Slavenā latviešu žurnālista Kārļa Streipa (54) māte māksliniece Līga Streipa mūžībā aizgāja 1991. gada aprīlī, neilgi pēc atgriešanās uz dzīvi Latvijā no Amerikas. Tieši mammas mudināts, Latvijā ieradās arī dēls Kārlis, kas šeit izveidojis veiksmīgu karjeru un kļuvis par cienītu žurnālistu, kura viedoklī ieklausās liela daļa sabiedrības. Taču par mirušo mammu, kura aizaugušā un nekoptā kapavietā atdusas Jūrmalā, Slokas vecajos kapos, dēls ir aizmirsis daudzu gadu garumā.
Drīzumā mātes kapavietu nolīdzinās
»VZ« uzrunāja Slokas ilggadējā iedzīvotāja Velga, kura bija ļoti sašutusi par šo situāciju, norādot, ka Kārlim Streipam nemaz nav kauna. «Mamma tik ilgus gadus atdusas zemes klēpī, bet dēls tā arī nav varējis ne reizi no Rīgas atbraukt līdz Slokas kapiem, lai uzkoptu un savestu kārtībā kapu kopiņu. Es saprotu, ka Kārļa māsas, kuras dzīvo Amerikā, šeit nav ko gaidīt. Visi iet garām šai vietai un dusmīgi par Kārļa bezatbildību. Viņš taču ir ļoti inteliģents cilvēks, vienmēr gudri runā televīzijas pārraidēs, bet mirušās mātes piemiņas vietu nevīžo sakopt.
Savulaik te vēl bija skaists koka krusts, taču tas jau sen sapuvis un aizmests prom. Tagad vienīgi iesprausts koka gabals liecina, ka šajā vietā reiz bijusi kapu kopa. Uz koka piespraustā informācija vēsta: «Kapavietai nav noslēgts beztermiņa nomas līgums. Nereģistrētas vietas tiek aktētas.» To kapavietu drīzumā nolīdzinās un glabās virsū citus aizgājējus.
Ja Kārlis tik tiešām pats nevar aizbraukt līdz Slokai, ir taču iespējams par mazām naudiņām nolīgt kapa kopēju, kas rūpēsies, lai kapavieta nav zālēs ieaugusi, lai uz tās allaž ir ziedi vai deg svecīte. Kārlim taču ir mobilais tālrunis. Vai viņš nevar piezvanīt kapu pārvaldniecei un šīs lietas sakārtot jau vairāku gadu garumā?! Turklāt Kārlis jau daudzus gadus nav samaksājis arī kapu nodevu. Tā maksa ir minimāla – iepriekš tie bija 10 lati gadā, tagad – 13 eiro gadā.»
Senči savulaik Slokā bija ietekmīgi ļaudis
«Man par Kārļa mammu saglabājušās gaišas atmiņas. Līga Streipa uz Latviju no Amerikas atbrauca pēc Atmodas. Viņa ar visu sirdi un dvēseli iestājās par brīvu Latviju. Viņa bija brīnišķīgs cilvēks. Kad esmu kapos un eju garām šai vietai, aiz līdzjūtības nolieku kādu ziediņu vai svecīti,» Kārļa mammu raksturo Velga.
Runājot par Streipu dzimtas radurakstiem, Velga zina stāstīt, ka Streipi savulaik bijuši ļoti ievērojami Slokas iedzīvotāji: «Kārļa vecvectēvs bija Slokas mērs. Viņš apbedīts Slokas kapos, un šeit izveidoti Streipu dzimtas kapi. Savulaik uzstādīts arī piemineklis, uz kura virsmas iegravēti visi Streipu dzimtas senči, kā arī Kārlis un viņa trīs māsas, kas dzīvo Amerikā.»
Pateicoties mātes rūpēm, nokļuva Latvijā
Lai arī jau daudzus gadus par savām mājām Kārlis Streips sauc dzimto senču zemi Latviju, viņš piedzimis Čikāgā. Kārļa vecāki Līga un Laimonis Streipi bija inteliģenti ļaudis. Viņi veidoja mēnešrakstu bērniem «Mazputniņš». Tā galvenais uzdevums bija izglītot bērnus, iepazīstināt ar latviskām vērtībām, kultūru, vēsturi, personībām un veicināt latviešu valodas apguvi. Žurnāls stiprināja latvisko apziņu, valodas prasmi un zināšanas par Latviju, kā arī vienoja latviski runājošos bērnus dažādās pasaules valstīs. Tieši tādēļ, ka vecāki bija radošas personības, pēc mammas ieteikuma Kārlis uzsāka studijas Ziemeļilinoisas universitātes žurnālistikas nodaļā.
