Kabeļi, kas paslēpti zem paklāja, pagarinātāji, kas pieslēgti lieljaudas elektroierīcēm, elektrības rozetes, kuras iestrēgst vai pat dzirksteļo - tie ir tikai daži no bīstamiem elektrodrošības neievērošanas piemēriem, kas sastopami ne vienā vien mājā. Tuvojoties vasaras brīvdienu sezonai, ir vispiemērotākais laiks pārbaudīt sava mājokļa elektrosistēmas "veselību".
Ēriks Mazlevskis, energopārvaldības uzņēmuma "Schneider Electric" digitālās pārdošanas inženieris, identificē divas visbiežāk sastopamās elektroinstalāciju problēmas, kas izraisa ugunsgrēkus un nelaimes gadījumus mājās.
"Pirmā ir elektrolīniju pārslodze, kas var ne tikai izraisīt elektroiekārtu bojājumus, bet arī ugunsgrēkus," saka Ē.Mazlevskis. "Mājas elektrotīkli bieži vien tiek pārslogoti, vienā kontaktligzdā pieslēdzot pārāk daudz elektroierīču. Izplatīts piemērs tam ir mājās kontaktligzdai pieslēgts pagarinātājs, kurā ir saslēgts liels skaits dažādu elektroierīču. Daudz cilvēku pat nenojauš, ka tas var būt par pirmsākumu nopietniem nelaimes gadījumiem."
Mājas elektrotīkla pārslodzi var izraisīt arī bojāta vai novārtā atstāta iekārta. Piemēram, ar putekļiem aizsērējušie gaisa kondicioniera filtri neļauj ierīcei sasniegt iestatīto temperatūru, tāpēc tā nepārtraukti pūš gaisu ar maksimālo jaudu. "Gaisa kondicionieri var darboties ar maksimālo jaudu vai pat nedaudz virs tās uz īsu brīdi (no dažām līdz pārdesmit minūtēm) - elektrības vadi tam ir piemēroti, bet, ja tas notiek ilglaicīgi (stundām vai dienām), tad elektroinstalācija ir apdraudēta. Ja mājās ir droša elektroinstalācija ar automātslēdžiem un drošinātājiem, pārslodzes gadījumā tie vienkārši nostrādās un atvienos pārslogotos vadus. Taču, ja šī sistēma nav veidota pareizi, tad elektroierīces, kabeļi un savienojumi var pārkarst, radot potenciālu ugunsgrēka risku," brīdina Ē.Mazlevskis.
Otrs potenciālo nelaimju cēlonis mājās ir nepareizi izvēlēta, projektēta vai uzstādīta elektrotīkla aizsargsistēma, kura var nostrādāt pārāk agri, pārāk bieži vai pārāk vēlu, kad noteiktas vadu vai ierīču daļas jau ir pārkarsušas.
Lai izvairītos no šādiem traucējumiem, elektroierīces jālieto saskaņā ar mājas elektroinstalācijas plānojumu. "Ja kontaktligzda ir paredzēta veļasmašīnai, tad tam tā ir arī jāizmanto, bet, ja vēlaties jaudīgākas ierīces pārvietot uz citu vietu, jums būtu jākonsultējas ar elektriķi. Sliktas kvalitātes elektroinstalācija, kā, piemēram, nekvalitatīvi piestiprināti kontakti, pārstiepti vadi un kabeļi vai bojāta izolācija, arī var radīt drošības risku mājās. Tie var izraisīt pārkaršanu, noplūdi un dzirksteles, kas var radīt lielu ugunsgrēka, elektriskās strāvas trieciena vai citu apdraudējumu risku," stāsta Ē.Mazlevskis.
Vadi, kontaktligzdas un pagarinātāji, kuri ir nodiluši un spurojas, drošinātāji, kuri nepārtraukti tiek izsisti - šie ir acīmredzamākie signāli, ka jūsu mājas elektroinstalācija ir nekavējoties jāpārbauda. Pēc Ē.Mazlevska domām, pirmais, kas māju īpašniekiem būtu jādara, ir jāpārbauda, vai mājoklī ir vienmērīgi sadalīta slodze, t.i., vai tajā nav rozešu, pie kurām ir pieslēgts pārāk daudz jaudīgu ierīču.
"Elektroierīces mājās būtu jāpievieno dažādām fāzēm un rozetēm, lai slodze būtu sadalīta pēc iespējas vienmērīgāk. Ir ieteicams nepārslogot rozetes ar jaudīgām ierīcēm, piemēram, trauku mazgājamām mašīnām, veļasmašīnām, tējkannām, ledusskapjiem un sildītājiem, kā arī neizmantot pagarinātājus, lai tās savienotu. Ja tas nelīdz, iespējams, problēma ir ar kādu jūsu mājās esošo elektroierīci - jūs varat mēģināt atvienot katru ierīci atsevišķi, lai redzētu, vai situācija mainās. Ja atrodat ierīci, kas rada pārslodzi, jums vajadzētu pieslēgt to citviet un pārbaudīt, vai tā nav bojāta," iesaka eksperts.
Gadījumos, kad defektu nevar izsekot, ieteicams izsaukt elektriķi, lai pārbaudītu, vai elektroinstalācijā nav bojājumu. Pēc Ē.Mazlevska teiktā, elektriķis ir jāizsauc šādos gadījumos: ja ir nenoskaidrots iemesls biežai elektrības aizsargsistēmas nostrādāšanai mājās, ja, pieskaroties elektroierīcei, ir tirpšanas sajūta, ja elektrības rozete sāk degt vai smirdēt pēc deguma vai gumijas vai arī ja apgaismojums mājās sāk raustīties vai kļūst blāvāks.
