Patriotu nedēļa sākās ar 11. novembra dievkalpojumu Rīgas Domā, kuru apmeklēja teju visa esošā un bijusī valsts politiskā elite. Šajā pasākumā diemžēl visai spilgti bija vērojamas eksprezidenta Valda Zatlera veselības problēmas.
Kādreizējā valsts prezidenta Valda Zatlera problēmas ar pārvietošanos jau sen nav nekāds noslēpums, taču pēdējā gada laikā »VZ« vairākkārt fiksējis, ka eksprezidentam palīdz pārvietoties apsargi, burtiski viņu stutējot.
Šajā nedēļā bijušais politiķis līdz ar citiem politikas smagsvariem apmeklēja Lāčplēša dienas dievkalpojumu Rīgas Domā. Pat skatoties televīzijas tiešraidi, nevarēja nepamanīt, ka Zatlera kungam problēmas sagādā pat piecelšanās un atkal apsēšanās mises norises laikā. Veicot šīs elementārās darbības, viņš kādā brīdī pat pamatīgi sagrīļojās. Beidzoties dievkalpojumam, eksprezidents pameta dievnamu, pārvietojoties nelieliem solīšiem.
Kaut arī, no malas skatoties, šķita, ka eksprezidenta veselības stāvoklis ir krietni pasliktinājies, īsā sarunā ar »VZ« Zatlers apgalvoja pretējo. «Ar mani viss ir kārtībā. Man jau divus gadus ir veselības problēmas. Nav man veselības problēmu saasinājumu, tā ka es jūtos labi,» mierināja Valdis Zatlers.
Līdz šim publiskotas bija tikai Zatlera problēmas saistībā ar prostatu, taču tās, kā izrādās, nebūt nav vienīgās – par to eksprezidents pavēstījis savā nesenajā intervijā žurnālā «Ieva». «Paralīze bija vēl briesmīgāka par to iepriekšējo slimību,» atzīst Valdis Zatlers. «Turklāt šī slimība savā ziņā ir unikāla, tāda ir tikai man un vēl dažiem cilvēkiem Latvijā. Savā ārsta praksē esmu redzējis tikai vienu tādu slimnieku. [..] Drīz būs trīs gadi, kad dienas un naktis jūtu nemitīgu diskomfortu – sāpes, krampjus, dedzināšanu. Lai to pārvarētu, nepieciešams ļoti nodarbināt smadzenes. Tāpēc nevaru iet pa ielu vai trepēm un ar kādu sarunāties. Man visu laiku jākontrolē, lai es katru soli spertu pareizi, pretējā gadījumā aizķeros un krītu,» intervijā atzīst Zatlers. «Pirmajā reizē gandrīz vai miru nost un domāju, vai vispār tikšu līdz mājām, bet piektajā sestajā reizē jau viss bija daudzmaz normāli. Ja tu gribi dzīvot, tev katru dienu jāstrādā. Ja gribi sēdēt gultā un vaimanāt, ka esi slims, tāds arī būsi.»