Mēs bieži mēdzam teikt, ka dzīvojam tehnoloģiju laikmetā. Attīstība ir straujāka nekā jebkad, un arvien jauni rīki tiek izmantoti teju visās nozarēs.
Viens no terminiem, ko dzirdam, runājot par tehnoloģijām, ir mākslīgais intelekts. Tas tiek izmantots ne tikai dažādās zinātniskās fantastikas filmās, bet arī realitātē. Kas īsti ir mākslīgais intelekts? To skaidro Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas pētnieks Sergejs Kodors.
Mākslīgais intelekts ir algoritms, kas pielāgojas noteikta uzdevuma pildīšanai, lai automatizētu viendabīgu procesu. Visvairāk tas pašlaik tiek izmantots cilvēku atpazīšanā. Visi biznesa procesi grozās ap cilvēkiem un pieprasa identificēt cilvēka klātbūtni. Piemēram, mājas apsardze - lai konstatētu iekļūšanu teritorijā, ir nepieciešams atpazīt cilvēku video attēlā. Tāpat arī mobilo telefonu aizsardzība notiek ar pirksta nospieduma atpazīšanu. Šeit var minēt daudzus piemērus, bet eksistē arī citi gadījumi, kuriem mēs pievēršam mazāk uzmanību. Tie ir balstīti uz mākslīgā intelekta pielietošanu, piemēram, antivīrusos, ar roku rakstīta teksta vai rakstzīmju atpazīšanā un pareizrakstības rīkos.
Mākslīgais intelekts pēdējo gadu laikā ir strauji attīstījies. Viens no attīstības iemesliem - lielo kompāniju interese un zinātniski tehniskais ieguldījums jauniešos. Piemēram, kompānija Google ir radījusi veselu virkni bezmaksas risinājumu, kurus pielieto iesācēji: mašīnmācīšanās rīku Tensorflow, MOOC kursus par mākslīgo intelektu, Colab eksperimentēšanas un apmācīšanas vidi, brīvi pieejamās publikācijas un izejas kodus. Vēl svarīgs ir arī pats tehnoloģiskais progress. Piemēram, tagad ir iespējams apmācīt neironu tīklus, pielietojot videokartes, kas nozīmīgi paātrināja izstrādes procesu, bet 2016.gadā Google prezentēja tenzorprocesoru.
Mākslīgais intelekts nespēs aizstāt pašu cilvēku - viņa garīgo un radošo būtību. Jo visi viedie risinājumi - roboti, sīkrīki un programmas - ir tikai instrumenti, kurus cilvēks izdomāja, lai izveidotu savu dzīvi labāku. Tie izpilda noteiktu instrukciju jeb vadlīnijas, kurus cilvēks tajos ir ieprogrammējis. Mākslīgais intelekts var tikai imitēt emocijas un radošo domāšanu atbilstoši algoritmam, kuru ieprogrammē viņa izstrādātājs. Tas nozīmē, ka, pateicoties tehnoloģiju attīstībai, var mainīties kādu profesiju pienākumi, bet tajā pašā laikā var rasties arī jaunas profesijas. Cilvēks jau iepriekš ir daudz ko izgudrojis, un, mainoties tehnoloģijām, vēsturiski mainījušās arī profesijas.
Bieži vien filmās var redzēt robotus, kuri strādā kopā ar cilvēkiem un kuriem ir radušās emocijas vai jūtas. Taču tas nav iespējams, jo, lai vai cik attīstīts, arī mākslīgais intelekts ir tikai tehnoloģija. Tikpat labi varētu uzskatīt, ka jūtas var rasties arī kalkulatoram. Eksistē pētījumi, kuros izstrādā robotu emocijas, bet tā ir tikai imitācija, lai apmānītu cilvēka sajūtas. Filmās redzamais mākslīgais intelekts vēl joprojām ir tikai daļa no zinātniskās fantastikas.
Turpinoties tehnoloģiju attīstībai, mākslīgais intelekts mūsu ikdienā tiks pielietots arvien biežāk. Jau tagad mākslīgais intelekts ir noderīgs lielu datu analīzē, kad nav pieejami cilvēkresursi, lai apstrādātu visus datus un uztvertu tos kopumā. Vai arī dati mainās pārāk ātri, un cilvēks nespēj reaģēt uz izmaiņām. Piemēram, ģeotelpiskās informācijas aktualizācijā un analīzē no satelītu datiem. Pašlaik daļa pētījumu šajā nozarē veltīti tam, lai mākslīgo intelektu padarītu pēc iespējas drošāku. Piemēram, nav iespējams viennozīmīgi atbildēt, kā mākslīgie neironu tīkli atpazīst dažādus objektus, tāpēc nevar arī spriest par vienādu šo tīklu uzvedību. Līdz ar to jāturpina pētījumi. Arī jau esošie, drošie risinājumi, piemēram, cilvēka atpazīšana, izmantojot pirkstu nospiedumu, tika attīstīta un izstrādāta vairākus gadus. Tika veikti ilgstoši testi, un šī tehnoloģija mūsu dzīvēs ienāca pakāpeniski, kopā ar algoritmu uzlabošanu. Tieši tāpēc šī atpazīšanas metode pašlaik ir tik uzticama. Līdzīgi ir arī ar nākotnes tehnoloģijām. Vajadzīgs laiks un pakāpeniska integrācija mūsu dzīvēs, lai tās kļūtu pilnībā uzticamas.
Šeit ir vērts atzīmēt, ka stabilai un drošai sabiedrībai ir būtiski, lai trīs elementi - izglītība, tirgus pieprasījums un tehnoloģiju attīstība - būtu līdzsvaroti. Iespēja brīvāk piekļūt jaunām tehnoloģijām un jaunas mācību programmas ražo jaunu paaudzi, kurai ir cits domāšanas stils, intereses, dzīves stils un kultūra. Ne velti mēdz teikt, ka jaunieši ar datoriem ir "uz tu". Kas nozīmē, ka nākotnē gan mākslīgā intelekta, gan citu tehnoloģiju attīstība tikai turpināsies.
