Šogad līdz 12.jūnijam notikuši 295 ceļu satiksmes negadījumi, kuros iesaistīti velosipēdisti, un tajos cietuši 187 cilvēki, bet četri gājuši bojā, liecina Valsts policijas dati. Lai veicinātu velosipēdistu drošību, Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) sadarbībā ar Apvienību "Pilsēta cilvēkiem" kampaņā "Brauc ar galvu" izstrādājuši septiņus padomus velobraucējiem, atgādinot par drošas braukšanas pamatprincipiem.
Piedaloties ceļu satiksmē, ikvienam tās dalībniekam ir svarīgi koncentrēties uz ceļu, analizēt situācijas, prognozēt citu satiksmes dalībnieku iespējamo rīcību un pieņemt lēmumus, lai neuzmanības vai izklaidības dēļ neiekļūtu negadījumā. Taču vienlīdz būtiski ir arī ievērot ceļu satiksmes noteikumus un līdz ar to rūpēties ne tikai par savu, bet arī apkārtējo drošību.
CSDD sadarbībā ar Apvienību "Pilsēta cilvēkiem" sniedz septiņus ieteikumus velosipēdistiem, kā uz ceļa justies droši.
Velobraucējiem, gluži tāpat kā autovadītājiem, ir svarīgi signalizēt par saviem nodomiem, mainot trajektoriju, un rādīt pagriezienu. Īpaši būtiski tas ir, veicot kreisā pagrieziena manevru. Gatavojoties pagrieziena izdarīšanai, jānovērtē situācija uz ceļa, nosakot, kuram transportlīdzeklim ir priekšroka, kā arī jāpārliecinās, ka citi vadītāji Tevi redz.
Sliktos laikapstākļos un vājas redzamības apstākļos būtiski palielinās negadījumu risks. Satiksmes dalībnieki ne tikai sliktāk redz ceļu, bet arī cits citu. Turklāt arī ceļš var būt slidens. Velosipēdistiem obligāti jālieto baltas un sarkanas gaismas lukturi. Ieteicams lietot arī atstarojošu vesti, īpaši braucot tumsā. Statistikas dati liecina, ka 25% negadījumu notiek krēslā vai tumsā.
Ja izvēlētajā maršrutā tomēr nav veloinfrastruktūras, velosipēdistam jābrauc pa brauktuvi iespējami tuvāk tās labajai malai. Taču īpašos gadījumos - intensīvas satiksmes, apgrūtinātos vai bīstamos braukšanas apstākļos - velosipēdists var izmantot arī ietvi. Tikai jāatceras, ka uz tās vienmēr priekšroka ir gājējiem.
Ja velosipēdistam nākas braukt pa ietvi un pēkšņi ir jālieto skaņas signāls, tas var izbiedēt gājējus, un viņi var strauji mainīt iešanas trajektoriju. Daudz draudzīgāks risinājums savstarpējai saskarsmei ar gājējiem, tos droši apbraucot, ir mutiska saziņa, atvainojoties vai pasakot paldies.
Piedaloties satiksmē, pats svarīgākais ir drošība un veselība. Pilsētā steigties un strauji attīstīt ātrumu ne vienmēr būs efektīvi, jo luksoforu dēļ agrāk vai vēlāk būs jāapstājas. Savukārt uz brauktuves lielāka ātruma attīstīšana palīdzēs iekļauties plūsmā un samazinās nepieciešamību velobraucēju apdzīt. Bet, braucot pa ietvi, jāizvēlas tāds ātrums, kas ir ērts ne tikai pašam, bet arī netraucē gājējiem.
Ir būtiski plānot ceļu un paredzēt tajā iespējamās bīstamās situācijas. Pēkšņi radušies šķēršļi un nokļūšana aklajā zonā ir vieni no biežākajiem konfliktsituāciju izraisītājiem. Velosipēdistiem jāievēro ne tikai droša distance, bet arī, apbraucot šķēršļus, jāievēro vismaz 1 metra intervāls, kā arī jābūt uzmanīgākiem vietās, kur autobraucējs velosipēdistu var nepamanīt. Īpaši uzmanīgam jābūt, šķērsojot krustojumus, pirms vārtrūmēm, braucot garām stāvošām automašīnām, esot līdzās smagajām mašīnām vai pie dzelzceļa pārbrauktuvēm.
Velosipēdam, gluži kā jebkuram transportlīdzeklim, ir jābūt tehniskā kārtībā. Pirms braukšanas ir jāpārbauda velosipēda riepas un bremzes.