Signijas Augunaites žurnālistikas blogs vēsta: «Kārlis Streips uz Latviju pirmoreiz atceļoja 1990. gadā, lai mācītu angļu valodu universitātē, un ne tikai. Ar viņa palīdzību valodu apguva arī VEF augstākā vadība un Tautas frontes pārstāvji. Arī ierašanās Latvijā bija mammas nopelns. Patiesībā darba piedāvājumu par angļu valodas pasniegšanu universitātē saņēmusi viņa, taču iesāktā projekta un citu nozīmīgu darbu dēļ Līga Streipa iespēju pāradresēja dēlam.»
Kārlis intervijās nekad nav vairījies pieminēt savu māti ar labiem vārdiem: «Mammai virs klavierēm stāvēja Blaumaņa citāts «Mans zelts ir mana tauta, mans gods ir viņas gods», un viņa, man šķiet, visu mūžu ticēja, ka Latvija kādreiz atkal būs brīva.»
Kāpēc netiek līdz mātes atdusas vietai?
Vēršoties pie Kārļa Streipa, lai noskaidrotu, kāpēc dēls daudzu gadu garumā aizmirsis ceļu līdz mātes kapavietai, žurnālists norāda, ka vienmēr pietrūkst laika. «Man ir milzīgi daudz darāmā, un es pārāk bieži netieku,» saka žurnālists. Atgādinot, ka tie jau ir daudzi gadi, kuru laikā ne reizi dēls nav radis iespēju sakārtot mammas kapavietas jautājumu, Kārlis samulst: «Jā, tā tas ir! Šajos kapos ir apglabāti mani vecvecvecāki.»
Skaidrojot šo situāciju, Kārlis taisnojoties teic: «Es diezgan sen Jūrmalai nosūtīju diezgan lielu summu latos par kapu kopšanu. Es nezinu, kas tur ir noticis?»
Vaicāts, vai žurnālists pieļaus, ka viņa mammas kapavieta tiktu nolīdzināta līdz ar zemi, viņš sola neko tādu nepieļaut un vaicā: «Ar ko man ir Jūrmalā jārunā par šo jautājumu?» Kārlis kļūs domīgs, uzklausot Slokas iedzīvotāju komentārus, kuri pauduši sašutumu, ka slavenais Streipa kungs ir aizmirsis par savu māti, kura tik daudz savulaik darījusi dēla un latviešu tautas labā.
Žurnālists arī norāda, ka pats nekad negribētu, lai viņa kapavieta būtu pamesta un aizaugtu ar zāli. Sarunas nobeigumā Kārlis atzīst savu vainu, ka līdz šim brīdim nav sakārtojis mātes atsusas vietu, un apsola laboties.
Jūrmalas pilsētas pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas noteikumi *
VI. Kapavietas kopšana un uzturēšana
39. Kapavietas nomnieka pienākums ir viena gada laikā pēc apbedījuma izdarīšanas labiekārtot kapavietu un regulāri to kopt.
40. Kapavietas nomnieks var kopt pats vai arī noslēgt līgumu par kapavietas kopšanu ar juridisku vai fizisku personu, kura savu darbību saskaņojusi ar kapsētu apsaimniekotāju.
VII. Nekoptas kapavietas aktēšana
44. Reizi gadā kapsētu apsaimniekotājs apseko nekoptās kapavietas.
45. Tiek sastādīts akts par nekoptām kapavietām.
46. Nekopto kapavietu marķē ar brīdinājuma zīmi.
47. Kapavietas nomnieks tiek rakstiski brīdināts par iespējamo kapavietas nomas līguma vienpusēju pārtraukšanu, ja kapavieta netiks kopta.
48. Ja akts par nekopto kapavietu tiek sastādīts piecus gadus pēc kārtas, tad kapsētas apsaimniekotājs pārtrauc kapavietas nomas līgumu un kapa kopiņu nolīdzina, 30 dienas par to iepriekš brīdinot kapavietas nomnieku.
IX. Atbildība un administratīvā soda piemērošana
55. Par šo noteikumu VI nodaļā noteikto prasību neievērošanu izsaka brīdinājumu vai piemēro naudas sodu fiziskajām personām līdz 200 eiro, juridiskajām personām – līdz 450 eiro. Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā, uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz 350 eiro, juridiskajām personām – līdz 1400 eiro.
57. Sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolus par administratīvā soda uzlikšanu saistībā ar šo noteikumu pārkāpumiem ir tiesīga Jūrmalas pilsētas pašvaldības policija.
58. Pieņemt lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu saistībā ar šo noteikumu pārkāpumiem ir tiesīga Jūrmalas pilsētas domes Administratīvā komisija.