Līdz ar pandēmijas nestajām izmaiņām tirdzniecībā, kā arī parādoties jaunām un dažādām iespējām iegādāties preces attālināti, arvien biežāk cilvēki interesējas par to, kas ir darījuma apliecinājums, lai nepieciešamības gadījumā var aizstāvēt savas patērētāja tiesības un atgūt naudu par nesaņemtu vai nekvalitatīvu preci un pakalpojumu.
Darījumu apliecinoši dokumenti ir dažādi, piemēram, čeki, rēķini, biļetes, kvītis, līgumi, un tam ir jāpievērš īpaša uzmanība, jo bez tiem aizstāvēt savas tiesības nebūs iespējams.
“Veicot pirkumus ar maksājumu kartēm, pircējs ir aizsargāts. Ja prece netiek saņemta vai, piemēram, koncerts nenotiek, bet neizdodas vienoties ar pārdevēju par naudas atgriešanu, ir iespējams rakstīt reklamāciju savai bankai. Vairumā gadījumu pircējs naudu atgūs. Situācijas mēdz būt dažādas, tomēr lielākoties, ja vēlēsieties atgriezt vai apmainīt preci, pārdevējs aicinās uzrādīt pirkuma čeku. Uzlabojot klientu apkalpošanas praksi, pārdevēji arvien biežāk ir pretimnākoši un, ja prece ir nopērkama tikai konkrētajā veikalā, pārdevējs to atpazīst un var nejautāt pēc maksājumu apliecinoša dokumenta. Tomēr uz to paļauties nevajadzētu, tāpēc izveidojiet sev paradumu veikalā vienmēr paņemt čeku un saglabāt to, tāpat kā pasūtījuma apstiprinājumus un preču pavadzīmes, iepērkoties internetā,” norāda Jānis Mūrnieks, Citadeles privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītājs.
Pirmkārt, vajag sekot līdzi, lai pirkumu apliecinošs dokuments tiktu izsniegts. Lai arī pienākums to izsniegt gulstas uz komersanta pleciem, tomēr pierādīt neizsniegšanas faktu ir teju neiespējami un noteikti grūtāk, nekā sekot līdzi tā izsniegšanai. Tas nozīmē, ka, veicot ikdienas pirkumu, čeka paņemšana jāveido kā paradums. Savukārt, iepērkoties internetveikalā, sekojiet līdzi, lai komersants e-pastā atsūta pasūtījuma apstiprinājumu un rēķinu.
Redzams, ka atsevišķi klātienes tirgotāji meklē risinājumus papīra čeku aizstāšanai, piemēram, ieviešot digitālos čekus. Tas ne tikai ietaupa papīru, bet nākotnē atvieglos to klientu ikdienu, kuri piemirst paņemt čeku vai to nevēlas ņemt, tomēr saskaras ar situāciju, kad čeks ir nepieciešams, lai pierādītu pirkumu tieši šajā veikalā.
Lai arī interneta veikali būtiski atvieglo mūsu ikdienu, aicinām pircējus būt uzmanīgiem un pirms preces iegādes pārliecināties, vai interneta veikals ir īsts, izpētot un novērtējot arī piedāvātās apmaksas iespējas.
Eiropas Savienības direktīvas un prasības maksājumu darījumos ir vērstas uz drošību un patērētāju aizsardzību. Direktīva nosaka, ka visiem darījumiem jābūt ar drošu autentifikāciju -
klientam darījums jāapstiprina ar internetbankas vai līdzīgu autentifikāciju. Ieteicams rūpīgi izvērtēt pārdevēju un, ja tas jau nav jau vairākkārt pārbaudīts un labi pazīstams, izvēlēties komersantus, kuri ļauj veikt apmaksu preces saņemšanas brīdī, ar pēcapmaksu vai arī izmantot maksājuma karti, kas sniedz papildu drošību un iespēju atgūt naudu, ja prece tomēr netiek piegādāta. Ja apmaksu pats veiksiet internetbankā pēc piestādīta rēķina, banka nevarēs palīdzēt atgūt naudu strīdā ar pārdevēju. Arī iepērkoties attālināti, neaizmirstiet par pirkumu apliecinošu dokumentu - pasūtījuma apstiprinājumu, rēķinu, čeku, u.tml.!
