Deputāte uzskata, ka 25 gadu vecumā cilvēks vēl nevar lemt par sterilizēšanos

Saeimas deputāte Inita Bišofa (RP) šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē rosināja veikt grozījumus Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā, no 25 uz 40 gadiem palielinot vecumu, no kura Latvijā cilvēkiem drīkst veikt ķirurģisko kontracepciju jeb sterilizāciju.

Deputātes ierosinājums gan komisijas sēdē atbalstu neguva - par to nobalsoja divi komisijas locekļi, pret bija divi, bet vēl četri atturējās un viens nebalsoja.

Šobrīd Seksuālās un reproduktīvās veselības likums paredz, ka ķirurģisko kontracepciju drīkst izdarīt pacientam, kas ir vecāks par 25 gadiem, - ar viņa rakstveida piekrišanu. Medicīnisku indikāciju dēļ to drīkst veikt arī pacientam jaunākam par 25 gadiem, tomēr tam līdztekus pacienta rakstveida piekrišanai vajadzīgs arī ārstu konsilija apstiprinājums.

Bišofa sēdē pauda, ka 25 gadi ir pārāk agrs vecums šādas manipulācijas veikšanai. Viņa arī aicināja apdomāt, cik daudz valsts līdzekļu šāda lēmuma dēļ nākotnē būs nepieciešams neauglības ārstēšanai.

Savukārt Veselības ministrijas speciālisti uzsvēra, ka 25 gadus vecs cilvēks ir pilngadīgs un spēj pats pieņemt lēmumus. Turklāt Slimību profilakses un kontroles centra apkopotie dati liecina, ka cilvēku skaits, kuriem tiek veikta ķirurģiskā kontracepcija, Latvijā nav liels un tam nav tendence pieaugt. Uz visu populāciju pērn šī manipulācija veikta 300 personām.

Tieslietu ministrijas Konstitucionālo tiesību nodaļas vadītāja Inta Garā norādīja, ka nepieciešams saprast, vai šāds ierobežojums būtu samērīgs, un aicināja izvērtēt arī citus iespējamos risinājumus.

Kā ziņots, Saeimas Sociālo un darba lietu komisija turpina darbu pie Seksuālās un reproduktīvās veselības likuma grozījumu otrā lasījuma redakcijas, kurai iesniegtie priekšlikumi cita starpā paredz ieviest obligātu konsultāciju pirms pirmās grūtniecības mākslīgas pārtraukšanas un pagarināt pārdomu periodu pirms aborta izdarīšanas no 72 līdz 120 stundām.

Tāpat grozījumi paredz atcelt aizliegumu Latvijā importēt un eksportēt donoru dzimumšūnas, jo starp Latvijas iedzīvotājiem nav pietiekami daudz brīvprātīgu dzimumšūnu donoru, kuri atbilstu izvirzītajiem kritērijiem, kā arī veikt vēl vairākas izmaiņas.

Svarīgākais