Teju katram desmitajam Latvijas iedzīvotājam pandēmijas laikā ticis uzlauzts konts

 
©pexels.com

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju (58%) baidās no finansiāla rakstura informācijas noplūdes, 16% no fotogrāfiju noplūdes, bet 10% no privātās sarakstes noplūdes, liecina Samsung Electronics Baltics veiktā aptauja.

Gandrīz trešdaļa iedzīvotāju (29%) atzīst, ka Covid-19 laikā, strādājot vai mācoties no mājām, ir pastiprinājuši savu ierīču drošību, aizsargājot tās ar paroli.

Savus digitālos drošības paradumus iedzīvotāji galvenokārt izvēlējās mainīt, jo uzskata, ka drošības riski, strādājot vai mācoties no mājām, palielinājās. Savukārt, 23% atzīst, ka ieviest papildu drošības risinājumus, mainoties darba specifikai, ir bijusi darba devēja prasība.

8% iedzīvotāju atklāj, ka Covid-19 pandēmijas laikā ir saskārušies ar gadījumu, kad viņu dati tiek nopludināti vai tiek uzlauzts konts. Savukārt, 20% pazīst cilvēkus, kuriem ir bijis šādas gadījums. Lielākoties šādos gadījumos nopludinātas paroles, lietotājvārdi vai citas konta detaļas (39%), personīgā informācija - e-pasti, fotogrāfijas, sarakste sociālajos tīklos (34%) un finansiāla rakstura informācija (27%).

"Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju (55%) uzskata, ka viņu dati ierīcēs ir drošībā. Taču joprojām satraucoši liels ir to iedzīvotāju īpatsvars - 58%, kuri nezina kā rīkoties, ja konts vai viedierīce ir uzlauzta. Tieši patērētāji ir tie, kas patstāvīgi ar savu neapdomīgo rīcību pakļauj sevi vēl lielākam drošības riskam. Tāpēc iegādājoties ierīces, primāri uzmanība jāpievērš arī to drošības risinājumiem," uzsver Samsung tirdzniecības vadītājs Baltijā Māris Ķikāns.

Lai gan 86% iedzīvotāju atzīst, ka viņus uztrauc jautājumi, kas saistīti ar viņu digitālo drošību - iespējamo datu noplūdi, paroļu vai fotogrāfiju publiskošanu, lietotāja konta zādzību, vairāk nekā puse (57%) atzīst, ka tikai daļēji ņem vērā un ievieš savā ikdienā digitālās drošības padomus par kuriem ir dzirdēts. Galvenokārt iedzīvotājus ieviest digitālās drošības paradumus attur neskaidrība par to, kas tieši ir jādara (54%), ieteiktā risinājuma cena (28%), kā arī laika trūkums (21%).

Salīdzinot ar 2019.gada datiem, vairāk nekā uz pusi ir palielinājušies gadījumi, kad caur lietotnēm tiek nopludināti dati (23%). 2019.gadā tikai 9% iedzīvotāju saskārās ar datu noplūdi caur kādu no lietotnēm. Joprojām vairumam iedzīvotāju visbiežāk dati nopludināti caur sociālo tīklu kontiem (27%), caur e-pastu (18%), bet 15% piedzīvojuši viltus pieslēgšanos, izmantojot bankas datus.