Aptauja: kādēļ cilvēki Latvijā aizvien iekrīt telefonkrāpnieku "nagos"?

 
©f64.lv, Romāns Kokšarovs

91% Latvijas iedzīvotāju ir pārliecināti, ka zinātu, kā rīkoties gadījumā, ja viņiem piezvanītu telefonkrāpnieks, liecina IKT pakalpojumu sniedzēja "Bite" un pētījumu aģentūras "Norstat Latvija" veiktā aptauja.

Tomēr, kā galvenos iemeslus, kādēļ cilvēki aizvien kļūst par krāpnieku upuriem, aptaujātie min iedzīvotāju maldīgu pārliecību, ka problēma viņus neskars, kā arī nepietiekamu informētību par datiem, kurus pakalpojumu sniedzēji telefoniski nekad neprasītu.

Tāpat tiek izceltas arī viltīgās telefonkrāpnieku metodes, uz kurām ir viegli "uzķerties".

Saskaņā ar aptaujas datiem 56% iedzīvotāju ir pārliecināti, ka zinātu, kā rīkoties, saņemot telefonkrāpnieka zvanu, savukārt 35% atbildējuši, ka drīzāk zinātu, ko darīt, ja viņiem zvanītu krāpnieks. Tikmēr 9% respondentu atzīst, ka nezinātu vai drīzāk nezinātu, kā rīkoties gadījumā, ja viņiem piezvanītu telefonkrāpnieks.

"Jau kādu laiku telefonkrāpnieki darbojas ļoti aktīvi, izmantojot arvien rafinētākas metodes, uz kurām ir viegli "uzķerties". Lai gan dati parāda, ka vairums iedzīvotāju zinātu, kā rīkoties, saņemot telefonkrāpnieka zvanu, aptuveni katrs desmitais aizvien nav pārliecināts, ko darīt šādās situācijās. Patiesībā atbilde ir pavisam vienkārša - saņemot aizdomīgu zvanu, saviem klientiem iesakām nedarīt neko - jebkurā brīdī pārtraukt sarunu, nedarot neko no pieprasītā un tādējādi izvairoties no informācijas izpaušanas, kas var rezultēties sensitīvu datu noplūšanā un finansiālos zaudējumos," skaidro "Bite" Korporatīvo un sabiedrisko attiecību vadītāja Una Ahuna - Ozola.

Viņa papildina, ka aptauja atklājusi arī ļoti savdabīgu tendenci par vecuma grupām, kuras telefonkrāpniecības riskiem, iespējams, pakļautas vairāk. Proti, dati rāda, ka vismazāk zinoši par rīcību šādās situācijās jūtas tieši jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem.

Kādēļ cilvēki Latvijā aizvien iekrīt telefonkrāpnieku "nagos"?

Vaicāti par to, kāpēc, viņuprāt, iedzīvotāji aizvien kļūst par telefonkrāpnieku upuriem, aptaujas respondenti norādījuši uz trīs galvenajiem iemesliem. Visbiežāk (46%) izvēlētā atbilde bijusi - cilvēki nezina, ka pakalpojumu sniedzēji, piemēram, bankas, neprasa no klientiem personīgu, sensitīvu informāciju par telefonu. Tikpat bieži (46%) atzīmēts - liela daļa cilvēku maldīgi domā, ka problēma viņus nekad neskars, tāpēc ignorē informāciju par to. Bet trešais (43%) biežāk izvēlētais atbilžu variants bijis - telefonkrāpnieku izmantotās metodes ir tik viltīgas, ka ir viegli uz tām "uzķerties".

Pie mazāk nozīmīgajiem iemesliem, kādēļ cilvēki aizvien iekrīt telefonkrāpnieku "nagos", aptaujātie atzīmējuši to, ka cilvēki mācās tikai no savām kļūdām (33%) un nav informēti, par to, ka Latvijā plaši uzdarbojas telefonkrāpnieki, kas izkrāpj naudu (28%).

