VAKARA ZIŅAS: Latvijas slavenības, kas nopirkušas īpašumu uz Mēness

Tikai daži datora peles klikšķi, un esi kļuvis par viena Mēness akra īpašnieku. Daudzi cilvēki par kādas planētas teritorijas īpašniekiem pat kļuvuši pret savu gribu, jo jau desmit gadus Latvijā pastāv iespēja uzdāvināt zemi uz Mēness. Par «Mēness cilvēkiem» sevi var uzskatīt gan uzņēmējs Jānis Naglis, gan joku plēsējs Andris Freidenfelds jeb Fredis, gan politiķi.

Inese Aizstrauta apdāvina Einaru Repši 

Uzņēmējs Jānis Naglis par sev piederošo zemes gabalu uz Mēness atbild kodolīgi: «Tas bija sens draugu joks.» Arī viņam pieder kripatiņa Mēness. Toties Viesturs Silenieks, viens no Latvijas Zaļās partijas līdzpriekšsēdētājiem, pie šī jautājuma ķēries ar krampi un pat samulsinājis Valsts ieņēmumu dienestu (VID).

Savukārt bijusī Jūrmalas domes priekšsēdētāja Inese Aizstrauta pēc tam, kad bija izslēgta no partijas «Jaunais laiks», tās līderim un partijai 2006. gadā nosūtīja sertifikātu, kas apliecināja, ka Einaram Repšem pieder zemes gabals uz Mēness. Tādējādi viņa izrādīja protestu, ka partijas līderim vairāk rūp privātais bizness, nevis politika.

«Pagaidām neviens cits nav izpelnījies, lai es gribētu kaut ko tādu dāvināt,» viņa sulīgi smejas, taujāta, vai ar debess ķermeņa īpašumtiesībām ir aplaimojusi vēl kādu. «Man pašai vēl neviens neko tādu nav uzdāvinājis. Vai, būs jānopērk?» joko Aizstrauta. Ja nu dāvinātu, tad viņa labprāt saņemtu gabaliņu Veneras – ja jau sievietes ir no Veneras, bet vīrieši – no Marsa.

Viesturam Sileniekam kaimiņos radinieki

Uzzinājis šo epopeju, arī Silenieks nospriedis, ka viņam jānopērk Mēness gabals. Turklāt viņš to ierakstījis savā amatpersonas deklarācijā – kā nu ne, ja īpašums ir iegādāts, nauda samaksāta! Šis laikam bija vienīgais gadījums, kad VID nesaprata, ko darīt ar tik godīgu klientu, atceroties ironizē Silenieks. »Vakara Ziņas« saņēma VID preses sekretāres atbildi, ka īpašums uz Mēness vai cita debess spīdekļa nav jādeklarē. Neviens tur zemi neesot uzmērījis, un tas neesot īsts īpašums.

Silenieks nepiekrīt – kā tad nav uzmērījis? Viņa nopirktajam Mēness gabalam tieši blakus atrodoties radagabala iegādāts pleķītis – salīdzinājuši koordinātas un kadastra numurus.

«Likums nosaka, ka nekustamais īpašums jādeklarē,» viņš skaidro savu toreizējo rīcību. «Uzzinot, ka Aizstrauta uzdāvināja Repšem zemi uz Mēness, es sapratu – o, man arī vajag. Mani interesēja, vai viņš šo īpašumu ir deklarējis. Nopirku to gabalu ar trim mērķiem: pirmkārt, lai deklarētu šo nekustamo īpašumu savā amatpersonas deklarācijā. Otrkārt, lai noskaidrotu, vai Repše to ir izdarījis? Un, treškārt, lai paskatītos, ko darīs VID. Man zvana no VID un saka – zeme uz Mēness jums ir? Es izstāstu, kā pie tās tiku.» Un vēl piebildis, ka šis nekustamais īpašums noderēšot biznesam – atkritumu sūtīšanai uz Mēnesi.

Latvijā notirgoti 2000 zemes gabali

Kopš 2005. gada 12. decembra Latvijā darbojas Kalifornijā dibinātās Mēness vēstniecības pārstāvniecība, kuras mājaslapā atrodamā informācija liecina, ka pasaulē unikālo iespēju iegādāties sev gabaliņu kādas planētas izmantojuši vairāki miljoni cilvēku. «Latvijas iedzīvotājiem notirgoti 2000 zemes gabalu, bet pasaulē aptuveni seši miljoni,» atklāj Mēness vēstniecības Latvijas pārstāvniecības vadītājs Aleksandrs Kukels. «Tas ir labāk par šķiltavām vai lietussargu. Sev pērk reti, pārsvarā – dāvināšanai. Sev zemi iegādājas trīs procenti no visiem pircējiem. Galvenokārt pērk zemi uz Mēness, jo tad var iziet uz balkona un teikt – tas ir mans,» viņš skaidro.

VID šo uzņēmumu ar jautājumiem neesot traucējis. Vienīgā reize bija jau pieminētais Repšes gadījums.

Apsviedīgs amerikānis «privatizē» spīdekļus

Tirdzniecība ar planētām kļuva iespējama 1980. gadā, kad apsviedīgs amerikānis Deniss Houps, balstoties uz nepilnībām ASV un starptautiskajā likumdošanā, piesavinājās īpašuma tiesības uz Mēnesi, Marsu, Veneru un citiem Saules sistēmas kosmiskajiem objektiem, izņemot Zemi un Sauli. Pēc tam pagaidīja trīs gadus un, kad neviens neiebilda, sāka tirgoties.

