Ar traumām nevajag jokot

«Cilvēkam sevi drusciņ ir jāmīl un, ja gadījusies trauma, vispirms jāmēģina saprast, kas noticis un cik tas ir nopietni,» uzskata traumatologs ortopēds Jānis Dobelnieks. Viņš skaidro, kādu traumu gadījumos ar problēmu var tikt galā pašu spēkiem un kad palīdzība jāmeklē traumpunktā.

Joprojām nebaidās

Vasarā cilvēki ļaujas dažādām sportiskām aktivitātēm: brauc ar skrituļslidām un velosipēdiem – to īpatsvars uz ielām šovasar īpaši pieaudzis –, taču daudzi to dara pārgalvīgi, pat ekstrēmi, nereti pārvērtējot savu fizisko sagatavotību, kā rezultātā arī rodas dažādas traumas. Veselības centra4 traumatologs ortopēds Jānis Dobelnieks savā praksē pārliecinājies, ka riteņbraucēji visbiežāk traumē rokas un plaukstu locītavas. Savukārt skrituļslidotāji traumās nonāk ar sasistiem ceļgaliem, sastiepumiem, lūzumiem, traumētām plaukstu locītavām, galvas sasitumiem.

Otra populārākā vasaras aktivitāte ir peldēšana, un, lai arī dzirdēts tik daudz traģisku stāstu, kas beidzas ar invaliditāti uz mūžu vai pat nāvi, daudzi joprojām nebaidās lēkt ūdenī uz galvas, pat nepazīstamās vietās.

Vēl viena vasaras traumu riska grupa ir aktīvās atpūtas cienītāji pludmalē. Jo saulaināka vasara, jo cilvēki aktīvāki. Un, jo vairāk aktivitātes – volejbols, basketbols −, jo vairāk iespēju nokrist, kaut ko sastiept, izmežģīt, salauzt.

Ar vēsu prātu

Traumpunktā ārsta galvenais uzdevums ir noteikt diagnozi, sniegt pirmo palīdzību un izvērtēt, vai pacients vispār ir jāārstē, vai viņš var ārstēties mājās ar kontroli pie ārsta speciālista vai sava ģimenes ārsta, vai varbūt nepieciešama tūlītēja ārstēšana stacionārā. «Pirms doties uz traumpunktu, cilvēkam pašam ar vēsu prātu jācenšas izvērtēt sava stāvokļa smagums. Ne jau vienmēr trauma notiek pie slimnīcas durvīm – drīzāk tas ir patālu no civilizācijas, un tad nu ir pietiekami laika, lai saprastu, vai ārsta palīdzība nepieciešama steidzami vai var pagaidīt. Ja, piemēram, pusstundu pēc traumas sāpes mazinās, varbūt arī nevajag uzreiz skriet uz tuvāko ārstniecības iestādi, kas, iespējams, ir astoņdesmit kilometru attālumā. Pirmo divdesmit četru stundu laikā var izlīdzēties ar ledu, un, ja sāpes arvien mazinās, iespējams, vizīti pie ārsta var atlikt pavisam,» uzskata dakteris.

«Protams, ja ir acīmredzams, ka kāja ir lauzta − tā skatās uz otru pusi vai ir vaļējs lūzums –, speciālista palīdzība jāmeklē nekavējoties!» uzsver Jānis Dobelnieks. Viņaprāt, ja nekas nav lauzts, nekas nav plīsis, ar katru sasitumu nav uzreiz jāskrien pie ārsta. Taču, protams, katram pašam jāizvērtē, vai sāpēm ir tendence pierimt, vai gluži otrādi – sāpes kļūst arvien spēcīgākas, stāvoklis nevis uzlabojas, bet pasliktinās, un traumētā vieta tūskas dēļ jau ir dubultā izmērā. Tad, protams, ir jāiet pie ārsta.

