Kā sākt dzīvot veselīgi? Eksperts izceļ 4 būtiskas lietas

Veselīgāka dzīvesveida piekopšana, strādājot no mājām, ir kļuvusi izaicinošāka - katru dienu atrodoties vienā un tajā pašā vietā, ir grūti pakārtot dienu tā, lai atvēlētu laiku veselīgām aktivitātēm.

Taču ne vienmēr ir jāveic grandiozas izmaiņas ikdienas ieradumos. Reizēm pietiek ar maziem un vienkāršiem jauninājumiem, kas ilgtermiņā veicinās jaunu paradumu veidošanos un veselīgāka dzīvesveida īstenošanu, rezultātā ļaujot justies labāk, kā miesā, tā garā.

Ēšanas grafiks enerģijas veicināšanai

Ieskriet virtuvē pēc mazas uzkodas ir kļuvis vieglāk kā jebkad agrāk. Tikpat viegli ir aizsēdēties pie datora un attapties, kad ir pienācis jau vakariņu laiks, bet brokastis tā arī nav atradušas ceļu uz vēderu. Ne viens, ne otrs variants nav labs pamats veselīgam ēšanas režīmam.

Ievērot visas dienā nepieciešamās ēdienreizes var palīdzēt maltīšu sagatavošana brīvdienās, piemēram, sagriežot sastāvdaļas salātiem vai pagatavojot zupu, ko atliks tikai uzsildīt, tā neuztraucoties par nepieciešamo laiku aizņemtās darba nedēļas steigā.

Tikpat svarīgi, kā maltīšu regularitāte, ir arī vieta, kur maltīte tiek ieturēta. Svarīgi mājās nodalīt darba zonu no ēšanas zonas, lai spētu pilnvērtīgi izbaudīt ēdienreizi un veltīt laiku atpūtai. Atvēlot 30 minūtes maltītei bez datora klātbūtnes, ļaus atgriezties pie darbiem ar jaunu enerģijas pieplūdumu.

Konsekvents miega režīms

Pieaugušam cilvēkam nepieciešamas 7 līdz 9 stundas miega, bet ar to vien nepietiek. Izvēlētais miega daudzums ir jāievēro katru diennakti. Reizēm šķiet, ka nekas traks nenotiks, ja vienu nakti gulēsim par pāris stundām mazāk vai vairāk, bet šāda veida miega režīma saraustīšana liek cilvēkam justies nogurušam nākamās dienas laikā, zaudējot gan spēju koncentrēties, gan enerģiju veikt citus ikdienas darbus.

Jāatrod laiks fiziskām aktivitātēm

Pēc Ipsos globālās aptaujas datiem vairāk nekā trešdaļa respondentu ir atzinuši, ka viņus visbiežāk no fiziskām nodarbēm attur laika trūkums. Taču, pavadot lielāko dienas daļu mājās, ir grūti piespiest sevi sākt pildīt vingrinājumus vai doties skrējienā, it sevišķi, ja laikapstākļi nelutina.

Ne vienmēr ir jāplāno atsevišķa treniņu programma - viegli veicamas aktivitātes var integrēt ikdienas gaitās. Piemēram, kad ir pienācis laiks doties uz veikalu, var izvēlēties veikt mērojamo attālumu ar kājām nevis ar automašīnu vai citu transportlīdzekli. Ierastā 10 minūšu suņa pastaigas maršruta vietā var izvēlēties garāku - patīkami pārsteigts būs gan cilvēka ķermenis, gan arī suns. Arī dažādi pienākumi mājās var kļūt par iemeslu izkustēties, piemēram, drēbju skapja revīzija vai izsēdētā dīvāna ģenerāltīrīšana. Turklāt, pēc šādas aktivitātes būs gandarījums gan par paveikto darbu, gan izkustēšanos.

Atpūta no ekrāniem

Vai tas būtu viedtālrunis, dators vai TV ekrāns, mūsdienas ir grūti izbēgt no skatīšanās ekrānā. Kamēr izslēgt ekrānu klātbūtni ir gandrīz neiespējami, var ieviest dažādus vieglus paņēmienus, kas ļaus acīm atpūsties no zilās gaismas ietekmes.

"Labs veids, kā atpūtināt acis, ir 20-20-20 likums. Tas paredz, ka katras 20 minūtes cilvēks 20 sekundes skatās 20 pēdu (6 metru) attālumā. Sākumā tik stingrs grafiks varētu šķist grūti realizējams, taču šādi paradumi ir jāveicina pamazām, piemēram, sākot ar to, ka vismaz reizi stundā pieceļamies no darba vietas un izkustamies, atstājot viedtālruni un datoru uz darba galda. Veltot piecas minūtes tikai un vienīgi sev, ļaus saglabāt vienmērīgu enerģijas daudzumu visas dienas garumā," stāsta eksperts Mikus Tillers.