Eksperte: D vitamīna trūkums palielina senioru vārīgumu

Slideni ceļi un nenotīrītas ietves ir elle ikvienam senioram: ir liela iespēja nokrist, salauzt kādu kaulu, pārsist galvu… ļoti bieži kritieni uz ledus beidzas ar gūžas kaula kakliņa lūzumu, un tas labākajā gadījumā nozīmē ilgu atveseļošanos, bet sliktākajā — bezpalīdzīgu stāvokli līdz mūža galam. RSU pasniedzēja Ksenija Andrijanova stāsta, kas var profilaktiski noderēt pret kritieniem un kā var palīdzēt senioriem izvairīties no liktenīgas nelaimes.

Seniori bieži sūdzas par līdzsvara zudumu, osteoporozi, kāju sāpēm, muskuļu vājumu, reiboni un domāšanas procesu palēnināšanos (grūtības koncentrēties, slikta atmiņa).

Kāds teiks: „Kāds tur brīnums? Tas ir vecums!” „Es atbildēšu — nekā tamlīdzīga. Vecums pats par sevi nav nolemtība un zinātnieki aktīvi meklē veidus, kā mazināt šo parādību izpausmes,” stāsta RSU pasniedzēja.

„Piemēram, jau sen pierādīts, ka šīs izpausmes ir cieši saistītas D vitamīna trūkumu un ka tā līmeņa atjaunošana organismā ļoti būtiski uzlabo senioru dzīves kvalitāti.”

Bet vispirms noskaidrosim, kāpēc vecums, kas pārsniedz 65 gadus, ir galvenais riska faktors un ir tik cieši saistīts ar D vitamīna trūkumu, kurš savukārt padziļina senioru vārīgumu.

Iemeslus nosacīti var iedalīt 3 lielās grupās.

1. Nepietiekama D vitamīna uzņemšana: vecļaudis retāk par citiem uzturas svaigā gaisā un saulē, jo nespēks, reiboņi un dažādas slimības traucē doties pastaigās. Zināms arī, ka D vitamīna trūkums organismā ir saistīts ar smaguma sajūtu un sāpēm kājās, nogurumu un grūtībām staigāt, piecelties no krēsla vai pietupties, kā arī kāpt pa kāpnēm. Tādējādi veidojas apburtais loks: neeju pastaigāties, jo slikti jūtos — slikti jūtos, jo neeju pastaigāties. Savukārt sociālekonomiskie iemesli neļauj uzņemt pietiekami daudz D vitamīna ar uzturu, jo treknās zivis (lasis, skumbrija) un tamlīdzīgi produkti ir dārgi un tos vajag ēst daudz (aptuveni 250 g dienā).

2. Pārmaiņas D vitamīna pārstrādē organismā: D vitamīna pārstrādē ir iesaistīti vairāki orgāni — āda, nieres, aknas. Ja slimības vai vecuma pārmaiņu dēļ kāds no šiem orgāniem slikti funkcionē, hormona kalcitriola sintēze palēninās vai vispār nenotiek. Piemēram, ir pierādīts, ka ar laiku āda kļūst plānāka un receptoru, kas uzņem D vitamīnu, — arvien mazāk, tāpēc veidojas deficīts. Tas pats attiecas uz nierēm: laika gaitā samazinās nefronu — „filtru” — skaits, asinsvadi zaudē elastību, un tādējādi pēc 60 gadu vecuma nieru darbība katru gadu pavājinās par 1 %. Tas notiek vēl ātrāk, ja slimo ar cukura diabētu, nekontrolējamu paaugstinātu asinsspiedienu, aterosklerozi, autoimūnām slimībām, nierakmeņiem vai dzer daudz zāļu. Savukārt aknas gadu gaitā mainās maz, toties ļoti cieš no regulāra alkohola patēriņa.

3. Pastiprināta D vitamīna izvadīšana no organisma var notikt, ja slimo ar tuberkulozi vai noteiktu veidu vēzi.

Tādējādi ļaudis no 65 gadu vecuma ir grupa, kura pārsvarā cieš no D vitamīna trūkuma, kas izraisa izteiktu muskuļu vājumu un kaulu trauslumu. Muskuļu vājuma dēļ ievērojami paaugstinās iespēja pakrist (pat uz līdzenas vietas!), bet kaulu trausluma dēļ katrs kritiens var beigties ar lūzumu. Šajā vecumā īpaši bīstami ir gūžas kaula kakliņa un apakšdelma lūzumi, kas liedz senioriem iespēju pilnvērtīgi kustēties un pašiem sevi aprūpēt.

