VAKARA ZIŅAS: Dzintra Klētniece visu laiku velta mazbērniem
 
©privāts arhīvs

Aktrise un režisore Dzintra Klētniece (68) šobrīd pilnībā nodevusies rūpēm par meitas Kristīnes Klētnieces trijām atvasītēm. «Man ir viss, es tagad esmu laimīga,» ar vecmāmiņas pienākumiem lepojas aktrise, kura agrāk diezgan nicīgi skatījusies uz omītēm un opīšiem, kas visu savu brīvo laiku velta tikai un vienīgi mazbērniem.

 Mazbērniem māca lasīt un radoši darboties

Sarunas iesākumā Dzintra atzīstas savā grēkā. «Kādreiz jaunībā nevarēju saprast tās vecās kundzītes un kundziņus, kuri kļuva par vecmāmiņām un vectētiņiem. Viņi palika mazliet dīvaini, tādi kā vientieši. Atnāk ciemos, un nav citas tēmas kā vien sarunas par mazbērniem. Man tas likās nepieņemami,» atklāj režisore un smej, ka tagad tas pats noticis arī ar viņu. «Es varu stundām ilgi runāties par saviem mazbērniem, un mani neviens nevar apklusināt. Laikam šo sarunu dēļ esmu daudziem apnikusi un mani vairs dažās kompānijās neņem pretī. Esmu kļuvusi ļoti vienmuļa savās sarunu tēmās, jo par mazbērniem sāku un par mazbērniem beidzu. Liekas, ka visai pasaulei jābūt ārkārtīgi ieinteresētai par maniem trīs mazbērniem.»

Dzintras Klētnieces mazmeitai Annai ir pieci gadi, Lilija ir trīsgadniece, bet mazdēlam Mārtiņam, kurš piedzima pagājušā gadā 15. aprīlī, ir astoņi mēneši. «Es patiešām esmu ļoti laimīga vecmāmiņa. Esmu atgriezusies bērnībā, kļūstu vientiesīgāka un bērnišķīgāka. Man tagad ir skaista un krāsaina dzīve,» gandarīta ir skatuves māksliniece.

Vecmāmiņai visai bieži tiek uzticēti visi trīs mazbērni: «Man ar viņiem patīk pavadīt laiku. Mums ir jautri.» Kopā ar mazbērniem tiekot skatītas pasaku grāmatas: «Es lasu priekšā, un tad mēs pārrunājam katru epizodi un apskatām ilustrācijas. Lasām latviešu dzejnieces Aspazijas bērnu dzeju, kā arī «Nezinīti Saules pilsētā», «Vinniju Pūku», «Sniegbaltīti un septiņus rūķīšus». Nu jau kopā ar meitu Kristīni esam pieķērušies Antuāna de SentEkziperī «Mazajam princim». Studējam arī Raiņa «Zelta zirgu». Viss notiek jaukā radošā pacēlumā.

Mazbērni ir ļoti atšķirīgi, bet visi kā viens – enerģiski. Man visu laiku jāatbild uz jautājumiem, jāpiedalās visā, ko viņi izdomā. Es ļoti priecājos, ka mazbērni saprot, ko nozīmē grāmatas. Vecākajai mazmeitai Annai jau sen iemācīju visus burtiņus. Kopš man jāuzņemas rūpes par mazbērniem, dzīve ir kļuvusi daudz sulīgāka. Viss pārējais man kļuvis maznozīmīgāks.»

Vai turpināsies dzimtas aktieru dinastija

Vaicājot, vai Dzintra Klētniece pati nekad nav domājusi par otru bērnu, viņa skaidro, ka jaunībā sevi pilnībā veltījusi darbam teātrī: «Man nebija laika par to domāt. Meita padusē, un prom uz teātra mēģinājumiem un izrādēm. Kur vēl laiks otram bērnam? Teātris bija galvenais!»