Ja pirkuma apmaksa veikta ar internetbankas starpniecību, lielākoties nav nepieciešams cits maksājuma apliecinājums, lai atgrieztu preci. Ir interneta veikali, kuri, piemēram, piegādājot datoru, klientam atved arī čeku vai maksājuma kvīti. Tas noteikti noderēs, ja, piemēram, būs nepieciešams garantijas remonts. Svarīgi pievērst uzmanīgu, ka ir gadījumi, kad maksājuma dokumentos parādās nevis pārdevējs, bet gan starpnieks, piemēram, PayPal. Tāpat pārdevējs citreiz nav identificējams, jo maksājuma mērķī parādās mājaslapas nosaukums, projekta nosaukums vai cita līdzvērtīga informācija. Tāpēc ir ļoti svarīgi saglabāt rēķinu, pavadzīmi vai pasūtījuma apstiprinājumu.
Vienas no izplatītākajām domstarpībām starp pircēju un pārdevēju rada dažādi abonēšanas pakalpojumi digitālās izklaides sfērā, par kuriem no bankas konta pārdevējs regulāri ietur naudu. Tāpēc pirms tos izmantot un parakstīties, ieteicams rūpīgi iepazīties ar noteikumiem, lai nav nepatīkamu pārsteigumu, ka katru mēnesi pārdevējs no bankas konta ieturēs noteiktu summu. Tāpat bieži vien pircēji paši jau ir aizmirsuši, ka kādreiz ir šādiem pakalpojumiem pierakstījušies. Savukārt, pamanot šādus krāpnieciskus darījumus ar savu karti, - nekavējoties jāvēršas bankā, un nauda tiks atgūta.
Faktiski tik ilgi, cik plānojat vai varētu būt nepieciešams savu tiesību aizstāvēšanai. Minimālais termiņš būtu divi gadi, jo šajā laikā var iesniegt pretenziju pārdevējam par preces vai pakalpojuma neatbilstību. Darījumu apliecinošu dokumentu noteikti glabājiet pie sevis un komersantam iesniedziet kopiju vai uzrādiet oriģinālu.
Patērētājs pārdevējam divu gadu laikā pēc preces iegādes var pieprasīt preces remontu, apmaiņu pret citu, vai naudas atmaksu, ja prece pareizi lietota, bet saplīst, vai arī nav nemaz darbojusies. Ir veikali, kuri pieņem apmaiņai arī dāvanu kartes, ja tā nav iepatikusies, nebijusi noderīga saņēmējam, tomēr arī šeit būs nepieciešams uzrādīt pirkuma čeku.
Ja prece ar distances līgumu iegādāta internetā, to bez paskaidrojuma var atgriezt 14 dienās, turklāt pandēmijas laikā daži interneta veikali pircēju ērtību labad šo atgriešanas termiņu ir pagarinājuši. Interneta veikalu prakse ir dažāda, piemēram, sūtījumā ir jau ievietota veidlapa, ko pievienot preces atgriešanas gadījumā, līdz ar to nav nepieciešamas bankas izdrukas vai tml.
Normatīvie akti neparedz ārkārtējās situācijas dēļ pagarināt divu gadu termiņu, kura laikā patērētājs var iesniegt pretenziju par preces kvalitāti. Tādēļ PTAC aicina pārdevējus nākt pretī patērētājiem un risināt strīdus, kad tas ir iespējams. Savukārt patērētājus aicina izmantot tehnoloģiju piedāvātās iespējas - sūtīt iesniegumus un preces attālināti, piemēram, pa e-pastu, izmantot pakomātus utt.
Patērētāju tiesību aizsardzības likums nosaka kārtību, kādā jārisina strīds ar preces pārdevēju, kas var rasties, nepildot pircēja vēlmi atgriezt preci vai to apmainīt pret citu.
Ja mutiski vienoties ar pārdevēju neizdodas, pārdevējam jāiesniedz iesniegums, pievienojot pirkumu apliecinošos dokumentus. Bankas apstiprinātu maksājuma uzdevumu, piemēram, var iegūt internetbankā un nav jādodas uz banku. Ja iesniegumu nesūtat elektroniski, tā kopija vai pārdevēja parakstīts apliecinājums, ka iesniegums ir saņemts, būs papildus drošībai, lai pierādītu, ka tāds ir iesniegts. Neskaidrību gadījumā, aizstāvot patērētāja tiesības, palīdzību un konsultācijas sniedz PTAC.