Speciālisti skaidro, cik lielu iespaidu uz veselību atsāj ikdienas paradumu maiņa

Dzīvesveidu mainīt būtu gatavi 84% iedzīvotāju, ja ārsts norādītu, ka radušās pirmās sirds un asinsvadu slimības pazīmes, kā arī mazkustīgu dzīvesveidu sabiedrība visbiežāk atzīst kā lielāko sirds un asinsvadu slimību riska faktoru, liecina "Mēness aptieka" un pētījumu aģentūras "Norstat" veiktā aptauja.

Atbildot uz jautājumu par gatavību mainīt dzīvesveidu, ja ārsts norādītu uz pirmajām sirds un asinsvadu saslimšanas pazīmēm, apmēram puse jeb 52% aptaujāto norādījuši - "drīzāk jā", kā arī vēl 32% teikuši "noteikti jā" dzīvesveida maiņai.

Sievietes biežāk nekā vīrieši paudušas ciešu apņēmību mainīt dzīvesveidu, parādoties pirmajām sirds un asinsvadu saslimšanas pazīmēm - ar "jā, noteikti" atbildējuši 36% sieviešu un 28% vīriešu.

"Mamma bērnībā man bieži teica - labāk izdari, nevis tik daudz runā! To es atgādinu sev un iedrošinu arī citus - gan apņemties, gan izdarīt un šajā gadījumā mainīt dzīvesveidu, ja tas bojā veselību. Nav jādara viss uzreiz! Var sākt ar vienu riska faktoru un tad turpināt ar nākamajiem. Ja smēķējat, tad smēķēšana bez diskusijām ir jāatmet pirmā! Nākamās svarīgās lietas ir kustības un uztura paradumu maiņa. Veselīga dzīvesveida paradumiem aicinu pievienot arī asinsanalīžu veikšanu vismaz reizi gadā, asinsspiediena mērīšanu un regulāru atrādīšanos ģimenes ārstam," atzīst kardiologu biedrības prezidents profesors Andrejs Ērglis.

Interesanti, ka stingru apņemšanos noteikti mainīt dzīvesveidu, biežāk pauduši tieši gados jaunie iedzīvotāji - "noteikti jā" teikuši 41% vecumā līdz 29 gadiem, salīdzinot ar 26% vecumā no 60 līdz 70 gadiem.

"Aptauja liecina, ka iedzīvotājiem ir svarīga un nepieciešama ārēja motivācija un pamudinājums rūpēm par savu sirds un asinsvadu veselību. Sirds un asinsvadu slimības joprojām ir viens no galvenajiem mirstības iemesliem Latvijā un pasaulē. Slimības pirmās pazīmes jau ir kā dzeltenais brīdinājuma signāls, ne mazāk svarīga ir arī izglītošana par sirds un asinsvadu slimībām, atgādinot par riska faktoriem un palīdzot saprast, kā ikdienu, mainot arī savus paradumus, varam uzturēt sirds veselību. Tāpēc jūnijā un jūlijā ar iedvesmojošu saukli "Lai tava sirds skan veselīgi!" īpašu uzmanību veltīsim rūpēm tieši par Latvijas iedzīvotāju sirds veselību - vēršot uz to riska grupas pacientu uzmanību, izglītojot par paškontroles mērījumiem, pacientu līdzestību un pareizu zāļu lietošanu," skaidro "Mēness aptieka" farmaceite Ieva Virza.

"Veselības centru apvienības" internās medicīnas ārste, elektrokardioloģijas metodes speciāliste Inga Orleāne: "Veselība nav tik pašsaprotama, kā dažkārt var šķist, tā ir mūsu vērtība, kurā jāiegulda jau no agras bērnības. Pozitīvi vērtējami aptaujas rezultāti, kas liecina, ka Latvijā izaugusi paaudze, kurai izpratne par veselības profilaksi un dzīvesveida ietekmi uz veselību varētu būt augstāka. Ārstu novērojumi ikdienas praksē gan ne vienmēr par to liecina un arī pandēmijas laika radītās izmaiņas dzīvesveidā pacientu sirds veselību pozitīvi nav ietekmējušas. Svarīgi ir pie pirmajām pazīmēm novērot savu sirds veselību. Ja kādā dzīves posmā, veicot šādu rūpīgu novērošanu, tomēr ir pamanāmas sūdzības vai parādās novirzes no sirdsdarbības normas, jāveic papildu izmeklējumi. Jo vairāk zinām, jo veiksmīgāk var novērst saslimšanas riskus, uzturēt veselību iespējami labā līmenī un dzīvot ilgāku, pilnvērtīgu mūžu aktīvi un ar prieku."

Tikai pavisam neliela daļa jeb 1% iedzīvotāju atzīst, ka pirmās saslimšanas pazīmes noteikti nebūtu motivācija dzīvesveida maiņai. Ne tik kategoriska, bet arī noliedzoša pozīcija ir 7% iedzīvotāju, kuri norādījuši, ka dzīvesveidu drīzāk nemainītu. Savukārt 8% iedzīvotāju bija grūti atbildēt uz šo jautājumu.

Pēc iedzīvotāju domām, iezīmējas četri galvenie sirds un asinsvadu slimību riska faktori - mazkustīgu dzīvesveidu minējuši 26%, lieko svaru - 20%, augstu asinsspiedienu 15% un paaugstinātu stresu 10% iedzīvotāju, liecina veiktā aptauja. Paaugstinātu holesterīna līmeni kā lielāko riska faktoru norādījuši 8%, savukārt smēķēšanu vien 7% iedzīvotāju.

Alkohola lietošanu un paaugstinātu cukura līmeni kā lielāko riska faktoru sirds un asinsvadu slimībām norādījuši ievērojami retāk - pat tikai 2% iedzīvotāju.

Aptaujā šī gada maijā piedalījās 1011 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 -75 gadiem.