No suņu kodumiem gadā cieš vairāk nekā 100 bērni (2016. gadā - 148 bērni vecumā līdz 18 gadiem), no tiem 60% ir bijuši bērni vecumā līdz 9 gadiem. “Suns ir tikai dzīvnieks – viņš var pārprast cilvēka rīcību. Turklāt suns vēlas būt bara vadonis, īpaši saskarsmē ar bērnu,” brīdina Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC). Katrs trešais sakostais bērns ir cietis no pašu ģimenē turēta suņa.
(SPKC) apkopojos informāciju, ko darīt gadījumā, ja bērnam iekož pašu vai svešs suns.
|
Sekas suņa uzbrukuma gadījumā var būt ļoti nopietnas. Traumētu nervu gadījumā - traumētās ķermeņa daļas paralīze un kustību traucējumi un limfostāze (īpaši, ja pārkosti kauli). Var izveidoties paliekošas rētas. Šoka rezultātā bērns var sākt raustīt valodu. Bērnam var rasties paniskas bailes no jebkura suņa mūža garumā. Ja suns bijis slims ar trakumsērgu, risks inficēties ar šo bīstamo virusa infekcijas slimību. Pēdējie cilvēka trakumsērgas gadījumi Latvijā reģistrēti (pa vienam gadījumam gadā) 1993., 1996. un 2003. gadā. Savukārt dzīvniekiem pēdējais trakumsērgas gadījums meža dzīvniekiem konstatēts 2010. gadā, bet mājas (istabas) dzīvniekiem - 2012. gadā. Pasaules Dzīvnieku veselības organizācija Latviju oficiāli atzinusi par valsti, kas ir brīva no trakumsērgas.
Sastopoties ar svešu suni, vislabāk ir ievērot neitralitāti, netuvoties, neskatīties dzīvniekam acīs, nemēģināt to noglaudīt vai kaitināt. Ja suns mēģina uzbrukt, tad censties atrast iespēju pakāpties kaut kur augstāk, lai suns netiek klāt, sliktākā gadījumā piespiesties ar muguru pie kādas ēkas, sienas vai koka un pielikt priekšā somu. SPKC iesaka arī, ka šādā situācijā var arī nogulties zemē, ar rokam aizsedzot seju. Nekādā gadījumā nedrīkst mesties bēgt, jo suns noteikti skrien ātrāk, vicināties ar rokām, somu, nūju vai ko citu, jo tas vēl vairāk saniknos suni.
Taču arī mājas suni nedrīkst kaitināt, raustīt, mēģināt viņam atņemt kādu priekšmetu vai ēdienu. Arī mājas suns, aizstāvoties, var iekost.
