Ar hronisko ādas slimību psoriāzi dažādās smaguma pakāpēs Latvijā sirgst no trim līdz septiņiem procentiem iedzīvotāju, un pēdējo gadu laikā šo pacientu skaits ir palielinājies.
Psoriāze ir neārstējama slimība, un šā iemesla dēļ daudzi izjūt ne tikai nolemtību un bezspēcību, bet, atrodoties sabiedrībā – arī lielu diskomfortu redzamo ādas defektu dēļ un nereti pat sabiedrības nosodījumu vai nepatikas izrādīšanu.
Jāstrādā ar sevi
Kā psoriāzes pacienti paši var nodrošināt sev labāku dzīves kvalitāti, neatsakoties no elementārām ikdienas aktivitātēm, kas citiem ir pašsaprotamas? Kā sadzīvot ar vizuālajiem defektiem, ko rada šī slimība? Kā sadzīvot ar citiem neārstējamiem kosmētiskiem defektiem – neglītām rētām, dzimumzīmēm, jo īpaši uz sejas un citām ķermeņa atklātajām daļām? Atbildes uz šiem jautājumiem palīdz rast psiholoģe un psihoterapeite Līga VaivadeKalnmeiere.
«Ir svarīgi pieņemt sevi tādu, kāds es esmu. Ar visu slimību. Un jāielāgo: citi mani pieņems tikai tad, kad es būšu pieņēmis pats sevi. Tāpēc šādu neārstējamu un acīmredzami neglītu slimību gadījumos cilvēkam vispirms ir nopietni jāstrādā pašam ar sevi – vispirms pašam sevi ir jāpieņem,» uzsver psiholoģe. Viņa saprot: daudzi pašu spēkiem galā netiek, jo īpaši pusaudži, kuriem jau tā ir jūtīgs pašvērtējums, taču tāpēc ir profesionāļi – psihologi un psihoterapeiti –, kuri šajā, šķietami bezcerīgajā situācijā var nākt palīgā.
Svarīga ir attieksme
Psoriāzes pacienti ir pakļauti dažādiem psiholoģiskiem riskiem, jo viņu slimība apkārtējiem ir vispamanāmākā, uzsver Līga VaivadeKalnmeiere. Vispirms tas ir kauns pašam no sevis, kas var izraisīt norobežošanos gan no saviem vienaudžiem, gan vispār no sabiedrības, tostarp visu veidu sabiedriskām aktivitātēm. Pārlieku zemais pašvērtējums un nepilnvērtības izjūta, un, iespējams, arī mobings jeb vienaudžu psiholoģiska vardarbība skolā var novest ne tikai pie depresijas, bet vēl vairāk saasināt slimības gaitu – jo, piemēram, psoriāze bieži vien aktivizējas tieši paaugstināta stresa apstākļos. Ģimenes cilvēkiem slimība var pasliktināt arī ģimenes dzīves kvalitāti.
Psiholoģe uzskata: šīs slimības pieņemšanā nav mazsvarīgs apkārtējo atbalsts, ģimenes loma, bērnu un pusaudžu gadījumā – arī pedagogu attieksme. Svarīgi, lai, piemēram, arī klases audzinātāji, skolotāji ir zinoši, redzīgi un pretimnākoši – lai izskaidro audzēkņiem, ka slimība nav lipīga (!), lai saredz iespējamos pāridarījumus un attiecīgi reaģē.
Nevajag akcentēt
Savulaik, vēl mācoties skolā, arī Līgas VaivadesKalnmeieres klasē bijusi meitene, kura sirgusi ar psoriāzi, taču šī slimība viņas lomu klasesbiedru vidū absolūti neesot ietekmējusi, viņa nebija tāpēc atstumta. «Ja kādam radās jautājumi par sārtajiem zvīņainajiem pleķiem uz ādas, viņa mierīgi atbildēja un izskaidroja, kas tas ir. Sabiedrībai visbiežāk ir bail no nezināmā, un, tā kā daba nemīl tukšumu, ikvienu informācijas iztrūkumu cilvēki mēdz aizpildīt ar savām fantāzijām,» skaidro psiholoģe. Tāpēc svarīga ir līdzcilvēku izglītošana.
«Ja tā ir psoriāze vai kāds cits acīmredzams neārstējams defekts, līdzcilvēkiem to nevajadzētu nekā akcentēt, bet gan izturēties pret šiem cilvēkiem tāpat kā pret visiem,» uzskata psiholoģe.
Uzdrīksties!