Kā tad īsti ir ar īpašumtiesībām? Tas ir īsts pirkums vai joku dāvana? Mēness vēstniecības (Lunar Embassy) mājaslapā ir atsauces uz visādiem starptautiskiem dokumentiem – ej nu izproti, vai tādi maz ir. Bet ir! 1967. gadā ANO pieņēma hartu «Vienošanās par Mēnesi un citiem kosmiskajiem objektiem». Tajā noteikts, ka nevienai nācijai nevar piederēt Visuma objekti.

Houpam likumi nav rakstīti – nācijai nevar piederēt, bet privātpersonai var. Te nu arī skaidrojums, kāpēc nekustamā īpašuma nodokli nevar iekasēt – valstīm Mēness nepieder. Marss arī ne.

VID skaidro, ka Mēness vēstniecības darbošanās ir pakalpojums, bet īpašuma iegāde nenotiek «pa īstam». Bet Silenieks atkal sācis šaubīties – ja gribēšot notirgot savu īpašumu uz Mēness par 100 miljoniem, kas viņam varot to liegt? Apliecinājums, ka nopircis, taču esot. Tātad arī iegūtie 100 miljoni uzskatāmi par legālu ienākumu.

Starp citu, pati galvenā Mēness vēstniecība pārdod arī Merkuru, Veneru, Marsu, planētu Io, bet Plūtonu – pat par 250 000 dolāru. Bet Mēness tik un tā ir populārākais.  

Savukārt Latvijā šis bizness aizsācies ar nejauši sadzirdētu informāciju televīzijā. Atlicis tikai sazināties ar pašu Houpa kungu un – olalā, noslēgts līgums par tiesībām pārstāvēt viņa intereses Baltijas valstīs. Kad Latvijā rūpals bija tikko uzsācis apgriezienus, no katra pārdotā Mēness akra (4047 kvadrātmetri), desmit dolāri ieripoja Houpa maciņā.

Fredis baidās dzīvot kaimiņos Britnijai

Joks vai reāls darījums, bet par Mēness daļu īpašniekiem kļuvušas gan Holivudas slavenības, gan «normāli» cilvēki. Necik dāsns gan nav bijis miljardieris Romāns Abramovičs, kurš savai kārtējai draudzenei nopircis un uzdāvinājis simt akrus uz Mēness. Piektajam bagātākajam Krievijas cilvēkam tas tāds štrunts vien ir.

Rīgas vicemēram Andrim Ārgalim arī esot īpašums uz Mēness, bet «Labvēlīgā tipa» Andris Freidenfelds zemes gabalu uz Mēness saņēmis kā balvu par uzvaru kādā jauniešu žurnāla aptaujā. Savulaik viņš laikrakstam «Rīgas Balss» atzinies, ka jūtoties varen lepns par to, vienīgi gribot zināt, kas iepircis īpašumus kaimiņos. Sev raksturīgā stiliņā Fredis pajokoja – ja nu līdzās dzīvošot Britnija Spīrsa un rīkošot trokšņainas ballītes, viņš nepriecāšoties.

Izrādās, visi kosmiskā biznesa gara lidojumi vēl nav izsmelti. Interesenti var savā, mīļotā cilvēka, bērna, kaut suņa un papagaiļa vārdā nodēvēt arī zvaigzni. Skaidrs, kāpēc tā – zvaigžņu ir miljardiem, katram «zemietim» pietiks, ko izvēlēties. Internetā var atrast darboņus, kas to piedāvā un pat sola to izdarīt par baltu velti.

(Faktu rāmītī ievietot šo informāciju)

INTERESANTI

1970. gadā esot nozagts apmēram 2 gramus smags Mēness grunts akmentiņš, kura vērtība lēsta 5 miljonos dolāru!

Vidējais attālums no Mēness līdz Zemei ir 384 403 kilometri.

Mēness virsmas temperatūra ir no mīnus 170 līdz plus 130 grādiem pēc Celsija.

SKAIDROJUMS

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) paskaidro: tas nav saņēmis sūdzības par Mēness vēstniecības mājaslapu. Vērtējot mājaslapā pieejamo informāciju no vidusmēra patērētāja uztveres viedokļa, konstatējams, ka tajā netiek piedāvāts iegādāties zemi uz Mēness. Piedāvājums ir iegādāties neparastu un neticamu dāvanu – attiecīgu «dokumentu» (tostarp ierāmētu). Labi informēts, pietiekami vērīgs un piesardzīgs vidusmēra patērētājs šādas informācijas un tās vispārējās pasniegšanas veida ietekmē nevarētu pieņemt tādu lēmumu, kas būtu saistīts ar attiecīga nekustamā īpašuma iegādi tā vispārējā civiltiesiskā izpratnē, norāda PTAC pārstāve Vineta Ore.

Par 31,20 eiro (bez piegādes izdevumiem un rāmīša cenas) var iepirkt vienu akru uz Mēness, Veneras, Merkura un planētas Io. Mēness īpašnieka rokās nonāk «dokuments», kurš apliecina, ka «jums pieder tiesības uz visiem zināmajiem un nezināmajiem minerāliem un izrakteņiem jūsu iegādātajā īpašumā 3 kilometru dziļumā». Vareni! Īpašniekam esot tiesības uz izrakumiem un minerālu izmantošanu savām vajadzībām. Vien tad, ja viņš tos gribētu izmantot komerciāliem mērķiem, nāktos maksāt 10 procentus no ienākumiem Mēness vēstniecībai.