VAKARA ZIŅAS: Anglijas latvieši Jāņos īrēs Rokingemas pili

 
Rokingemas pils ©Scanpix

Lielāko pasākumu organizatori Anglijā – uzņēmīgo latviešu apvienība «Bērzes strazdi» – nupat kā nosvinējuši savu trešo jubileju. Apvienotajā Karalistē visi latvieši viņus sauc par «strazdulēniem». Anglijas latvieši organizē ne tikai izklaides pasākumus, bet dzimtajā Latvijā, Strazdumuižas internātskolā ceļ sporta laukumu bērniem ar redzes invaliditāti. Turklāt pēc Lieldienām jau sāks gatavoties Jāņiem, oficiāli izziņojot lielākās Jāņu svinības, kurām par godu noīrēta britu viduslaiku pils un tās teritorija.

Sens dabas ticējums vēsta, ja strazdi pavasarī ierodas agri, tad būs silta vasara. Kā liecina ornitologu novērojumi, pa kādam agrīnam putnam – lauku cīrulim vai mājas strazdam – Latvijā parasti redzams jau marta sākumā, tomēr lielākādaļa putnu atgriežas vēlāk. Gājputni «Bērzes strazdi» ir sarosījušies daudz agrāk.

Tautieši ārzemēs Latvijā būvē sporta laukumu

«Lai kur arī dzīves ceļi mūs neaizvestu, mēs varam pierādīt, ka palīdzēt latviešiem ir pats galvenais. Tas mūs motivē. Piemēram, nupat kā Strazdumuižas sporta laukuma labiekārtošanas darbiem atradām jaunu sponsoru – latviešu uzņēmumu, kas nodibināts Lielbritānijā «Noah Serious Injury Specialists». Pagājušajā nedēļā notika «Fitness ABC» labdarības skrējiens Vecāķu pludmalē, un saziedotie 290 eiro ir novirzīti Strazdumuižas sporta laukuma labiekārtošanas darbiem,» atklāj projekta «idejiskais tēvs» – viens no Lielbritānijas latviešu pasākumu rīkotāju apvienības «Bērzes strazdi» vadītājiem – Toms Zeltiņš.

Jautāts par Anglijā dzīvojošo latviešu iesaistīšanos dažādās labdarības akcijās un iniciatīvās, Toms atklāj: «Veidojot pasākumus Lielbritānijā, mēs, vērienīgāko ballīšu rīkotāji Lielbritānijas latviešiem, ik pa laikam iesaistāmies labdarībā, jo ir milzīga vēlme darīt kaut ko labu, ja jau pašiem, paldies Dievam, viss ir kārtībā [trīs reizes nospļaujas pār plecu un trīsreiz uzsit pa pieri]. Strazdumuižas internātvidusskola netika nejauši izvēlēta. Mūs iedvesmoja mana sieva, kas regulāri pērk šiem bērniem ar redzes invaliditāti dažādas rotaļlietas, kā arī ziedo naudu viņu kontā. Tā vienā šādā mantiņu nodošanas reizē es tiku paņemts līdzi, un pēc īsas sarunas ar skolas personālu mums bija skaidrs, kā varam palīdzēt sporta laukuma rekonstrukcijas uzsākšanā.»

Lai gan «Bērzes strazdi» labdarības projekts sākotnēji tika iecerēts kā Anglijā dzīvojošo tautiešu iniciatīva, tas jau sen ir pārkāpis visas labu darbu darīšanas robežas. Tādēļ arī Latvijā dzīvojošie pievienojušies organizācijai.

Svinēs Jāņus britu karaliskajā pilī

Tūdaļ pēc Lieldienu svinībām latvieši Anglijā sāks gatavošanos vasaras saulgriežu svinībām – Jāņiem, kas tradicionāli ir lielākais kopā sanākšanas pasākums svešatnē. «Bērzes strazdi» pēc darbošanās vairāku gadu garumā ir kļuvuši par nozīmīgākajiem un populārākajiem lielāko svētku un pasākumu organizatoriem Apvienotajā Karalistē dzīvojošajiem latviešiem. Latviešu mākslinieku koncerti, ballītes, pasākumi, brīvdabas festivāli, labdarības akciju projekti un grandiozās Līgo svētku svinības ir apvienības – domubiedru un draugu komandas Toma Zeltiņa, Ģirta Lerha, Ģirta Auziņa, Veras Malikas un Artura Šambara – bilance.

