Izrādās, ka savulaik mūsu biznesmeņi uzvedušies gluži kā tā saucamie «jaunie krievi»: kad nauda plūdusi straumēm, pat lepnas automašīnas dāvanā tāds sīkums vien bijis. Apdāvināšanās priekam tolaik ļāvušies arī «Itera Latvija» šefs Juris Savickis un pašreizējais veselības ministrs Guntis Belēvičs. Izrādās, ka savulaik mūsu biznesmeņi uzvedušies gluži kā tā saucamie «jaunie krievi»: kad nauda plūdusi straumēm, pat lepnas automašīnas dāvanā tāds sīkums vien bijis. Apdāvināšanās priekam tolaik ļāvušies arī «Itera Latvija» šefs Juris Savickis un pašreizējais veselības ministrs Guntis Belēvičs.
Uzņēmēja Jura Savicka vārds komentārus neprasa – viņš ir gāzes kompānijas «Itera Latvija» vadītājs un arī «Latvijas Gāzes» padomes priekšsēdētāja vietnieks, sporta aprindās vairāk pazīstams kā «Dinamo Rīga» padomes priekšsēdētājs un Latvijas Tenisa savienības prezidents. Izrādās, ka viņš ar farmakoloģijas biznesmeni, «Saules» un «Mēness» aptieku ķēdes izveidotāju, pašreizējo veselības ministru Gunti Belēviču ir seni paziņas, turklāt šī pazīšanās bijusi visnotaļ interesanta. «Atceros, reiz izdzērām pudeli konjaka un sarunājām: kurš pirmais nopelnīs miljons dolāru, tas otram uzdāvinās mersedesu. Nopelnījis pirmo miljonu, es zvanu Guntim un saku: «Apsveicu, es tev sūtu mersedesu!» Bet viņš man pretī: «Juri, nesteidzies! Es tev tikko gribēju zvanīt, man arī ir pirmais miljons!»,» tā par 90. gadu sākuma notikumiem intervijā «SestDienai» klāsta Savickis. Uz »VZ« precizējošo jautājumu, vai abi uzņēmēji viens otram uzdāvinājuši pa mersedesam vai uzskatījuši derības par dzēstām, Savickis atbildēja: «Derības nedzēsām, tieši otrādi! Man tagad negribas par to stāstīt, jo citādi ne tā sapratīs, taču katrā ziņā mums katram bija pa mersedesam.»
Savulaik iesaistījušies «Baibas» brigādē
Abus vienojošā persona bijis 90. gadu sākuma skandalozais uzņēmējs Raitis Gailis. «Guntis Belēvičs nodarbojās ar farmāciju, es tolaik biju naftas biznesā – tā mums tolaik gāja,» »Vakara Ziņām« stāstīja Savickis. «Bija tāds Raitis Gailis, kurš veidoja ļoti stiprus pamatus komandai, kurā biju es, Guntis Belēvičs, vēl arī citi cilvēki. Kopumā šajā komandā darbojās kādi 8 – 10 cilvēki, katrs darbojāmies savā biznesa nišā, bet Raitis Gailis bija kā galvenais. Mēs tur visi savā ziņā bijām miljonāri. Mums bija ļoti liels un spēcīgs kolektīvs. Viens otram palīdzēja, jo tajos laikos citādāk nemaz nevarēja. Piemēram, ja vienam bija nauda nopelnīta, bet otram bija nepieciešami ieguldījumi, tad uz kādu laiku šī nauda tika aizdota otram virzienam. Uz uzticības pamatiem. Jo mēs bijām viena liela komanda,» atminējās Savickis. «Es arī ar Gunti Belēviču iepazinos, kad Raitis Gailis bija savācis savu komandu.»
