Festivālu ēnas puse: kaisle uz mūziku prasa upurus

Māris Krūmiņš schedule18.jūl 2014

Nedēļas nogalē Salacgrīvā notiks Baltijas lielākais mūzikas festivāls "Positivus", tādēļ ir īstais laiks palūkoties uz to, kāda ir pasaules lielburiņu ēnas puse. Jau vairākām mūzikas cienītāju paaudzēm vasaras festivālu apmeklēšana kļuvusi par tradīciju un došanās uz festivālu tiek laikus plānota un mēnešiem ilgi gaidīta. Diemžēl ik gadu mediji vēsta par ļaudīm, kuri no jautrā pasākuma tā arī nav atgriezušies. Dažs miris no svelmes, cits no reibinošu vielu pārdozēšanas, vēl kāds gājis bojā pēc konflikta ar citiem festivāla apmeklētājiem. Taču gadās arī traģēdijas ar krietni lielāku upuru skaitu.

Pēdējā «Love Parade»

Klasisks piemērs tam, kā nekādā gadījumā nevajadzētu rīkot festivālu, ir 2010. gada 24. jūlijā Vācijas pilsētā Dīsburgā notikušais «Love Parade», kur ļaužu pūlī gāja bojā 21 cilvēks, bet vairāk nekā 500 tika ievainoti un nokļuva slimnīcās. Elektroniskās deju mūzikas pasākumu, kas pirmo reizi parādes formā Berlīnē notika 1989. gadā, tika nolemts rīkot kādā pamestā dzelzceļa preču stacijā, kurā, pēc organizētāju aplēsēm, itin brīvi vajadzēja justies aptuveni 250 000 cilvēku. Taču netika ņemti vērā divi aspekti. Pirmkārt, jau pāris dienas pirms pasākuma amatpersonas sarunās ar vācu žurnālistiem prognozēja, ka festivālu varētu apmeklēt līdz pat 1,4 miljoniem cilvēku, kas žurnālistu interpretācijā skanēja tā – tie, kuri nokavēs, paliks gribot. Otrkārt – atbildīgās personas nebija ievērojušas, ka ceļā uz festivāla norises vietu veidojas klasiskais «pudeles kakliņš» – vieta, kur sastopas no dažādām pusēm nākošas ļaužu plūsmas, lai pa šauru ieeju iekļūtu festivāla norises teritorijā. Viena vienīga, nepilnu 20 metru plata ieeja un izeja (kas turklāt atrodas uz trapa veida konstrukcijas) uz plānoto ceturtdaļmiljonu apmeklētāju – neko bīstamāku un, kā vēlāk norādīja drošības eksperti, stulbāku laikam nav iespējams izdomāt.

It kā nepietiktu ar neveiksmīgo «Love Parade» norises vietas izvēli, nenoskaidrotu organizatorisku misēkļu dēļ ieejas vārti tika vērti vaļā stundu vēlāk, nekā bija izsludināts iepriekš – nevis pulksten 11, bet gan 12 dienā. Bet ļaudis, kuri bija mudināti ierasties laikus, tikmēr turpināja plūst uz festivāla norises vietu. Daudzi no viņiem vārda tiešā nozīmē iesprūda aptuveni 240 metru garā tunelī, no kura izejas īsti vairs nebija – ieejas vārti jau bija atvērti, taču pie tiem bija izveidojusies milzu drūzma, bet no aizmugures spiedās virsū citi apmeklētāji, kuriem nebija ne jausmas, ka iekļūšana festivāla teritorijā prasīs vairāk laika, nekā domāts. Vēlāk krietna kritikas deva tika veltīta vietējās policijas vadošajiem darbiniekiem, kuri laikus nepamanīja draudošās briesmas (jāpiebilst, ka kārtības nodrošināšanai bija mobilizēts ap 3200 policistu). Kad viņi, izmantojot skaļruņus, sāka mudināt cilvēkus atkāpties un doties atpakaļ, bija jau par vēlu, jo tiem, kuri atradās tuvāk ieejas vārtiem, atpakaļceļa vairs nebija. Skaļie paziņojumi tikai vēl vairāk uzkurināja pūlī jau sākušos paniku, cilvēki izmisīgi mēģināja izlauzties no drūzmas. Daudzi kā bēgšanas ceļu izvēlējās pastāvo kalnu, kas atrodas pirms ieejas tunelī, citiem, kuri bija tuvāk ieejas vārtiem, citi festivāla apmeklētāji palīdzēja uzkāpt uz vairākus metrus augstajām betona sienām. Bet tiem, kuri atradās tunelī, nekur aizbēgt, protams, nebija nekādu izredžu un nācās paļauties vien uz likteni. Kad panika beidzot mazliet rimās, atklājās šausminoša aina. Tunelis un nelielais laukums pie ieejas festivāla teritorijā atgādināja kaujas lauku. Simtiem cietušo sauca pēc palīdzības, bet citi jau vairs nekustējās. Notikuma vietā gāja bojā 15 cilvēku, vēl seši no gūtajām traumām mira slimnīcās. Vēlāk veiktās tiesu medicīnas ekspertīzes liecināja, ka visi bojāgājušie miruši no spēcīgas krūškurvja deformācijas – citiem vārdiem sakot, viņi pūlī bija nospiesti līdz nāvei.