Jau ceturto gadu pēc kārtas «Bērzes strazdi» rīko lielākos tradīcijām bagātākos, muzikālākos un iespaidīgākos Līgo svētkus Lielbritānijā. Ar katru gadu latviešu skaits tajos pieaug. Pirmajos rīkotajos Jāņos Anglijas latviešu īpašumā «Straumēni» ieradušies aptuveni 970 cilvēki, pērn «Daugavas vanagu» lauku īpašumā «Mūsmājas» jau bijuši 1700 svinētāju. Šovasar «Bērzes strazdi» sagādājuši Lielbritānijā dzīvojošajiem latviešiem grandiozu pārsteigumu, proti, piedāvājot tautiešiem nosvinēt un kopā būt gada lielākajos latviešu svētkos vairāk nekā 900 gadus senajā Rokingemas pils (Rockingham Castle) īpašumos. Īpašās vietas izvēles dēļ tiek gaidīti pat 4000 cilvēki.

«Straumēni», viena no iepriekšējām Jāņu norises vietām, ir slēgti rekonstrukcijai, bet «Mūsmājas» tiek gatavotas pārdošanai, tāpēc citu variantu, kā meklēt jaunu vietu šī gada pasākumam, nav bijis. «Ar Glāstonberijas mūzikas festivāla vērienīgo garu, Līgo noskaņām sirdī un pārliecību, ka Anglija ir pietiekami liela, lai atrastu kādu milzu pļavu, ko izīrēt no kāda angļu zemnieka latviešiem,» par svinību vietas meklējumiem stāsta Toms Zeltiņš.

Organizācijas process neesot bijis vienkāršs, jo lauku teritoriju izmantojumam Anglijā ir visdažādākie nosacījumi. Pēc vērienīgā latviešu mūzikas festivāla organizācijas pērnās vasaras beigās atcerējušies, ka netālu no «Bērzes strazdu» apmetnes un bāzes vietas – pilsētas Korbijas – esošajā Rokingemas pilsmuižas parkā tradicionāli notiek liela mēroga suņu izstādes, zirgu skriešanas sacīkstes, retro auto izstādes un pat organizēts kantri mūzikas festivāls, tāpēc nolēmuši satikties ar apsaimniekotājiem. Gatavoties Jāņiem uzņēmīgie latvieši sākuši jau pērnā gada septembrī, aprēķinot skatuves, ģeneratoru, tualešu, ūdens nodrošināšanas vietu, apsardzes un brīvprātīgo palīgu izmaksas.

Britu aristokrātu īpašumā priecēs latviešus ar «Dakotu» un «Credo»

Arī tautiešiem svešumā reizi gadā jāizbauda tradicionālie latviešu svētki. Tāpēc svinības 52 hektārus lielajā Rokingemas pilsmuižas parkā norisināsies no 19. līdz 21. jūnijam. Ar ko šogad organizatori ir ieplānojuši priecēt līgotājus britu aristokrātu dzimtas parkā, kura ietilpība ir līdz 14 000 cilvēku? Ierašanās līgotājiem paredzēta jau no piektdienas pēcpusdienas, kā arī labāko vietu ieņemšana telšu pļavā muižas teritorijā. Agrajiem līgotājiem būs iespēja iesildīt balsis un deju soli ar latviešu dziesmu grāmatām, grupām «Dakota» un kavermūzikas virtuoziem «Mazie rakari». Galvenā svinību diena – 20. jūnijs – tiks pavadīta ar latviešu dziesmām, sportiskām aktivitātēm lieliem un maziem, plašu latvisko kultūras un radošo darbnīcu programmu, ko nodrošinās folkloras kopa «Žeperi» no Pīterboro pilsētas visas dienas garumā. Tirgotāji priecēs ar dažādiem latviešu labumiem, dzērieniem un ēdieniem, sieru un alu Jāņu tirdziņā. Būs arī lielā Jāņu ugunskura iedegšana un apdziedāšana, kā arī ilgi gaidītā nakts balle līdz rītausmai.

