Kuras jāņuzāles drīkst plūkt, kuras ir jāatstāj pļavā? Dabas fonda eksperti dalās padomiem
Jāņuzāles ir vasaras saulgriežu būtisks elements: ar tām tiek pīti vainagi un izdaiļota māja un sēta, turklāt iet lūkoties un iegūt savvaļas augus ir brīnišķīga pieredze pati par sevi. Kāpēc procesa noslēgumā ir svarīgi rūpīgi nomazgāt rokas? Kas plūcams un kas atstājams? Latvijas Dabas fonda eksperti ir apkopojuši, kas jāņem vērā, vācot jāņuzāles.
Uzmanies no ērcēm! Tās var būt visur - arī Rīgas centra parkā! Lieto kukaiņu atbaidīšanas līdzekļus arī tad, ja esi potējies pret ērču encefalītu. Staigājot pa pļavu, ir vērts ik pa brīdim paskatīties uz sevi un notraukt ērci, ja tā pamanīta. To vieglāk būs izdarīt, velkot gaišu un slīdīgu apģērbu. Dodoties lasīt jāņuzāles, kājās labāk vilkt zābakus vai pārgājiena apavus, nevis zandeles. Pēc pastaigas nepieciešams pārbaudīt, vai kāda ērce nav pieķērusies.
Cieni cita īpašumu! Jāņuzāles ļoti labi var salasīt ceļmalās, upju un ezeru krastos, gar tīrumiem, protams, arī pļavās. Tomēr jāatceras, ka pļavas visbiežāk ir privātīpašums, tāpēc to apmeklējumu būtu korekti saskaņot ar īpašnieku. Ja viņu nezini, tad uzvedies pļavā pieklājīgi, neizmīdot un nepiemēslojot to.
Neizrauj augus ar saknēm! Pļavu augi ir pielāgojušies tam, ka tos plūc, nopļauj vai apēd lopiņi, tāpēc tos var droši griezt un plūkt, taču galvenais ir neizraut tos ar saknēm. Pļavu augus vākt ar šķērēm vai nazi būs ērtāk.
Pirms plūc ziedus pļavā, pārliecinies, vai tie nav aizsargājami augi! Neplūc naktsvijoles, dzegužpirkstītes, dzegužpuķes un dzegužkurpītes. Aizsargājamie augi ir arī meža un pļavas silpurene, jumstiņu gladiola, bezdelīgactiņa, meža vizbulis, Sibīrijas skalbe un Eiropas saulpurene. Krāšņs jāņuzāļu pušķis izdosies arī bez šiem augiem! Piemēram, dzirkstelītes kopā ar birztalas nārbuli un kalnu āboliņu veidos brīnišķīgu krāsu kombināciju.
Pin ozolu lapu vainagus! Ozoliem nekaitē tas, ka tiek ievākti atsevišķi zari vainagu darināšanai. Dari to rūpīgi, nozāģējot ozola zaru.
Izvēlies lupīnas! Lupīnu paklājs nomalē, mežmalā vai laukmalā nudien izskatās iespaidīgi - šī puķes ir skaistas un allaž pārsteidz ar krāsu dažādību! Taču lupīnas ir svešzemju suga, kura strauji izplatās un iznīcina mūsu vietējos augus. Plūcot šo augu, tu samazini tā iespējas nogatavināt sēklas un turpināt invāziju.
Meklē meijas! Meijas - jaunus bērziņus, apsītes, pīlādžus vāc pļavā vai atmatā, kas ir aizaugoša. To vākšana no šādām vietām nenodarīs pāri pļavai un bioloģiskai daudzveidībai. Apses un bērziņi ir koku sugas, kuras liecina par teritorijas aizaugšanu, bet pļavai ir jābūt atklātai! Meijām neņem bērziņus un apses, kuri ir regulārās rindās. Tas nozīmē, ka koki tur ir sastādīti speciāli.
Kad jāņuzāles salasītas un vainags gatavs, noteikti nomazgā rokas! Daļa augu, piemēram, kodīgā gundega, saulkrēsliņi un ozolītes, ir indīgi, tāpēc saskarsmē ar ādu tie var izraisīt alerģisku reakciju.
Lasot jāņuzāles, iepazīsti dabisko pļavu! Vislielākā pļavas augu daudzveidība un iespēja salasīt trejdeviņas jāņuzāles ir dabiskajās pļavās, kas Latvijā šobrīd atlikušas vien 0,7% teritorijas. Tāpēc, ja izdodas atrast dabisko pļavu, pievērs uzmanību tās daudzveidībai, pēti augus un mēģini saskaitīt, cik daudz dažādas sugas vari atrast! Dabiskajā pļavā vienā kvadrātmetrā var būt pat 50 augu sugas.
Cieni dabu! Tā sniedz iespēju gan tikt pie krāšņa vainaga, gan arī vienkārši atpūsties, apguļoties vai staigājot pa to. Pasakies dabai, domājot par to, kā radīt mazāk atkritumus un nenomīdīt to, kā arī kurinot ugunskuru tikai tam speciāli paredzētajās vietās.