Iekodis traks sesks

Arī ar katru iegriezumu pirkstā nav jāskrien pie ārsta – to dezinficēt un uzlikt zāles var arī mājas apstākļos. «Ja brūce ir dziļa, ja brūces malas jau atvērušās kā grāmatu lapas, tā noteikti jāsašuj, un tas jādara maksimāli ātri – jo nākamajā dienā brūce var būt inficēta un traumpunktā ārsts neko daudz nevarēs palīdzēt,» stāsta pieredzējušais traumatologs. Viņš ievērojis, ka vasarā atpūtniekiem nereti gadās uzkāpt uz naglas vai stikla lauskas − šādos gadījumos gan ir nepieciešama profesionāla brūču apstrāde un, iespējams, arī pote pret stingumkrampjiem.

Dr. Jānis Dobelnieks uzsver: uz traumpunktu obligāti jāiet arī tad, ja iekodis kāds meža vai mājdzīvnieks, pat ja tas ir paša suns, pat ja viņš ir potēts pret trakumsērgu. Jo nekad nevar zināt, kas ar viņu ir noticis, piemēram, pēdējās pusstundas laikā − varbūt viņam ir iekodis traks sesks. «Vakcinācija pret trakumsērgu ir obligāta. Labāk aiziet pie ārsta nekā neaiziet,» dakteris iesaka.

Ja cilvēku sadzēlušas bites vai lapsenes, traumpunktā nav ko darīt – bitēm iedzeļot galvā vai kaklā, var veidoties tūska, un tā var būt bīstama dzīvībai, tāpēc šādā situācijā uzreiz jāzvana ātrajiem. Bet, pirms atbrauc ātrie, jādzer vēss ūdens un pie kakla jāpieliek kaut kas auksts − lai mazinātu tūsku.

No rīta būs sliktāk

Traumatologa darba pieredze rāda, ka nereti dažādas traumas tiek gūtas alkohola vai kādu citu apreibinošo vielu ietekmē, tāpēc apkārtējiem nevajadzētu palikt vienaldzīgiem, ja kāds guvis kādu nopietnu traumu, bet, gribēdams būt īsts vīrs, saka, ka nekas nesāp. Tā varbūt arī ir, jo alkohola ietekmē sāpju slieksnis paaugstinās, taču, ja rokas vai kājas deformācija ir acīmredzama, nevajag dzīvot ilūzijās, ka līdz rītam viss pāries. «No rīta būs vēl sliktāk!» dakteris brīdina, sakot: kamēr tūska nav attīstījusies, kaulu fragmentus var veiksmīgāk salikt atpakaļ. Savukārt pēc diennakts kāja jau būs kā bluķis, tūska traucēs veikt nepieciešamās manipulācijas un arī operācija, ja tāda izrādīsies nepieciešama, būs apgrūtināta. Tāpēc šādos gadījumos kvalificēta medicīniskā palīdzība jāmeklē nekavējoties.

***

PIRMĀ PALĪDZĪBA

Kāju un roku lūzumu gadījumos jāpieliek šinas – koka nūjas vai kādi citi priekšmeti, kas nodrošina lūzuma vietas nekustīgumu; šinas jānostiprina ar saiti vai lakatiņu

Plaukstas locītavas lūzuma gadījumā var izmantot lineālu, koka lāpstiņu vai vairākās kārtās salocītu žurnālu

Ja cietusi pleca vai elkoņa locītava, to atslogo, iekarinot roku lakatiņā, šallē vai jostā

Mugurkaula lūzuma gadījumā zem cietušā uzmanīgi jāpaliek dēlis vai jāpagriež cietušais uz vēdera ar seju pret zemi; viņu paceļot, jāraugās, lai ķermenis nesaliektos

Saišu sastiepuma gadījumā uztūkušai vietai jāpieliek auksts priekšmets, stingri jānosaitē un cietušo locītavu nedrīkst kustināt!

Brūci nedrīkst mazgāt ar ūdeni – tas traucē sadzīšanu; brūcei nedrīkst pieskarties ar rokām – lai neienestu infekciju; no brūces nedrīkst slaucīt smiltis, zemi – tādā veidā tā inficējas; asiņošanas gadījumā jāuzliek spiedošs apsējs, bet stipras asiņošanas gadījumā − žņaugs

Ja ir vaļējs lūzums, tas jāpārsedz ar sterilu pārsēju, piemēram, tīru kabatlakatiņu