Policija, kas jau bija uzņēmusies kontroli pār situāciju, pēc apspriešanās ar «Love Parade» organizētāju Raineru Šalleru nolēma festivālu neatcelt, jo bija bažas, ka vīlušies ļaudis, kuri jau bija iekļuvuši tā norises vietā, varētu sarīkot vēl vienu drūzmu atpakaļceļā vai uzsākt nekārtības. Nākamajā dienā, paziņojot, ka šis bijis pēdējais «Love Parade», Šallers vainu par traģēdiju uzvēla policijas neizlēmīgajai rīcībai, savukārt Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Iekšlietu ministrija norādīja, ka liktenīgas kļūdas pieļāvuši tieši organizētāji – kompānija «Lopavent». Sabiedrība pieprasīja arī Dīsburgas mēra Ādolfa Zauerlanda demisiju, jo tieši viņš bija izplatījis ziņas par gaidāmo milzīgo apmeklējumu, lai piesaistītu mediju uzmanību (patiesībā notikuma vietā nebija vairāk par 200 000 cilvēku), taču mērs demisionēt atteicās.

Roskildes melnā diena

Kopš 1971. gada Dānijā notiekošais Roskildes festivāls neapšaubāmi ir viens no populārākajiem un mūzikas fanu iecienītākajiem Eiropā. 2000. gada 30. jūnijs uz mūžiem iegājis tā vēsturē kā melnā dienā – īsi pirms pusnakts, kad uz festivāla Oranžās skatuves uzstājās grupa «Pearl Jam», aptuveni 50 000 cilvēku lielajā pūlī drūzmas dēļ gāja bojā deviņi cilvēki, bet vēl 26 tika savainoti. Visi bojāgājušie bija gados jauni puiši, kuri atradās netālu no skatuves, – tiesu medicīniskās ekspertīzes liecināja, ka viņi sabradāti līdz nāvei.

Dānijas policijas izmeklēšana, kuras rezultāti tika publicēti tā paša gada nogalē, liecināja, ka traģēdija notikusi vairāku iemeslu liktenīgas sakritības dēļ. Pirmkārt, festivāla rīkotāji nebija parūpējušies par pietiekami labu skaņas kvalitāti, kas lika tiem apmeklētājiem, kuri atradās tālāk no skatuves, spiesties tai tuvāk, lai kaut ko sadzirdētu. Otrkārt, rīkotājiem bija jāpamana, ka pūlis kļūst nevaldāms, sākas tā haotiska pārvietošanās un spiešanās – šajā brīdī bija jāpieņem lēmums par koncerta pārtraukšanu. Treškārt – savu lomu nospēlējuši laika apstākļi. Kā jau tas bieži gadās, Roskildes festivālu bija piemeklējušas spēcīgas lietusgāzes, fani faktiski bradāja pa dubļu jūru, bet dubļos paslīdēt, nokrist un tikt samīdītam ir vienkāršāk par vienkāršu. Un visbeidzot, tolaik festivālos plaši izplatīta parādība, ko apsargi nemēģināja apturēt, bija tā sauktā «pūļa sērfošana» («crowdsurfing»), kad aktīvākie fani tiek pacelti virs pūļa galvām un pa rokām «padoti uz priekšu». «Pūlim grūstoties skatuves priekšā, cilvēki paslīdēja un krita, «pūļa sērfotāji» iegāzās šajā stihiski izveidotajā «caurumā», bet pēc tam tika sabradāti,» – tā Roskildes traģēdiju atreferēja mediji.

