Kā pasargāt ģimeni pēkšņas nelaimes gadījumā?

 
©pexels.com

40% Latvijas iedzīvotāju nav aizdomājušies, kā pasargāt ģimeni pēkšņas nelaimes vai savas nāves gadījumā, 29% par to ir domājuši, bet vēl nav atraduši atbilstošu risinājumu, un tikai 16% juridiski ir sakārtojuši jautājumus, lai nelaimes brīdī pasargātu tuviniekus, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) un socioloģisko pētījumu aģentūras "Norstat" kopīgi veiktais pētījums.

Nedaudz vairāk nekā puse valsts iedzīvotāju jeb 55% saskartos ar finanšu grūtībām, ja ar vienu no pelnītājiem ģimenē kaut kas notiktu.

Saskaņā ar LAA 2020.gada datiem - kāds no dzīvības apdrošināšanas veidiem ir 254 tūkstošiem jeb 13% Latvijas iedzīvotāju.

Ņemot vērā, ka ilgtermiņa risinājumi, kas spētu sniegt nozīmīgu atbalstu nelaimes situācijā, joprojām ir salīdzinoši nelielai Latvijas sabiedrības daļai, ir svarīgi sekmēt Latvijas iedzīvotāju izpratni par dzīvības apdrošināšanu, kas īpaši būtiska ir sociāli mazāk aizsargātām cilvēku grupām. Tāpēc informējot un skaidrojot iedzīvotājiem ilgtermiņa finanšu drošības nozīmīgumu, LAA uzsāk sociālo kampaņu "Neatliec uz rītdienu".

Pētījums atklāj, ka tikai 9% Latvijas ģimeņu ir konkrēti norunāts un izlemts, kā rīkoties, ja kāds no ģimenes locekļiem saslimtu vai nomirtu. 19% atzīmējuši, ka šādi jautājumi ir pārrunāti, bet nav vienošanās par konkrētu rīcību. Vēl 35% norāda - neesam runājuši, bet saprotam, ka vajadzētu.

Viens no nozīmīgākajiem finansiālās drošības instrumentiem Rietumu valstīs ir dzīvības apdrošināšana, kas veido vidēji 58% no kopējā apdrošināšanas tirgus. Latvijā dzīvības apdrošināšana veido vien 25% no kopējā parakstīto prēmiju apjoma.

Zīmīgi, ka Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri nav aizdomājušies par ģimenes finanšu stabilitāti, notiekot nelaimes gadījumam - 40%, korelē ar pētījuma datiem par to, ka 39% pietrūkst informācijas par ilgtermiņa finanšu drošības instrumentiem, t.sk. dzīvības apdrošināšanu.

"Jāapzinās, ka ilgtermiņa finanšu drošība ir ģimenes kopīgā atbildība, lai krīzes situācijā arī tikai viens no partneriem varētu saglabāt finansiālo stabilitāti. Proti, tradicionālo uzkrājumu veidošanai nebaltām dienām nepieciešams ilgāks laiks, bet dzīvības apdrošināšana sniedz tūlītēju materiālu atbalstu, nodrošinot "drošības spilvenu", kamēr uzkrājumi vēl tikai tiek veidoti. Ņemot vērā sociālekonomisko situāciju, kādā pandēmijas rezultātā ir nokļuvusi sabiedrība, uzskatām, ka ir būtiski runāt par šiem jautājumiem un tādējādi izglītot Latvijas ģimenes par ekonomiskās drošības veicināšanu," sociālās kampaņas izveides iemeslus komentē Jānis Abāšins, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents.

Par galveno šķērsli, kas kavē parūpēties par nākotnes finanšu drošību, 30% jeb turpat trešdaļa aptaujāto iedzīvotāju nosauc nepietiekamus ienākumus, tomēr vienlaikus daudzi arī atzīst, ka būtu iespējama racionālāka esošo ienākumu tērēšana.

Latvijas sabiedrībā nepieciešams veicināt izpratni, ka ieguldīt drošākas nākotnes veidošanā ģimenē var ikviens, novirzot šim mērķim arī relatīvi mazas summas. Piemēram, dzīvības apdrošināšanas polise var maksāt arī 10-15 eiro mēnesī.

"Cilvēki mēdz stereotipiski uzskatīt, ka ar viņiem nekas slikts nenotiks, tomēr dzīve ir neprognozējama, un rūpēs par ģimeni un sirdsmieru ir svarīgi domāt soli uz priekšu. Dzīvības apdrošināšana var būt ikkatra "drošības spilvens", uz ko paļauties negaidītās situācijās," ir pārliecināts Jānis Abāšins, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents.

Vidēji Latvijā dzīvības apdrošināšanai viens iedzīvotājs gadā tērē ap 70 eiro, kamēr Eiropas vidējais rādītājs ir teju divdesmit reižu lielāks - 1264 eiro. Dzīvības apdrošināšana nodrošina materiālu aizsardzību ģimenei personas nāves vai invaliditātes gadījumā.

 

Ko Tu domā par citu lasītāju komentāriem? Izsaki savu viedokli!