Režisore skaidro, ka viņas vienīgā meita nebūt nav augusi savā vaļā. «Kristīnei augot, lielu vērību piegriezu viņas gaumes veidošanai. Gājām kopā uz nopietniem koncertiem. Viņa pabeidza Liepājas bērnu mūzikas skolas klavieru klasi. Mums nebija svarīgi, lai viņa kļūst par lielu pianisti, bet bērniem, spēlējot kādu mūzikas instrumentu, mainās domāšana, viņi aug par lieliskiem skatītājiem un klausītājiem. Bērns ar vecākiem ir kopā pirmos septiņus dzīves gadus, un ģimene ārkārtīgi var ietekmēt bērna izaugsmi. Es nekad neteikšu, ka bērnam viss sākas skolā, jo viss patiesībā sākas ģimenē. Ģimene bērnam veido cilvēciskos un intelektuālos pamatus, kā arī attīsta domāšanu. Protams, arī skola daudz dod, bet vecāku atbildība ir milzīga. Jebkurai mātei un tēvam nopietnākā nodarbošanās ir bērna audzināšana,» pārliecināta ir vecmāmiņa.

Vai aktrises mazbērni kļūs par aktieriem, to vēl nevarot pateikt. «Lai katrs dara, kā viņam patīk. Cik cilvēku, tik variantu. Ļoti daudzās mākslinieku ģimenēs bērni izvēlas citas profesijas un neiet vecāku pēdās. Mana meita bērnībā bija pārsteigta, ka pasaulē cilvēki strādā citās profesijās, nevis spēlē teātri.

Mazmeitas jau dejo skatuves priekšā. Cik iespējams, viņas visur tiek ņemtas līdzi, lai pierod pie svešiem cilvēkiem un nav nobijušās,» stāsta vecmāmiņa, kas vairāk par visu vēlas, lai viņas mazbērni izaug par laimīgiem cilvēkiem.

Abas aktrises mazmeitas apmeklē bērnudārzu, un omīte allaž uzzina ko jaunu par bērnudārzu. «Vecākā mazmeita Anna apgūst angļu valodu. Es savulaik mācījos vācu un franču valodu, tādēļ mazmeita ikreiz man māca angļu valodu, un vienas nodarbības garums ir 30 minūšu. Ar mazbērniem skatāmies arī krievu multiplikācijas filmas. Arī šo valodu vajag iemācīties. Mēs taču vienmēr dzīvosim kopā ar dažādas etniskās izcelsmes cilvēkiem. Jābūt tolerantiem,» atzīst režisore.

Lepna par meitu un mazbērniem

Dzintras Klētnieces meita Kristīne līdz šim spējusi apvienot aktrises un režisores darbu ar bērnu audzināšanu. Iespējams, darbi raiti sokas, jo palīgā nāk vecmāmiņa. «Neiet jau viņiem tik viegli, bet, tā kā prieks, ko sniedz bērni, ir tik liels, tad visas grūtības var pārvarēt. Mazmeitas grib palīdzēt gatavot ēst, bet pēc viņu darbošanās mums jāmazgā grīdas un sienas. Bet viņām ir jādod iespēja darboties. Mūsu ģimenes jaunākais vīrietis Mārtiņš, paldies Dievam, vēl guļ ratiņos. Viņš vēl negrib neko zāģēt, vīlēt vai krāsot, bet jau drīz sāks darboties,» nosaka Dzintra.

Ar lepnumu aktrise teic, ka viņas meita ir varonīga sieviete. «Varbūt šajā brīdī viņa zināmā mērā ir zaudētāja, jo nevar strādāt repertuāra teātrī, taču viņa ir neatkarīga. Kristīne dara un strādā to, kas viņai patīk. Tas ir fantastiski!»

Režisore ir arī gandarīta, ka meita ļoti labi dzied un viņai izveidota jauna koncertprogramma – dziesmas no «Trīnes grēkiem» ar Ivara Vīgnera mūziku. Ar labiem panākumiem Kristīne ar savu izrādi «Granātu aproce» piedalās starptautiskos teātra festivālos. Šobrīd Kristīne pošas uz Jēkabpili, kur februārī kopā ar pianistu Māri Žagaru un dzejnieci Gaidu Pūliņu piedalīsies literāri muzikālā pasākumā, bet pērnā gada novembrī Maskavā piedalīšanās plašā festivālā cilvēkiem ar īpašām vajadzībām ir devusi vielu nopietnai skatuves pieredzei.