«Pearl Jam» mūziķi vēlāk atzinuši, ka sapratuši – pūlī notiek kaut kas nelāgs. Ne jau velti viņi vairākkārt mudināja fanus atkāpties no skatuves, taču tā izrādījās saucēja balss tuksnesī. Lai gan sākotnēji policija tieši rokgrupai mēģināja uzvelt morālo atbildību par notikušo un savlaicīgu koncerta nepārtraukšanu, izmeklēšanas laikā noskaidrojās, ka «Pearl Jam» vīri ne pie kā nav vainīgi – no skatuves viņi nevarēja konstatēt, ka notikusi traģēdija, bet, līdzko ziņas par to nonāca festivāla organizētāju rīcībā, koncerts tika pārtraukts. Pēc īsas apspriedes, lai izvairītos no neapmierināto fanu ārdīšanās, pa skaļruņiem tika paziņots par notikušo traģēdiju, kas uz lielāko daļu iekarsušo jauniešu atstāja atskurbinošu iespaidu – Dānijas mediji ziņoja, ka jau tajā pašā naktī festivāla teritorijā aizdegtas nez kur dabūtas svecītes mirušo piemiņai. Protams, tika atcelta arī grupas «The Cure» plānotā uzstāšanās uz Oranžās skatuves.

Roskildē notikusī traģēdija lika savus drošības pasākumus pārskatīt arī citu vasaras mūzikas festivālu rīkotājiem. «Pūļa sērfošana» tagad daudzviet ir aizliegta, uzlabota komunikācija starp apsargiem un organizētājiem, kas ļauj pēc iespējas ātrāk pamanīt pazīmes, ka pūlis sāk kļūt nevaldāms, un laikus novērst problēmu – ja nepieciešams, sakarsušie prāti tiek atvēsināti, pārtraucot koncertu. Leģendārā Glastonberijas festivāla rīkotāji Roskildes traģēdiju minēja kā vienu no 2001. gada festivāla atcelšanas iemesliem, norādot, ka viņiem nepieciešams laiks, lai kārtīgi izplānotu, kā sarīkot drošu pasākumu. Bet par 2000. gada 30. jūnija notikumiem Roskildē joprojām atgādina «Pearl Jam» dziesma «Love Boat Captain» un festivāla teritorijā izveidotais memoriāls – akmens, kurā iecirsta frāze «Cik trausli mēs esam» («How fragile we are»), un tam apkārt augoši deviņi nu jau paprāvi koki.

Bīstamie auto un karstums

Mūzikas festivāli, pat paši lielākie, ir tikai daļa no ikdienas dzīves, un arī tajos ir iespējams iet bojā zem jēgu pārdzēruša šofera automašīnas riteņiem. Šāda traģēdija 2014. gada 12. martā notika Teksasas pilsētā Ostinā, kur risinājās tradicionālais mākslas un mūzikas festivāls «South by Southwest» jeb «SXSW». Kāds piedzēries autovadītājs, mēģinot izvairīties no policijas kontroles, trieca savu automašīnu cauri likumsargu uzstādītajam nožogojumam – tieši ļaužu pūlī, kas devās uz festivāla norises vietu. Divi cilvēki gāja bojā uz vietas, vēl divi nomira slimnīcā, bet vairāk nekā 20 cilvēku tika nopietni savainoti. Jāpiebilst, ka dzērājšoferis ir apcietināts un viņam uzrādītas apsūdzības vairākās tīšās slepkavībās, taču upuru tuviniekiem un cietušajiem tas ir vājš mierinājums. Šis incidents amerikāņu medijos izraisījis diskusijas par to, vai «SXSW» festivāls nav kļuvis pārāk vērienīgs, tomēr tā organizētāji pamatoti aizrādījuši – ar dzērājšoferiem, kuri brauc pa ietvēm vai apzināti triecas ļaužu pūlī, iespējams sastapties visur, no Ņujorkas līdz Losandželosai.

