Mūsdienīga un pārdomāta tehnoloģiju arhitektūra, digitālie dvīņi, darbinieki kā tehnologi, attālinātais darbs, kā arī tehnoloģiju loma sadarbībā ar citiem ekosistēmas dalībniekiem, – tādas ir piecas aktuālākās informācijas tehnoloģiju (IT) tendences pasaulē.
Tās tuvākajā laikā ietekmēs uzņēmējdarbību, valsts sektoru un sabiedrību kopumā, atklāj šā gada Accenture Technology Vision 2021 pētījums.
Pētījumā galvenā uzmanība tika pievērsta pandēmijas radītajiem izaicinājumiem. No vienas puses, ekonomikā novērojama paātrināta digitālā transformācija, no otras puses, vēl aizvien ir daudz nezināmo, tomēr ikviens uzņēmums vēlas atgriezties pie izaugsmes.
Tā vietā, lai gaidītu lielāku skaidrību par nākotni, uzņēmumiem konkurētspējas saglabāšanai ir jāspēj saskatīt iespējas esošajos apstākļos, lai veidotu labāku nākotni.
Uzņēmumiem, organizācijām, kā arī ikvienam līderim, strādājot un dzīvojot jaunajos apstākļos, ir jākļūst par pārmaiņu meistariem. “Nelieli pilotprojekti un pakāpeniska jaunāko tehnoloģiju mērogojamība ir novecojusi greznība, jo attīstība, kā vēl nekad iepriekš, nav iedomājama bez jaunāko tehnoloģiju un inovāciju aktīvas pielietošanas. Plašais tehnoloģiju klāsts sniedz iespēju uzņēmumiem ieviest no konkurentiem atšķirīgus risinājumus, jo katram tirgus dalībniekam var būt savi unikāli risinājumi, ko izmantot kā konkurences priekšrocību. Vadošie uzņēmumi negaida, kad citi nozares uzņēmumi ieviesīs jaunas iespējas un normas, bet tie tās veido,” skaidro Accenture Inovāciju vadītājs Latvijā Kristaps Banga.
Biznesa un tehnoloģiju stratēģijas nav atdalāmas, jo mūsdienīga un efektīva uzņēmuma patstāvēšana un funkcionēšana nav iedomājama bez tehnoloģijām. 89% vadītāju uzskata, ka viņu organizāciju spēja radīt biznesa vērtību arvien vairāk jābalsta, ņemot vērā pandēmijas radītos ierobežojumus, kā arī tehnoloģiju arhitektūras iespējas. Lai elastīgi reaģētu uz pārmaiņām, pielāgojot uzņēmuma digitālās ekosistēmas, pakalpojumus un procesus, arhitektūras loma ir būtiskāka nekā jebkad iepriekš. 77% uzņēmumu vadītāju piekrīt, ka arhitektūrai ir kritiska loma organizācijas spējā piedāvāt plašu tehnoloģiju iespēju bagātību.
Šobrīd uzņēmumi aizvien vairāk novērtē mākoņtehnoloģijas. Accenture vienam no pasaules lielākajiem juvelierizstrādājumu uzņēmumiem palīdzēja pāriet uz t.s. mākoni, pārceļot uz to aptuveni 70% no lietojumprogrammām un infrastruktūras. Attiecīgais solis uzņēmumam tuvāko piecu gadu laikā sniegs iespēju ietaupīt aptuveni 30% no IT izdevumiem, ko varēs novirzīt jaunām digitālajām iniciatīvām, tai skaitā uzlabojot tiešsaistes iepirkšanās pieredzi. Tāpat sagaidāms, ka turpmāk lielāka vērība tiks pievērsta arī ilgtspējīgai attīstībai, ko ir iespējams sekmēt, pārejot uz mākoņtehnoloģijām, kā arī veidojot pārdomātu arhitektūru.
Digitālais dvīnis ir sistēmas vai fiziska objekta aizvietotājs digitālajā formā - starpnieks, kas uzkrāj dažādu sensoru datus, kas atrodas fiziskajā objektā, ierīcē vai sistēmā.
Digitālie dvīņi sniedz iespēju uzņēmumiem vairāk vizualizēt, analizēt un modelēt dažādas simulācijas, tādējādi izspēlējot reālas dzīves vai hipotētiskas situācijas datorā. Tādējādi ir iespējams bez riska pārbaudīt izmaiņas, pirms tās tiek ieviestas dzīvē. Uzņēmumi paralēli sāk veidot vairākus inteliģentu dvīņu tīklus, lai aptvertu visus produkta dzīves ciklus. Tuvākajā laikā digitālie dvīņi būs pamats tam, kā uzņēmumi pārbauda jaunas biznesa stratēģijas un pieejas. 65% vadītāju prognozē, ka tuvāko trīs gadu laikā ieguldījumi digitālajos dvīņos palielināsies.
Pandēmija ir mainījusi patērētāju paradumus, līdz ar to uzņēmumiem (papildu kvalitatīviem vēsturiskajiem datiem) nepieciešama stratēģija reāllaika analīzes datu apsekojumam. Digitālos dvīņus var izmantot dažādās tautsaimniecības jomās. Piemēram, Singapūras Nacionālais pētījumu fonds izveidoja pilsētas digitālo dvīni, kas apvienots ar reāllaika datiem par klimatu, satiksmi utt., kas palīdz modelēt dažādas situācijas un redzēt, kā ieceres un pārmaiņas ietekmēs pilsētu ārkārtas evakuācijas situācijās, satiksmes ierobežojumos, būvniecības procesos utt.
