Mistisko apļu sezona labības laukos jau ir noslēgusies, bet diskusijas un minējumi par to izcelsmi turpinās arī pēc tam, kad labība nopļauta un sagūlusi jau klētīs. Vai šie apļi ir citplanētiešu atgādinājums par viņu eksistenci? Vai tas ir kāds brīdinājums cilvēcei? Vai tas ir neizskaidrojams dabas fenomens, bet varbūt īpašas apļu veidošanas cunftes šedevrs?
Ikgadējs pasākums
Katru gadu labības laukos Viltšīras un Hempšīras grāfistēs Dienvidanglijā – īpaši dažādu senu svētnīcu apkaimē un vietās, no kurām bieži ziņo par NLO novērošanu – parādās arī fenomens, kurš izpelnījies apzīmējumu «apļi labības laukos» («crop circles» – angļu valodā). Apļu sezonas sākums ir maijs un rašanās vieta ir rapšu lauki, pēc tam šī sezona turpinās jūnijā, aptverot miežu laukus, un visbeidzot jūlijā un augustā – kviešu laukus. Šie dīvainie ornamenti – veldrē sagūlušies labības apļi – novērojami seno svētvietu, kurgānu tuvumā, piemēram, pie Silberi kurgāna un pie slavenās Stounhendžas. Dienvidanglijas grāfistēs ir novēroti vairāk nekā 3000 šādi vai līdzīgi ģeometriski veidojumi dažādu kultūraugu laukos. To diametrs ir sākot no dažiem desmitiem līdz pat vairāk nekā 300 metriem. Apļu galvenā īpatnība ir tā, ka vārpas nav viss nolauztas, bet gan ar apbrīnojamu rūpību un precizitāti noliektas zemē apmēram collas augstumā virs zemes, tas ir, stiebra pirmā gredzena augstumā. Apļos stiebri ir savērpti pulksteņrādītāja virzienā (atsevišķos gadījumos arī pretēji). Maigi nolocītie stiebri veido pamatni pat vairākos slāņos, turklāt katrā slānī tie nolocīti pretējā virzienā nekā iepriekšējā slānī. Jāatzīmē, ka apļa malas ir ļoti precīzas un līdzenas. Zīmīgi, ka šie unikālie labības šedevri rodas naktī, tātad pilnīgas tumsas laikā. Šādi īpatnēji ornamenti ir novērojami arī citur pasaulē – Austrijā, Nīderlandē, Vācijā, arī Austrālijā, Amerikā, Japānā, Dienvidāfrikā un Krievijā. Ir ziņas arī par līdzīgiem vērojumiem Latvijā.
Labības apļi aizvien sarežģītāki
Atskatoties pagātnē, jāsecina, ka līdz 80. gadiem šie veidojumi galvenokārt bija apļveida, no kā arī cēlies to nosaukums «crop circles». Tiesa, leģendas un kokgriezumi vēsta par apļu parādīšanos jau ap 1590. gadu. Taču pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā sāka parādīties jau sarežģītāki veidojumi, kā piktogrammas, tostarp, mandalas, fraktāļi, sakrālās ģeometrijas fragmenti utt. 1996. gadā Viltšīras grāfistē parādījās labības aplis, kura izmērs garumā līdzinājās gandrīz divu futbola laukumu garumam. Pēc laukuma lielākais ornaments parādījās 2001. gada 13. augusta rītā pēc ilgstošām lietus gāzēm. Tas sastāvēja no 409 apļiem un papildu apļiem veidojuma malās. Ornamenta lielums atbilda sešiem futbola laukumiem. Saka, ka šiem apļiem piemītot milzīga fiziskā enerģija un, nostājoties uz tiem, cilvēks sajūt pat reiboni.
«Svētceļojumu» mērķis
Par īstu «svētceļojuma» vietu šogad vasarā izvērtās kāds labības lauks Raistingā Bavārijā, kas piesaistīja tūkstošiem ziņkārīgo un interesentu, kuri devās turp apbrīnot apli kviešu laukā. Šā pārdabiskā veidojuma diametrs bija 75 metri, un tā iekšienē bija vēl trīs gredzeni. Dīvaino parādību bija pamanījuši gaisa balona lidotāji, kuri šajā informācijā padalījās arī ar citiem internetā. «Viņi dziedāja, dejoja, spēlēja ģitāru, vēzēja svārstu un pat nakšņoja laukā,» izdevumam «Süddeutsche Zeitung» stāstīja ciema iedzīvotāja. Vairākums apmeklētāju bija pārliecināti, ka aplis labības laukā nevarot būt cilvēku roku darbs. «Tā ir tehnoloģija, kādu mēs vēl nepārvaldām, viņi vēlas mums apliecināt: mēs esam šeit un mēs jūs mīlam,» intervijā izdevumam skaidroja kāda citplanētiešu teorijas piekritēja. Zīmīgi vai arī tā ir vienkārši sakritība, ka šis labības lauka aplis atradās netālu no kādreizējās sakaru stacijas antenām, kuru savulaik izmantoja, lai Eiropai pārraidītu cilvēku pirmo nolaišanos uz Mēness 1969. gadā. Lauksaimnieks Kristofs Hutners, kuram pieder labības lauks, apstiprināja, ka aplis neesot viņa roku darbs, taču viņam esot gan aizdomas, ka to varētu būt izveidojuši studenti. «Tādu apli ir ļoti grūti izveidot, bet tas ir tiešām teicami izdarīts,» sacīja Hutners. «Tiesa, es vēl nezinu, kā viņi to paveikuši, jo nav nekādu riepu nospiedumu, nekā tamlīdzīga.»
