Attiecību trūkums var novest līdz pašnāvībai

Tu atnāc uz darbu – viņa jau priekšā, tu ej prom – viņa vēl mājup nesteidzas. Jau atkal atkārtojas tas pats scenārijs, kas pirms pāris gadiem. Sākumā kolēģi nesaprata, kāpēc Iveta atkal daudz laika pavada darbā, kāpēc atkal kļuvusi viegli aizkaitināma un ar dzīvi neapmierināta.

Tikai ar laiku kolēģe Aija aptvēra, ka Iveta mēģina aizmirsties no kārtējām neveiksmīgajām attiecībām – savu vientulību viņa atkal cenšas kompensēt ar milzīgu darba apjomu, taču šīs zāles viņai galīgi nepalīdz, un ilgstošs emocionālu attiecību trūkums jauno sievieti tuvina smagai depresijai.

Ikviens ilgojas

«Savā praksē neesmu saskārusies ar gadījumu, ka cilvēks negribētu attiecības. Cilvēks ir sociāla būtne, un viņš ilgojas pēc attiecībām. Pat ja viņš tajās ir vīlies, ticis sāpināts, ir aizvainots un nodots. Iespējams, viņš baidās no jaunām attiecībām, kādu laiku no tām izvairās, taču dziļākajā būtībā viņš tās meklē,» pārliecināta ir psihoterapeite un Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras pasniedzēja Monta Vasiļevska.

Viņa skaidro, kāpēc cilvēks nespēj izveidot attiecības: viens no iemesliem varētu būt attiecību pieredze ģimenē – kādas tās bijušas vecāku starpā. «Ja cilvēks ir redzējis labas attiecības, viņā ir pārliecība un cerība, ka arī viņš tādas var izveidot. Viņš apzinās, ka dzīvē var gadīties arī grūtības, taču pozitīvo attiecību piemērs viņam rada pārliecību, ka tas nav neiespējami. Savukārt, ja cilvēkam ģimenē nav pozitīvas pieredzes, viņā nav šīs dabiskās sajūtas, ka attiecības var būt veiksmīgas. Viņš var apzināti mācīties tās veidot, taču, ja ģimenē attiecības bijušas ļoti sliktas, to iemācīties var būt ļoti grūti, varbūt pat neiespējami.»

Mamma nelaiž vaļā

Monta Vasiļevska stāsta, ka viņas praksē bieži ir gadījumi, ka, nespējot izveidot attiecības, cilvēks meklē speciālista palīdzību. Kā psihoterapeits var palīdzēt? Vispirms mēģināt saprast, kāpēc attiecības neveidojas, kāpēc jūk ārā, apzināties, kas to ietekmē un veicina. Tikai tad var pieņemt lēmumu kaut ko mainīt, darīt citādi.

Psihoterapeite stāsta, ka veiksmīgas terapijas rezultātā attiecības izveidojas, taču terapijas veiksmes pamatā ir cilvēka paša attieksme – cik ļoti viņš pats grib un ir gatavs sevī ko mainīt.

«Nereti attiecības ar pretējo dzimumu neveidojas arī tāpēc, ka ir saglabājusies emocionāla atkarība no vecākiem – vecāki bērnu vienkārši nelaiž vaļā: visas sievietes/vīrieši, kas mēģina ienākt viņa dzīvē, ir slikti... Šāda emocionālā atkarība var būt gan apzināta, gan neapzināta,» stāsta Monta Vasiļevska, piebilstot, ka arī šādā situācijā risinājumu var palīdzēt rast psihoterapeits.

Sāk justies nevērtīgs

Cilvēka raksturs un temperaments nav mazsvarīgs attiecību veidošanā, uzskata psihoterapeite. Viens ir komunikablāks, vieglāk rod kontaktu – viņam ir mazāk problēmu izveidot veiksmīgas attiecības. Cits ir noslēgtāks, kautrīgāks – viņam ilgāk jānobriest, lai uzsāktu sarunu, lai aizietu uz satikšanos. Vēl kāds visu grib ļoti kontrolēt, citus komandēt, kritizēt – ar tādu neviens negrib būt kopā.

«Tā ir, ka cilvēki tiecas un grib būt kopā ar tādiem, kuri ir apmierināti ar sevi, savu dzīvi, kuri ir veiksmīgi, dzīvespriecīgi,» stāsta Monta Vasiļevska, piebilstot, ka cilvēkam nav raksturīgi tiekties pie tāda, kuram vienmēr viss ir slikti, kurš ir nomākts un sliktā noskaņojumā.

Ja cilvēks apzināti negrib veidot attiecības, iespējams, tam apakšā ir negatīva attiecību pieredze. «Cilvēkam dzīvē ir noteikti uzdevumi, no kuriem daudzus nevar veikt bez attiecībām, un, ja attiecību nav, viņš neizbēgami sāk justies nepilnvērtīgs, nevērtīgs, depresīvs. Sāk meklēt kompensāciju citās jomās, un tā rodas, piemēram, darbaholisms. Cilvēkam, kuram nav attiecību, ir lielāka tendence uz dažādām atkarībām – vīna pudele vakarā tad nav nekas neparasts...» stāsta psihoterapeite, uzsverot, ka bieži vien depresija var aiziet pat līdz domām par pašnāvību. «Patiesībā attiecību trūkums ir galvenais iemesls daudzos pašnāvību gadījumos – diemžēl daudziem tas šķiet vienīgais situācijas risinājums.»

Cieš arī vīrieši

Tas, cik daudz cilvēku cieš no attiecību trūkuma, nav izmērīts, taču psihoterapeite savā praksē ir saskaitījusi, ka par šo problēmu runā apmēram divas trešdaļas viņas pacientu. Tas ir daudz, viņa uzskata, sakot, ka gadījumi ir dažādi: vieni mēģina problēmu risināt paši, citi to kompensē citās jomās, bet vēl kādi nemaz netic, ka viņu dzīvē kas varētu mainīties.

«No attiecību trūkuma vairāk cieš sievietes. Viņas par to runā, biežāk nāk pie psihoterapeita,» stāsta Monta Vasiļevska. Vīrieši par to runā mazāk, retāk meklē psihoterapeita palīdzību, attiecību trūkumu biežāk kompensē darbā. Arī sabiedrība pret vīrieti, kuram ilgstoši nav līdzās sievietes, ir iecietīgāka un saprotošāka, kamēr sieviete līdzīgā situācijā tiek uzskatīta par neveiksminieci. «Un tomēr arī vīrieši pārdzīvo un cieš no attiecību trūkuma,» apgalvo psihoterapeite. Viņa gan neiedod vienu recepti visiem, kā šo problēmu atrisināt, taču saka, ka nevienā gadījumā situācija nav bezcerīga.

***

ILGSTOŠS ATTIECĪBU TRŪKUMS

• tiek kompensēts darbā – nodarbinātības ilūzija palīdz aizbēgt no īstenības

• mazina socializēšanās spējas, pozitīvu kontaktu ar līdzcilvēkiem

• veicina depresiju, agresiju, negatīvu domāšanu

• mazina pašnovērtējumu un pašcieņu, cilvēks jūtas lieks un nevajadzīgs

• veicina dažādas atkarības – no alkohola un citām apreibinošām vielām, no cigaretēm, azartspēlēm

• grauj dzīves kvalitāti, negatīvi ietekmē veselību

• ir bīstams ne tikai pusaudžiem viņu identitātes veidošanās periodā, bet ir nozīmīga problēma visā cilvēka dzīves garumā