Anglijā pilnveidojusies latviešu uzņēmējdarbība

«Mēs, visa latviešu sabiedrība, esam pelnījuši Anglijā piedzīvot šos svētkus. Turklāt fantastiskais pļavas ielejas reljefs ar skatuvei ideālu uzkalnu, veido savdabīgu dabas amfiteātri. Ideāla vieta ar labu skatuvi, vērienīgu piedāvājumu no vietējiem latviešu tirgotājiem, amatniekiem un izklaides, kultūras programmu visai ģimenei – tādi būs svētki,» stāsta Zeltiņš. Jāņu pasākuma organizācijā šobrīd aktīvi piedalās 12 cilvēku komanda, bet pasākuma dienās brīvprātīgo skaits sasniegs pat 80 cilvēkus.

Īpašs prieks svētku organizatoriem ir par Anglijas latviešu uzņēmēju un tirgotāju atsaucību. Latviešu uzņēmējdarbība pēdējo desmit gadu laikā Anglijā ir strauji pilnveidojusies, kļuvusi profesionālāka, stabilāka un pieejamāka tautiešiem. No Latvijas uzņēmēji vēl nav pieteikušies, taču «Bērzes strazdi» aicina atsaukties latviešu uzņēmējus, lai popularizētu savu zīmolu vai preci vai kā citādi priecētu Anglijā dzīvojošos latviešus.

Lai arī visai bieži un arvien vairāk lielos latviešu pasākumus apmeklē un par tiem interesējas sveštautieši, kas ir jaukto ģimeņu vai jauniepazīto draugu loka neatņemama sastāvdaļa, «Bērzes strazdi» atzīst, ka latviešu tautas svētku popularizēšana angļu valodā nav paredzēta. «Kāda jēga rīkot Jāņus, ja mēs nejūtamies svētkos kā pie sevis mājās!» ir pārliecināts Toms Zeltiņš.

Faktu rāmītī:

Rokingemas pils un muiža

Rokingemas pils, tāpat kā meža, nosaukums cēlies no ciemata, kurā tā atrodas, un pirmo reizi tā minēta 11. gadsimtā. Atrodas 1,6 km attālumā no Korbijas pilsētas, ar kuru ziemeļos robežojas pilsmuižas teritorija, Northemptonšīras apgabalā. Vēstures fakti liecina, ka to licis uzcelt Viljams Iekarotājs drīz pēc normāņu iebrukuma Anglijā. Vairāk nekā 450 gadus pils bija Lielbritānijas karaļnama īpašums, bet nākamos 450 gadus marķīzu Vatsonu dinastijas dzimtas ligzda. Šobrīd tajā mitinās dižciltīgās marķīzu un grāfu dinastijas pēctecis Džeimss Sonders Vatsons kopā ar sievu Elizabeti un bērniem.

Vairākus gadsimtus Rokingemas pils kalpoja kā karaļu mītne, bet teritorija un pilsmuižas teritorija kā iecienīta medību vieta. Vairāk nekā divus gadsimtus ar mežakuiļiem un briežiem dāsnais Rokingemas mežs vilināja britu aristokrātus pavadīt laiku pilī, no kuras paveras skats uz Rokingemas un Kadekotas ciematiem un pārredzama skaistā Velandas ieleja.

Rokingemas pils bija iecienīta slavenā angļu rakstnieka Čārzla Dikensa medību un atpūtas vieta. Tajā filmēta BBC Anglijas pilsoņu kara drāma «By the Sword Divided», televīzijas seriāls «Arnescote Castle», kā arī tā redzama leģendārajā parodijfilmu klasikā «Top Secret!» ar Holivudas aktieri Velu Kilmeru galvenajā lomā. Pils teritorijā saglabājies arī sena un tradīcijām bagāta kriketa kluba laukums. 

 

Ko Tu domā par citu lasītāju komentāriem? Izsaki savu viedokli!