Konkrēta situācija iz dzīves: 18 gadus vecais Kristaps ar psoriāzi slimo jau kopš bērnības – slimība skārusi viņa rokas, kājas un muguru. Ārstēšanās nav devusi būtiskus uzlabojumus, tāpēc par tālāku ārstēšanos vairs negrib neko dzirdēt – nav vairs motivācijas. Viņš uzskata, ka slimību nevar izārstēt, kāpēc kaut ko darīt, ja tāpat nekas nepalīdz? Jaunietim ir kauns izģērbties – vasarā viņš izvairās doties uz pludmali, viņš neiet uz klasesbiedru organizētajām ballītēm pirtīs. Daudzi vienaudži no viņa jau novēršas, domājot, ka slimība ir lipīga. Viņš jūtas atstumts. Kā Kristapam palīdzēt? «Patiesībā jau šis jaunietis pats sevi atstumj, izvairoties būt kopā ar vienaudžiem. Protams, pirmajā reizē būs grūti – vienaudži patiešām var pievērst viņam lielāku uzmanību, taču ar to ir jārēķinās un jāpieņem. Cilvēka dabā jau vispār ir pievērst uzmanību visam, kas ir citāds nekā ierasts,» skaidro Līga VaivadeKalnmeiere, kā piemēru minot absurdo situāciju, ka tikpat apdalīti daudzviet pasaulē var justies izteikti tumšādaini cilvēki: viņiem arī pievērš papildu uzmanību, un viņiem arī ar to diemžēl ir jārēķinās, ja reiz izvēlējušies būt baltādaino cilvēku sabiedrībā.
Celt pašapziņu
«Es saprotu, ka var būt tā, ka jaunietim patiešām ir ļoti grūti saņemties un publiski atkailināt slimības skartās vietas, un tomēr es ieteiktu darīt visu, lai celtu savu pašapziņu, un pieņemt savu slimību. To palīdzēt izdarīt var ģimene, draugi, psihologi, psihoterapeiti. Un patiesībā apkārtējie cilvēki izjūt cieņu pret tiem, kas spēj pieņemt savu slimību un sevi tās dēļ neierobežot – jo saprot jau, ka šim cilvēkam tas prasījis ļoti daudz spēka un uzdrīkstēšanos,» psiholoģe iedrošina psoriāzes pacientus, uz sapratni un atbalstu aicinot arī līdzcilvēkus: lai arī psoriāze neapdraud dzīvību, tā var smagi apdraudēt cilvēka dzīves kvalitāti.
***
APTAUJAS DATI
• 25% aptaujāto psoriāzes pacientu ādas defektu dēļ izjūt diskomfortu, atrodoties sabiedrībā
• 17% no aptaujātajiem, kas sirgst ar psoriāzi, norāda, ka slimība ir traucēklis veidot partnerattiecības, skūpstīties, veidot fizisku kontaktu
• 25% aptaujāto nevar atļauties sauļoties, apmeklēt publiskas peldvietas vai karstajās vasaras valkāt atsegtu apģērbu
• 10% psoriāzes slimnieku ir domājuši par pašnāvību
• 6% respondentu vispār nav informēti par šo slimību
(Aptauju veicis sieviesuklubs.lv)
***
PSORIĀZE
• ir hroniska ādas slimība, no kuras nav pasargāts neviens – tā var parādīties jebkurā vecumā
• ir vienlīdz izplatīta starp vīriešiem un sievietēm
• nav izārstējama, bet nav arī letāla slimība
• slimībai raksturīgi sarkani plankumi, kas klāti sudrabotām zvīņām – lielākoties uz elkoņiem, ceļiem, galvas matainajā daļā, muguras lejasdaļā, uz sejas, plaukstām un kāju pēdām, arī uz nagiem un dzimumorgāniem
• nav lipīga – ar psoriāzi nesaslimst, pieskaroties slimnieka ķermenim
• slimības ārstēšana iespējama tikai tās mazināšanai: veicot savlaicīgu slimības diagnostiku un lietojot attiecīgus preparātus, to ir iespējams kontrolēt
• aktivizējas uz psihoemocionālās slodzes fona, pēdējos gados – cilvēkiem cīnoties ar ekonomiskās krīzes radītajām sekām
• slimības attīstības riska faktori: stress, alkohols, smēķēšana, kalorijām bagāts uzturs; liela nozīme ir iedzimtībai – apmēram 40% gadījumu psoriāze tiek ģenētiski pārmantota
• labākās zāles: miers, labs garastāvoklis, pozitīvs skats uz dzīvi, veselīgs dzīvesveids, arī atpūta, jūra un saule...