Speciāliste paskaidro: tā kā vecļaudīm ir augsts osteoporozes un tādējādi arī kaulu lūzumu risks, visiem pēc 50 gadu vecuma ieteicams profilaktiski uzņemt kalciju un D vitamīnu. Tas par 26 % samazina gūžas kaula kakliņa lūzuma risku un par 23 % — citu kaulu lūzuma risku. Taču „Oilesen D₃” un „Norstat Latvija” pētījuma dati liecina, ka diemžēl tikai ceturtdaļa ļaužu 50 līdz 59 gadu vecumā un trešdaļa ļaužu 60 līdz 74 gadu vecumā zina, ka D vitamīns palīdz cīnīties ar kaulu trauslumu.

Ir zināms, ka no 20 līdz 80 gadu vecumam muskuļu masa samazinās par aptuveni 30 % — to sauc par sakropēniju. Šis process ir īpaši izteikts vīriešiem un pēc 40 gadu vecuma. Piemēram, atsevišķi zinātniskie pētījumi liecina, ka pēc 30 gadu vecuma muskuļu masas zudums ir 8 % katrā dzīves desmitgadē. Jo mazāka muskuļu masa, jo izteiktāks vājums. Taču arī muskuļu šūnās ir pret D vitamīnu jutīgi receptori, tāpēc D vitamīna uzņemšana ievērojami palīdz cīnīties ar vājuma sajūtu. Turklāt D vitamīns ir cieši saistīts ar līdzsvara sajūtu: zinātnieki ir pierādījuši, ka ļaudis, kas cieš no D vitamīna trūkuma, daudz biežāk cieš no līdzsvara zuduma, nestabilitātes sajūtas un bailēm pakrist. Lai noskaidrotu, vai jums ir muskuļu vājums un līdzsvara trūkums, varat veikt divas vienkāršas pārbaudes:

• piecas reizes bez roku palīdzības pēc iespējas straujāk piecelieties no sēdu stāvokļa (piemēram, no krēsla);
• mēģiniet piecelties un iet, pieliekot priekšējās pēdas papēdi pie aizmugurējās pēdas īkšķa, tas ir, pēdām jāatrodas uz vienas taisnas līnijas.

Ja ir grūti izpildīt šos vingrinājumus, tas nozīmē, ka jums ir muskuļu un līdzsvara problēmas.

„Nu un odziņa uz kūkas, it kā ar muskuļu vājumu un kaulu trauslumu būtu par maz, — jaunākie pētījumi arī liecina, ka D vitamīna trūkums var veicināt hroniskas sirds mazspējas veidošanos. Turklāt Latvijas iedzīvotāju aptauja parāda, ka tikai 19 % 60 līdz 74 gadu vecumā zina, ka D vitamīns ir svarīgs sirds un asinsvadu slimību profilaksei, bet 50 līdz 59 gadus vecu ļaužu vidū informētības līmenis ir vēl zemāks — 17 %,” stāsta uztura speciāliste un RSU pasniedzēja.

„Skaidrs, ka ar D vitamīna trūkumu organismā ir jācīnās. Ja šo problēmu neizdodas atrisināt ar atrašanos saulē vai uzturu, ar ārstu ir jāapspriež uztura bagātinātāju lietošana. Aptiekās mēdz būt divu veidu D vitamīns — D₂ vai D₃ — tablešu, kapsulu vai šķidras eļļas formā. Tomēr tiek uzskatīts, ka D₂ sliktāk uzsūcas kuņģa un zarnu traktā un lēnāk atjauno D vitamīna līmeni organismā, tāpēc ir pieņemts dot priekšroku preparātiem ar D₃ vitamīnu,” paskaidro K. Andrijanova un piebilst, ka mūsdienu medicīna dažkārt ļauj tikt galā ar ļoti nepatīkamiem stāvokļiem, izmantojot ļoti vienkāršus un lētus līdzekļus — galvenais ir vēlme to izdarīt.