Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka, lietojot modernās tehnoloģijas, viņi pazaudē kustīgu un veselīgu dzīvesveidu (69%), realitātes sajūtu (58%), komunikācijas prasmes (45%), attiecības (34%), mēra sajūtu (31%), atmiņu (30%), spēju risināt problēmas un konfliktus (29%). Tikai 5% uzskata, ka neko nezaudē, lietojot viedierīces, liecina pētījums*. Lai arī šie dati liek nopietni aizdomāties, speciālisti atzīst, ka mums ir jāmācās ar tehnoloģijām "sadzīvot" un ir svarīgi atpūsties no viedierīcēm tajos brīžos, kad tās nav nepieciešamas darbam vai mācībām.
Vienlaikus iedzīvotāji arī ir pārliecināti, ka, lietojot tehnoloģijas, ir daudz dažādu ieguvumu - iespēja sazināties ar tuviniekiem, lai kur viņi atrastos (69%), zināšanas par modernajām tehnoloģijām, kas vajadzīgas mācībām un darbam (60%), valodu zināšanas (38%), izklaides iespējas (33%), vairāk brīva laika (24%), iespēja attīstīt radošumu (13%) un saudzēt dabu (9%), kā arī celt pašapziņu (5%).
"Kopumā šobrīd Latvijā ir meklējumu laiks tam, kādas ir mūsu attiecības ar tehnoloģijām - meklējam gan sevi tehnoloģijās, gan tehnoloģiju vietu mūsu dzīvē, arī līdzsvaru. Daudzi, īpaši gada ilgās pandēmijas laikā, var saskarties ar spiediena sajūtu, ka tehnoloģiju lietošana ir šī brīža nepieciešamība, nevis mana brīva izvēle. Spiediens var izpausties arī tādā veidā, ka tehnoloģijas ir jāapgūst un jālieto, lai neizkristu no darba tirgus, nekļūtu vecmodīgs, nepazaudētu kontaktus ar citiem cilvēkiem. Bet ikvienam ir svarīgi sajust, ka tehnoloģiju lietošanu vai citas izvēles viņš izdara no brīvas gribas - tad arī jauno ir vieglāk apgūt un ir spēcīgāka motivācija, varam arī meklēt sev piemērotāko veidu, kā būt un ko darīt tehnoloģiju pasaulē, esam produktīvāki tajā vidē. Un tas savukārt mazina iespēju, ka krītas mūsu dzīves līmenis - pazaudējam veselīgu dzīvesveidu, mēra sajūtu un citas lietas, ko iedzīvotāji norāda pētījumā," saka psiholoģe Kristīne Balode.
Pētījumā arī noskaidrots, ka katrs piektais iedzīvotājs grāmatas lasa arī digitālajā vidē, savukārt katrs trešais (29%) atzīstas, ka iepazīstas arī digitālajā vidē - jaunieši to dara vairāk nekā citas vecuma grupas, kas skaidrojams ar to, ka viņiem kopumā socializēšanās digitālajā vidē ir daudz nozīmīgāka. Interesanti, ka digitālajā vairāk nekā reālajā vidē strādā tieši vidējā paaudze, mazāk jaunieši un seniori. Iedzīvotāji gandrīz vienlīdz aktīvi kā digitālajā, tā reālajā vidē veic pirkumus, baumo, kā arī strīdas un risina konfliktus.
"Latvijā digitālā vide tik ļoti vēl nav ienākusi mūsu ikdienas dzīvē, lai mēs aizmirstu, ka ir arī citi veidi kā strādāt, mācīties, veidot attiecības un darīt citas lietas. To apliecina arī "Tele2" pētījums. Taču, ja lieta, kurai es pirmajai pieskaros no rīta, ir mans telefons, nevis mans partneris, un es aizeju gulēt, pieskaroties telefonam, nevis manam partnerim, tad tas maina to, kā mēs viens par otru jūtamies. Tik daudz, cik mēs šobrīd pieskaramies viedierīcēm, mēs noteikti nepieskaramies nevienai dzīvai būtnei, kas arī ir risks, jo viedierīce mums neiedos tādas labās sajūtas, kuras mums dos cilvēks. Protams, attiecības arī iegūst no tehnoloģijām. Šobrīd mēs savus partnerus varam sasniegt gandrīz vai jebkurā pasaules nostūrī jebkurā brīdi. Turklāt arī digitālajā vidē varam veidot tādu vidi, kura ir piesātināta ar intimitāti, piemēram, pāri var rakstīt viens otram vēstules," saka psiholoģe Kristīne Balode.
"Tehnoloģijas noteikti mainīs mūsu komunikācijas kultūra, to nozīmīgumu, taču ir lietas, kuras nekad nemainīsies. Cilvēks ir fizika būtne, viņam vienmēr būs nozīmīgi meklēt un just otru fizisku būtni, un to mēs ļoti spēcīgi izjūtam jau gadu esošajā pandēmijas situācijā. Ja būtu kaut mazākā cerība, ka mēs varam iztikt bez cilvēciska kontakta, tad mēs šobrīd, šajā ierobežoto apstākļu vidē, neizjustu tik milzīgu stresu un ilgas pēc citiem cilvēkiem," piebilst K.Balode.
*Lai noskaidrotu Latvijas iedzīvotāju viedokli par dzīvi tehnoloģiju laikmetā, mobilo sakaru operators "Tele2" veica pētījumu sadarbībā ar "Norstat" šī gada janvārī, un tajā piedalījās 1001 respondenti.