Bet netālu no Mančestras pilsētiņas (Tenesī štatā) notiekošā festivāla «Bonnaroo» lāsts ir lielais karstums, kura dēļ gandrīz ik gadu tiek reģistrēts kāds nāves gadījums, bet 2011. gada festivālā tādu bija divi. Par problēmas nopietnību liecina arī fakts, ka tajā gadā festivāla dienās mediķu palīdzību meklējuši vairāk nekā 1500 cilvēku, kuri cieta no organisma atūdeņošanās, bija dabūjuši saules dūrienu vai kādas citas ar svelmi saistītas veselības problēmas. Nav noliedzams, ka vasaras Tenesī patiešām ir ļoti karstas, taču amerikāņu mediji vērsuši uzmanību uz to, ka citos festivālos, kas notiek līdzīgos klimatiskajos apstākļos (piemēram, «Coachella»), cilvēku bojāeja tveices dēļ ir ārkārtīgi reta, bet «Bonnaroo» kopš gadsimta sākuma reģistrēti jau desmit šādu gadījumu. Visticamāk, vismaz daļa vainas jāuzņemas organizētājiem, kuri nav pārdomājuši, kā pareizi izvietot vietas, kur dabūjams ūdens. Jāatgādina, ka daudzos mūzikas festivālos faniem, kuri, gaidot savu iemīļoto grupu, ieņēmuši vietas pašā skatuves priekšā un negrasās tās zaudēt, ūdeni dala apsargi.

Vēl viens uzdevums, kas allaž jārisina festivālu rīkotājiem, – jāatrod līdzsvars starp vēlmi nopelnīt uz pārdoto biļešu rēķina un izpratni par to, cik daudz apmeklētāju reāli iespējams uzņemt. 2011. gadā ar šo uzdevumu netika galā ceļojošā festivāla «Electric Daisy Carnival» rīkotāji Dalasas pilsētā Teksasā. Aculiecinieki stāstījuši, ka festivāla teritorijā valdījis īsts haoss, cilvēki cits citam burtiski kāpuši uz galvas, kā dēļ nemitīgi veidojušās konfliktu situācijas, bet ekonomija uz apsargu rēķina novedusi pie tā, ka tās nav bijis, kam risināt. Rezultāts – viens bojāgājušais, 30 slimnīcās nokļuvušo un lēmums, ka «Electric Daisy Carnival» vismaz pārskatāmā nākotnē Dalasā vairs netiks rīkots.

Vētras sagrauj skatuves

Vienas no vasaras mūzikas festivālu rīkotāju lielākajām ienaidniecēm ir vētras, kas mēdz nopostīt festivālu skatuves. Labākajā gadījumā tas nozīmē prāvus finansiālos zaudējumus, bet sliktākajā – tiek papildināts bēdīgais festivālu upuru saraksts. Viens no beidzamajos gados traģiskākajiem notikumiem Eiropā ir piecu cilvēku bojāeja 2011. gada «Pukkelpop» festivālā Beļģijas austrumos. Negaidīti uznākušais pērkona negaiss sev līdzi atnesa tik spēcīgas vēja brāzmas, ka festivāla teritorijā tika nolauzti un ar saknēm izrauti koki, sagāztas divas skatuves, apgāzti milzīgie ekrāni, uz kuriem tika translēta festivāla norise, pa gaisu aiznestas fanu teltis un tirdzniecības kioski. Festivāla teritorijā tobrīd atradās ap 60 000 cilvēku un, sākoties negaisam, izcēlās panika, ļaudīm meklējot, kur glābties no vēja brāzmām un milzīgajiem krusas graudiem. Vēlāk notikušajā izmeklēšanā gan tika noskaidrots, ka nevis pūļa drūzmēšanās, bet gan triecieni, kas saņemti ar vēja nestiem smagiem priekšmetiem, bijuši bojāgājušo nāves iemesls. Pēc medicīniskās palīdzības vērsās vairāk nekā 140 cilvēku, bet pasākuma rīkotāji, neraugoties uz to, ka traģēdija notika festivāla pirmajā dienā, nolēma visus pārējos koncertus atcelt. Gan mūziķu, gan fanu ieraksti interneta sociālajos tīklos liecināja, ka viņi pilnībā atbalsta šādu lēmumu.

