Vairāk nekā puse jeb 57% autovadītāju apgalvo, ka savu auto regulāri ved uz apkopi un apskati pie zinoša un uzticama speciālista, liecina “GO atbildīgas braukšanas indeksa” dati.
Tomēr tehnisko apkašu dati rāda ko citu - liela daļa ikdienā ekspluatēto auto nav labā tehniskā kārtībā. Piemēram, 2019.gadā Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) rīkotajās Tehniskās apkopes naktīs tikai apmēram 30% pārbaudīto auto bija pilnīgi tehniskā kārtībā.
Uz jautājumu “Vai ikdienā rūpējaties par sava auto tehnisko stāvokli?”, 33% aptaujāto norādījuši, ka ikdienā piedomā pie sava braukšanas stila un paradumiem, lai auto tiktu saudzēts.
34% saka, ka paši seko līdzi auto tehniskajam stāvoklim, proti - pie speciālista vēršas tikai galējas nepieciešamības gadījumā, savukārt 6% uzskata, ka pietiek, ja reizi gadā dodas uz obligāto tehnisko apskati CSDD, bet pārējā laikā īpašu uzmanību šim jautājumam nav jāpievērš.
Savu auto regulāri pie speciālista ved vienāds skaits autovadītāju sieviešu un vīriešu - šajā radītājā aptaujas dati ir teju identiski, savukārt “uz pašu spēkiem” vairāk balstās kungi - 41% autovadītāju vīriešu uzskata, ka paši spēj uzturēt savu auto tehniskā kārtībā, kamēr sieviešu vidū šāda pārliecība ir tikai 25% auto vadītāju.
Saskaņā ar pētījuma rezultātiem, visapzinīgākie autovadītāji vecumā virs 60 gadiem - šajā vecuma grupā auto uz apkopi regulāri ved 64% respondentu, savukārt visretāk to dara jaunie šoferi - tikai 42% autobraucēju vecumā no 18 līdz 29 gadiem.
Analizējot braukšanas stilu un paradumus, aina ir pretēja, proti - tam uzmanību pievērš vismaz 47% autovadītāju 18 - 29 gadu vecumā, bet senioru grupā - tikai 24%. Par savām spējām pašrocīgi rūpēties par auto tehnisko stāvokli bez speciālistu iesaistes vispārliecinātākie ir Kurzemes puses autovadītāji - vairāk nekā puse (51%) kurzemnieku atbildējuši, paši seko līdz sava auto tehniskajam stāvoklim.
“Pētījuma rezultāti pirmajā brīdī šķiet ļoti apmierinoši un bez sīkākas analīzes varētu teikt - ar Latvijā esošo autoparku viss ir kārtībā, jo tik daudzi rūpējas par saviem auto ikdienā, tomēr jāņem vērā, ka “rūpēšanos par auto” katrs uztver savādāk. Vienam rūpes ir notīrīt priekšējos lukturus, lai var redzēt, otram - pie katras aizdomīgās skaņas braukt uz servisu,” viedokli pauž Drošas braukšanas skolas (DBS) vadītājs Jānis Vanks “Ja kopējā situācija Latvijā būtu tik laba, proti - vairāk nekā puse auto vadītāju ikdienā iesaistītu speciālistus auto apkopē, tad CSDD un arī policijas pārbaudes neuzrādītu tik drūmu ainu.
Kā norāda J.Vanks, visbiežāk autovadītāji “grēko” ar riepu nodilumu, neatbilstošu bremžu stāvokli un problēmām balstiekārtā. Tas pierāda, ka autovadītāji nemaz tik bieži nepārbauda sava auto tehnisko stāvokli. “Esam pieraduši auto uz servisu vest tikai tad, ja ir patiesi liela problēma, kas liedz braukt vispār vai acīmredzami rada bīstamību, bet citos gadījumos atrunājamies ar “tas nekas nav”, “vēlāk”, “man netraucē” un tamlīdzīgām frāzēm,” teic eksperts.
