Kardiologs Ērglis atklāj, kuriem cilvēkiem pirtī ir jābūt uzmanīgiem

 
©Rūta Kalmuka/F64

Pirts mūsu veselībai un ķermenim ir svarīga, Latvijas Televīzijas (LTV1) raidījumā “Revidents” atzina kardiologs Andrejs Ērglis. Ejot pirtī, tiek rūdīts gan ķermenis, gan sirds.

Mazāk zināma, taču gana būtiska ir arī pirts ietekme uz abām cilvēkā esošajām nervu sistēmām.

Pirts palīdz rūdīt abas cilvēka nervu sistēmas - gan veģetatīvo, kuru teorētiski mēs ietekmēt nevaram, gan arī augstāko nervu sistēmu, kas nereti pēc pirts sniedz mieru, atklāja kardiologs.

“Jūs pēc būtības zināmā mērā trenējiet vai pieradināt veģetatīvo sistēmu, ko mēs īsti nevaram ietekmēt. Taču mēs varam to [veģetatīvo sistēmu] pieradināt pie dažādām “ekstrēmām lietām”, kas pēc tam palīdz ikdienas dzīvē, kad šīs [temperatūras] svārstības nav tik lielas. Faktiski - tās [temperatūras svārstības] ir daudz vieglāk pārciest,” atzina Ērglis.

Kas notiek karstumā

Karstums ķermenim liek mobilizēties - proti, pielāgoties un izdzīvot. Tā ietekmē paplašinās kapilāri, paātrinās asinsrite un arī vielmaiņa.

“Kad nekustamies, [ķermenis] ir kā dīķis, kas nav pārāk smaržīgs,” ar salīdzinājumu dalījās eksperts. “Bet tikko jūs sākat kustēties, sāk rasties tās “kalnu upes”, kur asinis tik skaisti tek no “maziem strautiņiem”. Šajā mirklī karstumā notiek vielmaiņas procesa paātrināšanās.”

Kardiologs arī piebilda, ka, ja pēc karstas pirts lec aukstā ūdenī, tad asins kapilāri atkal ļoti saraujas, bet tad, kad cilvēks atkal ieiet pirtī, tie kārtīgi paplašinās: “Tad spēks, kas tiek izgrūsts paplašinoties, ir fenomenāls!”

Karstumā jūtamas izmaiņas piedzīvo arī mūsu lielākais orgāns - āda. Tajā atveras poras, caur kurām pēcāk tiek izvadītas vairākas organismam liekās vielas.

“Tā pēc būtības ir tā toksīnu izvadīšana - un tas ir tieši tas, ko mēs iegūstam pirtī,” skaidroja Ērglis.


Labi pirtī būtu iet reizi nedēļā, vērtēja ārsts. Taču tā kā tas ne visiem ir iespējams, pēršanos var aizstāt arī tādas fiziskas nodarbes, kas iekustina asinsriti un vielmaiņu.

Pirms iešanas pirtī ārsts ieteica dzert labi daudz šķidruma, labi noderēs urīna dzenošas tējas, un nepērties tukšā dūšā.

Tāpat Ērglis arī mudināja pirmajās pirts reizēs nepārspīlēt ar karsēšanos un saprast, ka iet pirtī ir kā skriet maratonu - sevi pie slodzes jāpieradina pamazām.

Jāuzmanās cilvēkiem ar hroniskām kaitēm un sirds asinsvadu slimībām

Kopumā speciālists pirti iesaka gandrīz visiem cilvēkiem. Uzmanīgiem jābūt vien tiem, kuri cieš no spēcīgām hroniskām kaitēm un sirds asinsvadu slimībām.

Pirmkārt, jāzina savs asinsspiediens, un, ja tas ir paaugstināts, jābūt uzmanīgiem.

Tāpat eksperts norādīja, ka jāsaprot, vai ir alerģija pret kādiem specifiskiem augiem vai to eļļām, kas tiek izmantotas pirtī.

Pirts gan ieteicama visiem, taču jāņem vērā iepriekš minētie nosacījumi un pirtī jāiet rāmi, pielāgojot to savām spējām un vajadzībām: “Tas ir ļoti mūsu tautai piemītošs hobijs. Arī Līgo dienai un visam šim reģionam piemītošā tradīcija, kuru, es domāju, ka noteikti vajadzētu kopt.”