Viena no bīstamākajām lietām, kas var notikt mājās, ir elektrotīkla pārslodze, kura var izraisīt kabeļu, savienojumu vai ierīču pārkaršanu un ugunsgrēku. Automātiskie drošinātāji jeb automātslēdži tiek izmantoti, lai aizsargātu mājas no šāda apdraudējuma. Ja tie ir pareizi izvēlēti un uzstādīti, tie veic savu darbu, atvienojot attiecīgo mājas elektrotīkla daļu brīžos, kad tiek pārsniegta slodze.
Elektrotīkla pārslodze var būt īslaicīga vai ilgstoša. Pēc Ē.Mazlevska teiktā, tā ir saistīta ar elektriskās strāvas ietekmi, kas ir divējāda: termiskā un magnētiskā. "Siltuma efekti ir ilgstoši un inerti, tāpēc īslaicīgas, nelielas pārslodzes gadījumā aizsardzība nenostrādā, jo elektroinstalācija var izturēt šādu pārslodzi un nav nepieciešams katru reizi atvienot konkrēto daļu, bet ilgstošas pārslodzes gadījumā ilgākā laika periodā (kā piemērā ar gaisa kondicioniera aizsērējušo filtru) nostrādās termiskā aizsardzība. Pēc tam ir nepieciešams noteikt, kur notiek pārslodze, lai novērstu ugunsgrēku. Atšķirībā no termiskajiem efektiem magnētiskās strāvas ir momentānas, kuras rodas ļoti lielu pārslodžu rezultātā. To parasti sauc par īssavienojumu, kad pieļaujamā strāva tiek daudzkārt pārsniegta, tāpēc aizsardzībai jādarbojas īpaši ātri. Abus pārslodzes veidus novērš mājās izmantotie mūsdienīgie automātslēdži," skaidro eksperts.
Strāvas noplūde ir vēl viena izplatīta un ārkārtīgi bīstama parādība, kas rodas, ja ir bojāti kabeļi, salūst ierīce vai elektroinstalācijā iekļūst mitrums. "Tāpēc lielāko apdraudējumu un risku rada ierīces virtuvē, vannas istabā vai ārpus telpām. Noplūde nozīmē, ka daļa strāvas no mūsu elektroinstalācijas kaut kur "noplūst", un tas var apdraudēt cilvēkus - ja pieskaraties lietām, caur kurām iet noplūde, jūs varat saņemt elektriskās strāvas triecienu. Tas var būt bojātas ierīces korpuss, siena, kurā ir bojāts kabelis, ar ūdeni applūdusi ierīce utt. Pārslodzes un noplūdes risku var izraisīt arī slikta instalācija - nepievilktas skrūves kontaktos, bojāti kabeļi u.tml. Tāpēc ļoti svarīga ir darba kvalitāte," stāsta Ē.Mazlevskis.
Pēc eksperta domām, galvenais līdzeklis mājas elektrotīkla aizsardzībai no pārslodzes un īssavienojumiem ir automātslēdži. Aizsardzībai pret strāvas noplūdi tiek izmantoti noplūdes releji, diferenciālās strāvas slēdži un citas līdzīgas ierīces, kuras mēra, vai strāva plūst slēgtā kontūrā, un, ja tiek konstatēta atšķirība starp ienākošo un izejošo strāvu, ķēde tiek pārtraukta.
"Automātslēdži aizsargā pret pārslodzi, savukārt, noplūdes releji aizsargā no elektriskās strāvas kaitīgās ietekmes, pieskaroties virsmai, caur kuru varētu rasties noplūde. Projektējot mājas elektrosistēmu, ir svarīgi paredzēt un aprēķināt, kur un kāda sadzīves tehnika atradīsies un cik bieži tā tiks izmantota. Kad sistēma ir uzstādīta, ir būtiski ievērot šos projektēšanas nosacījumus, jo jaudīgu ierīču, kā, piemēram, sildītāju pievienošana televizoriem vai datoriem paredzētām rozetēm, var radīt pārslodzes, jo šī līnija varētu būt sākotnēji paredzēta mazākām slodzēm. Ierīces, kuras tiek izmantotas telpās, kur iespējams mitrums (virtuves, vannas istabas, terases u.c.), vajadzētu aizsargāt ar noplūdes relejiem un šo ierīču rozetēm un vadības slēdžiem vajadzētu būt ar augstāku aizsardzības klasi pret mitrumu nekā tiem, kuri tiek izmantoti sausās telpās. Tās ir drošības pamatprasības," norāda Ē.Mazlevskis.
Tiem, kas vēlas lielāku drošību un ērtību, eksperts iesaka uzstādīt papildu uzraudzības sistēmu, papildu ierīces, kā, piemēram, atvienotājus, papildu kontaktus, jaudas mērītājus, kontaktorus, laika relejus u.c. Saskaņā ar "Schneider Electric" inženiera teikto, šādas ierīces ļauj attālināti uzraudzīt mājas elektroinstalācijas statusu, kontrolēt noteiktas ķēdes pēc vēlamajiem algoritmiem un uzrādīt elektroenerģijas patēriņu. Tas ne tikai palielina drošību, bet arī samazina elektroenerģijas patēriņu un ietaupa naudu. Dažas no šīm ierīcēm ir nodrošinātas ar IoT, kas ļauj tās attālināti kontrolēt ar viedierīcēm.
Tiem, kas dzīvo nomaļās, atklātās vietās, eksperts arī iesaka apsvērt iespēju uzstādīt pārsprieguma aizsardzību pret zibens spērieniem, kuri var sabojāt āra aprīkojumu, piemēram, novērošanas kameras, apgaismojumu un citas elektriskās iekārtas.