Labības apļi piesaista daudzu pētnieku interesi un uzmanību. Skaidrojumi ir visdažādākie. Sākotnējais skaidrojums, ko 1980. gadā izvirzīja doktors Terenss Mīdens, Bristoles ārsts un izdevuma «Journal of Meteorology» redaktors, vēsta, ka labības apļus izveido skaidrā laikā radies vietējas nozīmes virpuļviesulis, kurš īsu brīdi virpuļo noteiktā lauka daļā. Daži pētnieki savukārt veikuši pat radioaktivitātes pētījumus labības apļu tuvumā un atklājuši šīs parādības skartajā labībā zināmas izmaiņas šūnu līmenī.
Apreibušie ķenguri un dīkdieņi pusaudži
Tiesa, vairākums novēroto labības apļu ātri vien zaudē savu noslēpumainību, un to rašanās cēlonis ne tuvu nav mistisks. 2009. gadā Austrālijā kādā magoņu laukā varēja novērot dīvainus ģeometriskus ornamentus. Tuvāk tos izpētot, drīz vien tika noskaidroti vaininieki. Izrādās, šajos magoņu laukos bija paviesojušies ķenguri, kuri tur saēdušies sulīgās magoņu galviņas, kā dēļ reibumā sākuši uz vietas riņķot, līdz bezspēkā saļimuši. Pēc sevis viņi tad arī atstājuši šos dīvainos zīmējumus. Starp citu, atsevišķi šā apļu fenomena pētnieki tieši dzīvniekus, kukaiņus vai putnus vaino to izcelsmē. Pastāv teorijas par zirgu, ziloņu, ežu un pat skudru darbības atstātām pēdām labības laukos.
Teju sava veida sensāciju 2003. gadā radīja pusaudži, kuri labības laukā kādā ASV štatā aiz garlaicības izveidoja ornamentu 50 metru diametrā. Bruņojušies ar dēļiem, viņi piespieda kviešu vārpas pie zemes, tādā veidā radot iespaidīgu mākslas darbu. Simtiem ziņkārīgo no tuvienes un tālienes devās apbrīnot šo fenomenu. Ir zināmi arī citi līdzīgi gadījumi, kad kāds ir vēlējies šādā veidā pajokot vai pievērst sev uzmanību. Starp citu, šā fenomena pētnieki, kuru vidū ir arī Endrū Kolinss, uzskata, ka aptuveni 80% apļu ir cilvēku radīti. Galvenā kopējā pazīme cilvēku veidotajiem apļiem esot tā, ka stiebri ir lauzti, nevis noliekti.
Vēstījums no kosmosa
Atsevišķi pētnieki ir pilnīgi pārliecināti, ka tomēr tas ir vēstījums no kosmosa. Austriešu pētnieks Ginters Šērmans 18 vasaras ir pavadījis Dienvidanglijā un pētījis labības apļu un citu zīmju noslēpumu. «Kā ilggadīgs labības apļu pētnieks es pēdējos 18 gadus esmu ceļojis pa Dienvidangliju, Eivberiju un Stounhendžu, kas ir seno akmens krāvumu fenomena dzimtene. Pateicoties matemātikas studijām un lielajai interesei par skaitļiem un ģeometriju, esmu atklājis, ka, runājot par tiešām lielām un kompleksām zīmēm, runa tiešām ir par konkrētu vēstījumu no kosmosa, kas kalpo cilvēces garīgajai atmodināšanai un kas ir kā ceļa rādītājs uz jaunu laikmetu....»
Katrā ziņā varam uztvert to kā sava veida ceļa rādītāju, aicinājumu vai pat brīdinājumu, ka cilvēcei vajadzētu izbeigt gaisa piesārņošanu, mežu izciršanu un iznīcināšanu. Tiešām, viena no teorijām vēsta, ka tas ir Zemes radību apzināts sazināšanās paņēmiens.