Ļoti iespējams, ka savu iespaidu uz «Pukkelpop» organizētāju lēmumu atstāja tas, ka tikai piecas dienas iepriekš septiņi cilvēki bija gājuši bojā un 58 ievainoti Indianapolisas pilsētā ASV, kur vētra sagrāva Štata gadatirgus festivāla galveno skatuvi. Atšķirībā no Beļģijas, kur meteorologi nebrīdināja par to, cik spēcīgas var būt vēja brāzmas, amerikāņu pasākuma rīkotāji šādu informāciju bija saņēmuši un līdz pat pēdējam brīdim diskutēja par to, vai prātīgāk nebūtu atcelt paredzēto kantrimūzikas grupas «Sugarland» uzstāšanos. Pēc ilgiem strīdiem tika pieņemts kļūdainais lēmums, ko vēlāk argumentēja ar to, ka vētras sākums bija prognozēts pulksten 21.15, bet «Sugarland» uz skatuves bija jākāpj pulksten 20.45 – pastāvēja cerības, ka grupai izdosies nospēlēt vismaz pāris dziesmas, lai apmeklētāji nebūtu pārāk vīlušies. Par laimi «Sugarland» mūziķiem, viņi mazliet aizkavējās ar došanos uz skatuvi, jo spēcīgo vēja brāzmu dēļ tā sabruka tieši minūti pēc tam, kad bija plānots uzstāšanās sākums. Tobrīd situācijas nopietnību bija apzinājušies arī rīkotāji, kuri izmeklēšanā stāstīja – viņu pārstāvis jau atradies ceļā uz skatuvi, lai paziņotu par koncerta atcelšanu. Par vēlu...

Labu piemēru šajā ziņā 2011. gadā nodemonstrēja festivāla «Brady District Block Party» organizētāji Oklahomas štata Tulsas pilsētā. Uzzinājuši par vētras tuvošanos, viņi bez jebkādas svārstīšanās paziņoja, ka «The Flaming Lips» uzstāšanās ir atcelta, un pat paspēja evakuēt apmeklētājus no koncerta norises vietas. Kā izrādījās, ne velti – zem skatuves drupām gan palika grupas aparatūra 800 000 dolāru vērtībā, taču no cilvēku upuriem izdevās izvairīties.

FAKTI

KĀ PARŪPĒTIES PAR SAVU DROŠĪBU FESTIVĀLĀ

* Izvēlieties piemērotus apavus un apģērbu. Nekādā gadījumā nedodieties uz festivālu «iešļūcenēs» – veidojoties kaut mazākajai burzmai, ir ļoti liels risks pakrist. Basām kājām staigāt, protams, ir veselīgi, taču diez vai prātīgi vietā, kur ļaudis ar atkritumu urnu meklēšanu īpaši neaizraujas. Labākais risinājums ir slēgti apavi, piemēram, «krosenes», bet lietainā laikā – gumijas zābaki. Izvēloties apģērbu, raugieties, lai tajā nebūtu elementu, kas kritiskā situācijā var kaut kur aizķerties – piemēram, garu auklu.

