājās pēc skolas ir ieradies dēls Roberts (9), bet no bērnudārza meita Amanda (4). Tad nu Blūmu mājās virmo kaislības un emocijas. Liene teic, ka tā esot ierasta lieta, jo bērni pa dienu nav redzējušies un, vakaros tiekoties, viens otram stāsta un rāda pa dienu piedzīvoto.

Dēls pamazām iet tēva pēdās

Jau pēc nelielas pauzes, kad mamma ar bērniem vienojusies par klusākām sarunām, Liene atklāj, ka arī dēls Roberts jau trešo gadu spēlē basketbolu: «Viņš trenējas «Daugavas» sporta nama basketbola skolā. Nevarētu teikt, ka Jānis ir laimīgs un ļoti priecājas, ka dēls iet viņa pēdās. Jānim ir paveicies, jo viņš dara to, ko mīl, un tas arī ir viņa maizes darbs. Nav bieži dzirdēts, ka hobijs ir arī maizes darbs. Taču, no otras puses, Jānis vairāk nekā jebkurš cits ir redzējis arī basketbola ēnas puses. Izvērtējot plusus un mīnusus, es nedomāju, ka basketbols ir tas, ko Jānis dēlam novēl. Roberts pats izvēlējās spēlēt basketbolu, tas ir viņa lēmums, un no Jāņa nebija itin nekāda spiediena. Dēlam ļoti patīk basketbols, un viņš jau no sešu mēnešu vecuma dzīvojis basketbola zālēs. Tāpēc viņam tas ir asinīs. Tā ir pazīstama vide, kuru viņš zina un kurā labi jūtas. Kamēr vēlēsies, lai spēlē, mēs neiejauksimies.»

«Kapteinis. Mūsu kapteinis!»

Liene atklāj, ka ļoti lepojas ar vīru, kurš arī šajā Eiropas čempionātā basketbolā izvēlēts par valstsvienības kapteini: «Tas ir ļoti, ļoti liels lepnums par Jāni, kas robežojas pat ar sentimentu. Man it īpaši šajā čempionātā ir ļoti spēcīgas patriotiskās jūtas, jo esmu bijusi klātienē uz četriem čempionātiem un man ir ko salīdzināt. Iepriekšējos gados likās, ka kapteiņa amats ir tikai tāda formalitāte, bet šoreiz liekas, ka Jānis nav tikai formāls, bet gan reāls kapteinis. Pārējie džeki savās intervijās un sarunās uzsver: «Kapteinis. Mūsu kapteinis!» Man šī cieņa un respekts pret Jāni no izlases biedriem vēl vairāk rada lepnumu un sentimentu. Jānis ļoti rūpējas par komandu, viņu pat neuztrauc personīgais sniegums. Zinu, ka viņam kā kapteinim komanda ir pirmajā vietā un tikai tad viņš domā par savu individuālo rezultātu.»

Liene priecājas, ka šogad čempionāts atšķirībā no iepriekšējiem gadiem noorganizēts augstā līmenī: «Mūsu Rīga ir burtiski pārņemta ar šo čempionātu. Visur ir norādes, zīmes un plakāti par šo notikumu. Ārkārtīgi skaisti izveidota fanu zona pie Brīvības pieminekļa. Tiešām jāatzīst, ka latvieši māk organizēt pasākumus. Ir pārspēti visi iepriekšējie čempionāti.»

Arī ģimenes dzīvē jāpaļaujas uz komandu

Pēc čempionāta Jānis dosies prom uz savu klubu, kur spēlēs nākamo sezonu. Liene ar bērniem paliks mājās Latvijā. «Tagad jau ir pierasts, jo rit otrais gads, bet pirmais gads bija grūts, jo tobrīd Jānis spēlēja Kazahstānā. No Latvijas milzīgs attālums. Līdz ar to retāk tikāmies. Taču aizvadītais gads bija daudz labāks. Jānis spēlēja Grieķijā, un mēs visa ģimene regulāri tikāmies. No Rīgas līdz Atēnām jālido divarpus stundas. Tas ir tāpat kā no Rīgas aizbraukt uz Ventspili nedēļas nogalē. Eiropa jau ir maza savienība, kurā visas valstis ir viegli sasniedzamas. Turklāt tagad jau ir tiešie lidojumi,» par ģimenes kopā būšanu basketbola sezonas laikā stāsta Liene.

Iedvesmojoties no Latvijas vīriešu basketbola izlases psiholoģiskā trenera Mārtiņa Martinsona vārdiem, Liene savam vīram arī ģimenes dzīvē velta šos vārdus, kuriem esot liels spēks: «Es ticu sev, es uzticos tev, es paļaujos uz komandu!»