Aptauja: Latvijā katrs trešais naudu Ziemassvētku dāvanām krāj laicīgi

Aptuveni trešā daļa Latvijas iedzīvotāju jau laikus gatavojas lielākiem tēriņiem gada nogalē, proti 32% respondentu naudu Ziemassvētku dāvanu iegādei sāk krāt jau laicīgi, liecina SEB bankas aptauja. Salīdzinoši vien 22% Lietuvas un 23% Igaunijas iedzīvotāju krāj naudu Ziemassvētkiem jau iepriekš.

Visbiežāk (38%) tie, kuri krāj naudu dāvanām, sāk to darīt dažus mēnešus pirms svētkiem, proti, rudenī. Ceturtā daļa (25%) respondentu sāk veidot uzkrājumus Ziemassvētku tēriņiem, iestājoties ziemai, savukārt piektā daļa (20%) - sāk krāt jau vasarā. 15% aptaujāto atzīst, ka krāj naudu Ziemassvētku dāvanām jau no gada sākuma.

Interesanti, ka sievietes biežāk nekā vīrieši atzīst, ka plāno savas finanses un veido uzkrājumus dāvanu iegādei jau iepriekš, proti, tā atzīst 38% sieviešu un vien 26% vīriešu.

"Gada nogales svētki, protams, prasa vairāk līdzekļu nekā ikdienas patēriņš. To apzinoties, ikvienam būtu jāizvērtē, cik gatavi viņi ir šiem tēriņiem, un, ja nepieciešams, jāpieņem lēmums par uzkrājuma veidošanu tieši šim mērķim, ko arī dara trešā daļa Latvijas sabiedrības. Vienlaikus lielākā daļa jeb 58% Latvijas iedzīvotāju dāvanu iegādei finanses nekrāj, bet iegādājas tās no viņu rīcībā esošajiem naudas līdzekļiem. Savukārt 9% aptaujāto atzīmējusi, ka šogad dāvanu iegādei būs jāizmanto nauda no uzkrājuma neparedzētiem gadījumiem," norāda SEB bankas Privātpersonu segmenta vadītāja Elīna Kalniņa.

Ievērojama daļa Latvijas iedzīvotāju arī dāvanu iegādi plāno jau laikus. Tā piektā daļa respondentu sāk meklēt svētku dāvanas, sākoties rudenim. Ap 23% izmanto izpārdošanu un īpašo atlaižu, piemēram, Melnās piektdienas, piedāvājumus. Savukārt ceturtā daļa aptaujāto dāvanas iegādājas 1-2 nedēļas pirms svētkiem. Toties vēl ap 30% iedzīvotāju dāvanas pērk, īpaši neplānojot - tad, kad tiek pamanīts kas labs un piemērots.

Seši padomi, lai svētku tēriņi nekļūtu par slogu

Elīna Kalniņa norāda, ka laicīga dāvanu iegāde un īpaši svētkiem veidots uzkrājums var palīdzēt samazināt slodzi uz budžetu pēdējā gada mēnesī.

• Plānojot savu svētku budžetu, sāciet ar pagājušā gada izdevumu izvērtēšanu: cik un kam iztērējāt, kuri izdevumi bija noderīgi un kuri nebija nepieciešami. Tas palīdzēs apjaust, kā šogad varat ietaupīt.
• Izveidojiet sarakstu ar cilvēkiem, kuriem plānojat dāvināt dāvanas, aprēķiniet nepieciešamo naudas summu. Pievienojiet vismaz 10 procentus neparedzētām dāvanām gadījumā, ja kāds negaidīti aicinās ciemos vai ja pirmssvētku burzmā aizmirstat kādu iekļaut sarakstā.
• Apsveriet, kur svinēsiet svētkus, cik plānojat tērēt svētku galdam un dekorācijām.
• Izrunājiet ar draugiem un ģimeni kā savā starpā dalīsiet pirkumus svētku galdam, lai sagādātu svētkiem tieši tik daudz un tieši to, kas nepieciešams
• Centieties turēties pie plāna un izvairieties no spontāniem pirkumiem, īpaši gadījumos, kad veikali vilina ar atlaidēm.
• Sāciet laicīgi krāt naudu nākamā gada svētkiem. Izveidojiet regulāru maksājumu uz savu krājkontu, piemēram, reizi dienā pārskaitot uz to vienu eiro. Tā līdz gada beigām var uzkrāt vairāk nekā 350 eiro, kas būtu laba summa svētku tēriņiem.

Kā jau minēts agrāk, šogad vairāk nekā puse (52%) Latvijas iedzīvotāju svētku dāvanām atvēlēs summu līdz 100 eiro. No 100 līdz 250 eiro dāvanu iegādei veltīs nedaudz vairāk nekā ceturtā daļa (27%) Latvijas iedzīvotāju, savukārt 12% uz dāvanām tērēs virs 250 eiro.

Aptuveni desmitā daļa (11%) Latvijas iedzīvotāju ir gatavi šogad tērēt vairāk nekā pērn, savukārt puse sabiedrības dāvanām plāno veltīt aptuveni tikpat daudz līdzekļu, cik pērn. Toties ap 30% aptaujāto šogad plāno samazināt tēriņus svētku dāvanām, savukārt ap 10% iedzīvotāju vispār neplāno tērēt naudu dāvanām.