Tehnoloģiju demokratizācijā uzņēmumiem ir jānodrošina, lai darbinieks kļūtu par pārmaiņu virzītājspēku, kam ir nepieciešamās prasmes (bez padziļinātām IT zināšanām). Ja iepriekš pārsvarā IT nodaļa un IT speciālisti bija atbildīgi par jaunas IT sistēmas vai risinājuma ieviešanu, organizējot apmācības darbiniekiem, tad šobrīd teju visi darbinieki var būt novatori. Tas nenozīmē visus darbiniekus pārveidot par programmētājiem, bet viņiem ir jāiemāca domāt kā tehnologiem.
Pārmaiņas aktualizē darbinieku digitālo prasmju pilnveidi, kas pamazām tuvinās IT prasmēm, lai viņi izprastu tehnoloģiju pamatus, ieguvumus un vēlētos regulāri papildināt zināšanas. 86% vadītāju piekrīt, ka viņiem jāapmāca darbinieki, lai viņi domātu kā tehnologi. Arī IT nozares tirgus spēlētāji aktīvāk iesaistās apmācībās, piemēram, jau šobrīd vairāki mākoņtehnoloģiju uzņēmumi bez maksas piedāvā apgūt dažādus risinājumus.
Sagaidāms, ka palielināsies automatizācijas risinājumu izmantošana, lai darbinieki var koncentrēt spēkus augstākas pievienotās vērtības uzdevumos, kā arī atsevišķās jomās palielināsies Low-Code izstrādes pieejas izmantošana, kas sniedz iespēju cilvēkam, kuram nav programmēšanas zināšanas, radīt mājaslapas un mobilās lietotnes.
Uzņēmumi un darbinieki pāriet uz jaunu modeli - darba pienākumus daudzās nozarēs var veikt no jebkuras vietas. Iepriekš bija iniciatīvas, kas sniedza iespēju darbiniekam izmantot privātās ierīces darba pienākumu veikšanai, bet šobrīd arī strādāšana ir ārpus biroja. 82% vadītāju piekrīt, ka viņu uzņēmums pandēmijas ietekmē ir saskāries ar lielākajām cilvēka uzvedības izmaiņām to vēsturē. Arī pēc pandēmijas attālinātais darbs būs jaunā norma darba vidē, turklāt to varēs veikt ne tikai no dzīvesvietas, bet no jebkuras vietas.
Šobrīd samazinās darbinieku vēlme atgriezties birojā. Pērn maijā izpētes uzņēmuma Perceptyx aptaujā 33% darbinieku norādīja, ka vēlas atgriezties birojā, bet jūnija beigās to atzīmēja tikai 4%. Cilvēki ir dažādi, daži vēlēsies atgriezties birojā, bet citi gribēs arī turpmāk 100% strādāt attālināti. Uzņēmumiem nav jācīnās ar pārmaiņām, bet jādomā par to, kā vislabāk atbalstīt darbiniekus, ieviešot jaunu darba kultūru, pārskatot biroja lomu.
Pareizā proporcija katram uzņēmumam būs sava. Darbinieku pieredze ir svarīgāka nekā iepriekš, tāpēc bez analīzes neiztikt. Kritiska loma būs digitālajai drošībai - sākot no failu uzglabāšanas, mājas tīkla drošības, atjauninājumu ieviešanas, paroļu politikas utt. Darbinieku vide kļūst par daļu no uzņēmuma.
Pandēmija parādīja, cik nestabila var būt sadarbība ar citiem uzņēmumiem. Pārveidojot attiecīgās partnerības ar tehnoloģijām un inovācijām, uzņēmumi var labāk pielāgoties pārmaiņām. Arī patērētāji arvien vairāk apzinās mijiedarbības spēku, kā arī kļūst prasīgāki. Sadarbība ļauj pārvarēt nepilnības un palīdz labāk sagatavoties nākotnei, kā arī atklāj jaunus veidus, kā izmantot mijiedarbību.
Nākamo trīs gadu laikā uzņēmumi saskarsies ar mainīgām klientu vēlmēm, dažādiem ģeopolitikas izaicinājumiem, tāpēc svarīgi apzināties, ka neviens uzņēmums nevarēs pastāvēt vienatnē. Uzņēmumi aktīvāk sadarbosies ar zinātniekiem un pētniecības institūtiem, kas vairāk rezultēsies praktiskā sadarbībā. Savstarpējos vērtību maiņas darījumos plašāk tiks izmantotas blokķēdes tehnoloģijas, jo tās ir decentralizēts darījumu žurnāls tīklā, kurā katrs ieraksts ir atkarīgs no iepriekšējiem ierakstiem, ko ir teju neiespējams sagrozīt.
Tāpat vairāk tiks izmantots mākslīgais intelekts, lietu internets, paplašinātā realitāte, kvantu skaitļošana. Līdztekus dažādiem risinājumiem, būs novērojams, ka uzņēmumi vairāk dalīsies ar infrastruktūru, kas sniegs iespēju veidot jaunus biznesa modeļus. Jaunas pieejas sadarbībā sekmēs ekosistēmas ekonomiku.
