Kas ir stēvija un kāpēc to nepieciešams lietot?

Lai gan stēviju jau vairākus gadu simtus senā pagātnē Dienvidamerikas reģiona indiāņu ciltis izmantojušas tējas saldināšanai un arī ārstniecībā, Eiropā oficiāli kā pārtikas saldinātāju to atļauts izmantot tikai kopš 2011.gada.

Pateicoties stēvijas pozitīvajām īpašībām, mūsdienās tā kļūst arvien iecienītāka - to izmanto ne tikai kā dabīgo cukura aizstājēju, bet arī kosmētikas līdzekļu ražošanā.

Kādos gadījumos būtu ieteicams cukuru aizstāt ar stēviju un kādas ir stēvijas pozitīvās īpašības, stāsta farmaceite Laila Zālīte.

Stēvija ir daudzgadīgs tropu augs, kura dzimtene ir Dienvidamerika, Paragvaja. To sauc arī par meduslapu, saldo Paragvajas zāli, saldajām lapām vai pasaulē saldāko augu, jo visas tās daļas ir saldas, bet jo īpaši - lapas, kas tiek izmantotas saldinātāju ražošanā. Atkarībā no tā, kā stēvijas lapas tiek apstrādātas, iegūtais cukura aizvietotājs ir 40 līdz pat 300 reizēm saldāks par parasto cukuru. Pārstrādātā veidā stēvija pieejama kaltētu lapu veidā, pulverveidā, tablešu, sīrupa un ekstrakta veidā.

Stēvijas pozitīvās īpašības

Saldumu nodrošina stēvijā esošās vielas: steviozīds un rebaudiozīds. Stēvijas sastāvā ir arī virkne minerālvielu un vitamīnu: A, B, C un K grupas vitamīni, kalcijs, fosfors un citas minerālvielas, kā arī ēteriskās eļļas. Pateicoties bagātīgajam sastāvam, stēvijai piemīt virkne pozitīvu un ārstniecisku īpašību:

• nesatur kalorijas un ogļhidrātus;
• tās glikēmiskais indekss ir nulle, kas nozīmē, ka, lietojot stēviju, netiek paaugstināts cukura līmenis asinīs;
• neizraisa kariesu, stiprina zobu emalju, kavē baktēriju augšanu un vairošanos mutes dobumā, kā arī pasargā smaganas no parodontozes;
• samazina kuņģa skābes veidošanos;
• samazina tieksmi pēc parastā cukura;
• normalizē asinsspiedienu;
• dod enerģiju un tonusu.

Stēvijas pielietojums un kam tā būtu ieteicama?

"Ņemot vērā stēvijas pozitīvo īpašību kopumu, tās pielietojums ir gana plašs. Arvien vairāk cilvēku parasto cukuru aizstāj ar stēviju, pievienojot to tējai, kafijai un bezalkoholiskajiem dzērieniem. Lai gan daļa cilvēku baidās to lietot, lai pagatavotu kūkas, dzērienus, smūtijus un citus ēdienus, zinot proporcijas, to droši var darīt. Ņemot vērā, ka stēvija ir daudzas reizes saldāka par cukuru, tad tā ir jālieto daudz mazākā daudzumā. Stēvija šobrīd ir vienīgais dabīgais cukura aizvietotājs - dabīgs, drošs un oficiāli apstiprināts. Stēviju izmanto arī ķermeņa un matu kosmētikas ražošanā - gan profesionālā, gan mājas apstākļos. Tā kā tai piemīt arī antibakteriāla, pretvirāla un antifungāla iedarbība, to izmanto mutes dobuma slimību profilaksei, pievienojot stēvijas sastāvā esošo steviozīdu zobu pastām," stāsta farmaceite Laila Zālīte.

Cilvēkiem, kuriem ir vēlme izslēgt no ikdienas ēdienkartes cukuru vai samazināt tā lietošanas daudzumu, ēst veselīgāk un samazināt ķermeņa svaru, bet vienlaikus neatteikties no saldas garšas, šādu iespēju var nodrošināt dabīgs cukura aizstājējs - stēvija. Stēvija nenonāk asinīs, bet uzsūcas zarnu sieniņās, tāpēc neveidojas paaugstināts cukura līmenis asinīs, tādējādi to var lietot arī cilvēki, kuriem ir cukura diabēts vai kuriem nepieciešams kontrolēt cukura līmeni asinīs. Stēviju būtu ieteicams izvēlēties cilvēkiem, kuriem ir tendence uz palielinātu ķermeņa masu un aptaukošanos, kā arī cilvēkiem, kuriem ir problēmas ar asinsspiedienu. Pateicoties stēvijas sastāvā esošajiem vitamīniem un minerālvielām, tā var būt palīgs arī lai rūpētos par mutes dobuma, zobu, ādas un kaulu veselību, kā arī lai attālinātu onkoloģijas saslimšanas risku. Stēviju droši var lietot arī bērni, turklāt tādējādi bērni var baudīt kārotos saldumus, iztiekot bez nelabvēlīgās cukura ietekmes.

Ņemot vērā, ka stēvijas saldums nedaudz atšķiras no parastā cukura - stēvijai ir specifiska, nedaudz rūgtena piegarša, dažiem cilvēkiem ir nepieciešams laiks, lai pie tā pierastu. Jāņem vērā, ka cilvēkiem, kuriem ir alerģija no margrietiņām un kliņģerītēm, var būt alerģija arī no stēvijas. Vienlaikus jāatzīmē, ka, lietojot stēviju, var būt arī daži blakusefekti: vēdera uzpūšanās, galvas reiboņi vai galvassāpes, bet veiktajos pētījumos šādi gadījumi konstatēti ļoti reti.