"Tas, ko dati uzskatāmi parāda, ir nepieciešamība preventīvi turpināt izglītot un informēt sabiedrību par to, kādu informāciju un datus nedrīkst izpaust pa telefonu, arī ja telefonkrāpnieks uzdodas par kāda pakalpojumu sniedzēja darbinieku. Tikpat nozīmīgi ir atkal un atkal stāstīt par metodēm, kuras telefonkrāpnieki izmanto, lai veiktu noziedzīgas darbības, izkrāptu naudu, nozagtu datus u.tml., jo arī tie, kuri par savu rīcību nonākot saskarsmē ar telefonkrāpniekiem ir pārliecināti, reālajā dzīvē var apjukt. Turklāt telefonkrāpnieki "nesnauž" un viņu metodes attīstās, tām kļūstot vēl sarežģītāk atpazīstamām un mērķtiecīgākām. Viens no piemēriem, ko krāpnieki izmanto jau šobrīd, ir iezvanīšanās no Latvijas mobilo telefonu numuriem, tā patiesajam īpašniekam nemaz par to nenojaušot. Veicot atzvanu uz minēto telefona numuru, vienmēr pacels īstais numura īpašnieks, kurš būs pārsteigts, ka no viņa numura ir veikts zvans. Konsekventa sabiedrības izglītošana un aicinājums būt vērīgiem, ir efektīvākais veids, kā kopīgiem spēkiem varam mazināt viltvāržu izredzes apkrāpt cilvēkus," pauž eksperte.

U. Ahuna - Ozola stāsta, ka Igaunijā jau manīta jauna telefonkrāpniecības metode. Zvana sākumā adresātam tiek atskaņota ierakstīta ziņa igauņu valodā: "Sveiki, jums zvana no bankas, šobrīd viss apkalpojošais personāls igauņu valodā ir aizņemts, tāpēc ar jums sazinās krieviski runājošs darbinieks." Pēc tam sarunu pārņem krieviski runājošs krāpnieks. Pašlaik Latvijā nav novērota šāda tendence, bet eksperti aicina cilvēkus būt piesardzīgiem un uzmanīties no šādiem gadījumiem.

Tos cilvēkus, kuriem nācies ciest no telefonkrāpniekiem, Ahuna - Ozola aicina vērsties policijā ar iesniegumu, informējot par radušos situāciju. Tāpat jau šobrīd operatori regulāri sadarbojas ar atbildīgajām iestādēm Latvijā, ārvalstu, starptautiskajiem mobilo sakaru operatoriem, kā arī Valsts policiju.

Ko vēl darīt, lai pasargātu sevi no telefonkrāpniekiem?

  • Nesniedziet nekādu personīgu informāciju par sevi, bankas pieejām, maksājuma kartēm, parolēm un kodiem vai citu personīgu informāciju, kas var būt noderīga krāpniekiem.
  • Ja, saņemot zvanu, jums lūdz lejupielādēt programmatūras, mobilās lietotnes - nepiekrītiet tam.
  • Zvana laikā neveiciet darbības, ko jums lūdz darīt steidzīgi. Pēc iespējas ātrāk beidziet sarunu un pasakiet, ka paši sazināsieties ar nepieciešamo iestādi, lai atrisinātu problēmu, ja tāda būs.
  • Atcerieties, ka jums ir tiesības droši un uzstājīgi pabeigt jebkuru aizdomīgu telefonsarunu. Visbiežāk krāpnieki neļaus beigt sarunu, aizbildinoties ar vairākiem iemesliem, piemēram, minot, ka nauda jūsu kontā ir apdraudēta un ar to var kaut kas notikt, ja nepabeigsiet sarunu vai neveiksiet noteiktas darbības.
  • Būtiski zināt, ka krāpnieki saziņai ar saviem upuriem izmanto arī dažādas mobilās lietotnes (piemēram, "WhatsApp", "Viber" u.c.), tāpēc ziņas un zvanus no nepazīstamiem adresātiem šajās platformās drošāk ir ignorēt, neatbildot uz tiem.
  • Nekādā gadījumā neveriet vaļā nepazīstamu cilvēku atsūtītas vai zvana laikā nosauktos interneta saites, mājas lapas un nereģistrējieties tajās.

Vienlaikus jāņem vērā, ka telefonkrāpnieki visbiežāk veic sarunas krievu valodā un nereti tiek izmantoti arī robotzvani, ko var atpazīt pēc automatizētas, nepārtrauktas sarunas manieres.