* Festivāla norises vietā ierodieties laikus, lai varētu to kārtīgi izpētīt. Noskaidrojiet, kur atrodas medicīniskās palīdzības punkts, kur izejas no festivāla teritorijas, kas paredzētas ārkārtas gadījumiem. Iegaumējiet apkaimes reljefu, lai tā īpatnības nenāktos noskaidrot, piemēram, tumsā noveļoties pa slidenu nogāzi vai iekrītot grāvī

* Ja esat kopā ar draugiem, vienojieties par tikšanās vietām gan tur, kur grasāties vērot koncertu norisi, gan ārpus koncertplača – gadījumam, ja rodas ārkārtas situācija un cilvēkus no tā evakuē

* Negaisa vai vētras gadījumā turieties tālāk no skatuves, citām celtnēm un elektrības vadiem

* Koncerta laikā nestāviet blakus pagaidu konstrukcijām, kas var sagāzties, nekādā gadījumā neiedomājieties tajās rāpties. Izvēloties vietu, no kuras skatīsieties koncerta norisi, apdomājiet, kā to pametīsiet gadījumā, ja sāksies pūļa drūzmēšanās vai kādas nekārtības. Nestāviet tur, kur jūs var piespiest, piemēram, pie žoga vai kādas celtnes sienas

* Mēģiniet izvairīties no nokļūšanas nekontrolējamā ļaužu pūlī. Parasti tas veidojas skatuves tuvumā, kā arī faniem plūstot uz kādas grupas koncertu vai, biežāk, pēc tam, kad uzstāšanās ir beigusies un ļaudis dodas uz citu skatuvi. Reizēm ir vērts grupas pēdējo dziesmu noklausīties no lielāka attāluma, lai nebūtu jādodas kopā ar pūli. Ja jūtat, ka nevarat pacelt roku līdz sejai – pūļa koncentrācija jau ir sasniegusi bīstamu līmeni. Šādos gadījumos nepieciešams lēni mēģināt virzīties uz pūļa malu

* Nemēģiniet pretoties un doties pretēji pūļa kustības virzienam. Virzieties uz to pašu pusi, cenšoties nokļūt pūļa malā. Iepletiet elkoņus, lai nepieļautu krūškurvja saspiešanos

* Nezaudējiet koncentrāciju, nekrītiet panikā, centieties turēties kopā ar saviem draugiem

* Centieties nepakrist pūlī, ja paklūpat, mēģiniet pēc iespējas ātrāk piecelties (tieši tādēļ jāturas kopā ar draugiem, jo viņi jums vai jūs viņiem palīdzēsiet kritiskā situācijā). Ja uzreiz piecelties neizdodas, mēģiniet rāpot uz priekšu tajā pašā virzienā, kurā virzās pūlis. Centieties pie kāda pieķerties un piecelties kājās

* Ja piecelties patiešām nav iespējams – savelcieties čokurā, ar rokām aizsedzot galvu

Foto:

(Bonnaroo) TVEICES ZONA

«Bonnaroo» festivālā šā gadsimta laikā vismaz desmit cilvēki miruši pārkaršanas dēļ.

(Indiana) SKATUVE BRŪK

Neraugoties uz meteorologu brīdinājumiem, Indianas štata gadatirgus festivāla organizētāji neatcēla plānoto koncertu, un skatuves sabrukšana prasīja septiņu cilvēku dzīvības.

(love parade 1) PĒC TRAĢĒDIJAS

Rīkotāju un policijas neprofesionālās darbības dēļ 2010. gada «Love Parade» Dīsburgā prasīja 21 cilvēka dzīvības.

(love parade 2) DISKREDITĒTS

Festivāla «Love Parade» nosaukums ir diskreditēts, un vairāk šādi pasākumi nenotiks.

(love parade 3) PALĪDZĪBA

Daļu «betona maisā» iekļuvušo «Love Parade» apmeklētāju citi uzvilka uz betona sienām

(love parade) GLĀBIŅU MEKLĒJOT

Jūtot, ka drūzma kļūst pārāk liela, daļa «Love Parade» apmeklētāju prātīgi izlēma neriskēt doties tunelī.

(Pukkelpop 1) SPĒCĪGA VĒTRA

«Pukkelpop» piemeklējusī vētra bija tik spēcīga, ka lauza un ar saknēm izrāva kokus.

(Pukkelpop) FESTIVĀLS BEIDZIES

Pēc piecu cilvēku bojāejas vētrā 2011. gada «Pukkelpop» festivāls tika pārtraukts.