Cik noprotams, tad šī komanda ir savulaik slavenā holdingkompānija SIA «B.A.I.B.A.» (reģistrēta 1991. gada septembrī) vai a/s «Baiba – Holding» (1992. gads), kuru abu galvgalī bija Ivars Muzikants – viņš vēlāk vadīja arī Raita Gaiļa izveidoto «Latvijas Depozītu banku». No pazīstamākajiem uzņēmējiem šajā komandā ietilpa arī Māris Bensons, kurš šajā komandā atbildēja par automašīnu tirdzniecību – Gailis bija arī «Volvo» tirgotāju «Mūsa Motors» īpašnieks. «Raitis Gailis tolaik bija ļoti attīstīts – viens no bagātākajiem cilvēkiem, kas darbojās gan Krievijā, gan Polijā, gan Latvijā un Lietuvā, gan citur. Viņš mūs uzaicināja strādāt pie sevis, viņam bija ļoti laba brigāde,» neslēpa Savickis. «Mēs darbojāmies viņa vadībā, bet katrs savā nozarē. Raitim Gailim galva strādāja, arī vēriens viņam bija pamatīgs.»
Šefs bijis odiozs cilvēks
Par vērienu – te nu Savickim taisnība, Gailis bija viens no odiozākajiem to laiku biznesmeņiem, kura neiztrūkstošais veiksmes simbols bija cigārs zobos. Diemžēl tā viņam droši vien nebija 2010. gada februārī, kad tolaik 52 gadus veco Gaili Maskavā neskaidros apstākļos notrieca automašīna, un viņš gāja bojā notikuma vietā... Gaiļa krahu šeit pat Latvijā ievadīja Depozītu bankas sabrukums 90. gadu vidū, pēc kura viņš aizmuka uz Krieviju (baumoja, ka viņš uz turieni aizvedis vismaz 30 miljonus ASV dolāru bankas naudas). Kaimiņvalstī viņš dzīvoja no 1994. gada, pieņēma arī Krievijas pilsonību, un visai ātri izvirzījās priekšplānā arī šajā valstī. Piemēram, Gailis bijis viens no Borisa Jeļcina prezidenta priekšvēlēšanu kampaņas sponsoriem, bet gadsimta sākumā uzmetās par ekspertu, kurš deva padomus par to, kā Latvijai uzvesties pēc prezidenta Vladimira Putina ievēlēšanas.
Savukārt Savickis par uzņēmēju saka tikai vislabākos vārdus. «Raitis Gailis bija ļoti interesants cilvēks, spēcīga personība, kas prata visus apvienot. Kādus divus vai pat visus četrus gadus mēs kopā nostrādājām. Bieži tikāmies, iedzērām kādu malku laba vīna, kopā braucām arī uz ārzemēm,» atmiņās dalījās Savickis. «Viņš prata organizēt arī sadzīvisko momentu. Piemēram, piektdienas vakarā jau bija sapircis visiem biļetes, norezervējis viesnīcas, mums vajadzēja tikai sēsties lidmašīnā un uz kādām trim dienām lidot uz Parīzi. Tāds bija Raitis – foršs, vērienīgs cilvēks.»
Ministram palikuši parādā miljonus
Bet kā tad šī stāsta galvenajiem varoņiem sokas tagad? «Baltic Screen» (žurnālista Lato Lapsas) ikgadējā Latvijas miljonāru topa simtniekā Jura Savicka vārds nefigurē – viņš esot tā saucamo «savādo miljonāru» skaitā, tas ir, pie tiem, kuri noteikti ir miljonāri, bet, cik viņiem īsti pieder, noteikt praktiski nav iespējams.
Ar Belēviču ir vienkāršāk – viņš tagad ir valsts amatpersona, kam likumā noteiktajā kārtībā nākas iesniegt ikgadējā deklarācija. Valsts Ieņēmumu dienesta (VID) publiskojamajā datu bāzē pagaidām pieejama deklarācija, kas iesniegta Belēvičam stājoties amatā 2014. gada 4. novembrī. Protams, ka tajā nav nekādu mersedesu, taču interesantākais, ka Belēvičam vispār nepieder transportlīdzekļi. Arī bezskaidras vai skaidras naudas uzkrājumu viņam nav, toties ministrs ir bijis dāsns uz aizdošanu – četros aizdevumos kopumā viņš ir palienējis 3 440 803 eiro, lielākais no aizdevumiem ir teju 2,8 miljoni eiro. Ministra īpašumā vēl ir arī būve un vairāki zemes gabali Ādažu novadā, kā arī būve un zeme Kokneses pusē. Belēvičam pieder arī kapitāldaļas sešās uzņēmējsabiedrībās, to kopējā vērtība ir pusmiljons, ja precīzāk - 520 641 eiro.