Autosportists skaidro, kas ir jāņem vērā pārvietojoties ar auto mainīgos laikapstākļos

Pavasarim Baltijas valstīs ir raksturīga bieža laikapstākļu maiņa, siltuma uzplaiksnījumiem dienā mijoties ar ziemīgām temperatūrām naktī. Lielās temperatūras atšķirības ir pārbaudījums autobraucējiem, kuriem jāpiemērojas abu gadalaiku - siltā un aukstā - kombinācijai un jābūt gataviem visiem pārsteigumiem uz ceļa.

Drošas braukšanas skolas (DBS) direktors un autošosejas čempions Jānis Vanks mudina autobraucējus šajā gada laikā ciešāk sekot laikapstākļu prognozēm un būt gataviem braukt mainīgos apstākļos.

"Modrība pie stūres un atteikšanās darīt lietas, kas novērš uzmanību, pats pat sevi ir labs sākums. Pats galvenais braucot, ir neaizmirst par braukšanu. Pavasarī būt uzmanīgam un izvēlēties piemērotu ātrumu ir viena no galvenajām lietām, it īpaši mežotā apvidū, kur uz ceļa var izskriet meža dzīvnieki, un sauss asfalts koku ēnā pēkšņi var izrādīties klāts ar ledu," brīdina drošas braukšanas eksperts.

Pēc J. Vanka teiktā, cita pavasara iezīmē ir ceļa seguma defekti un bedres, kas īpaši bīstamas ir līkumos. Izbraucot līkumu, vadītājs uzdod noteiktu trajektoriju, bet iebraukšana bedrē var to negaidīti mainīt un vienkārša spēkrata gadījumā izraisīt bīstamu slīdēšanu.

"Mans padoms ir izvēlēties drošu ātrumu; būt modram ir divtik svarīgi. Saprotams, situācijas ir ļoti dažādas, un katrā no tām optimālā rīcība var atšķirties, taču pastāv universāls likums, un tas saka, ka braukšanai ir jābūt atbilstošai automobilim."

"Ir ražotāji, piemēram, Jaguar, kuru klāstā visi modeļi ir domāti braukšanas entuziastiem, cilvēkiem, kuri vēlas un spēj izbaudīt auto vadīšanas procesu. Taču pat pie šo auto stūres ir svarīgi neaizmirst - pat ja izvēlaties automobili ar labu vadāmību un atsaucīgu raksturu, pie stūres galvenais esat jūs," saka J. Vanks.

DBS vadītājs atzīmē, ka modernie modeļi autobraucēju dzīvi ir padarījuši daudz vieglāku, piedāvājot plašu elektronisko sistēmu klāstu, kas palīdz noturēties uz ceļa. Dārgākos automobiļos vadītāja rīcībā ir arī vairāki specifiski braukšanas režīmi, kas atbilstoši piemēro dzinēja, transmisijas, bremžu un stūres iekārtas darbību.

Modernajiem automobiļiem piemīt spēja apstrādāt milzīgu datu apjomu. Stabilitātes sistēma ņem vērā stūres pagriešanas leņķi, katra riteņa griešanās ātrumu, griezes momenta sadalījumu un daudzus citus parametrus, tālab spēj paredzēt un reaģēt ar apsteidzi, dažkārt vadītājam pat vēl neapzinoties risku.

Tā darbojas, piemēram, modernizētā Jaguar F-Pace inteliģentā braukšanas dinamikas sistēma, kas spēj laikus sadalīt griezes momentu starp riteņiem un palīdz kontrolēt automašīnu, pirms tā sākusi slīdēt.

Tās algoritms, izmantojot signālus no sensoriem, atpazīst akseleratora pedāļa nospiešanu un darbības ar stūresratu, un to nemitīgi salīdzina ar dzinēja, pārnesumkārbas un stabilitātes sistēmas datiem, analizējot izslīdēšanas potenciālu. Tādā veidā sistēma nosaka katram ritenim nepieciešamo griezes momentu, un auto nezaudē saķeri.

"Ceļa daļas, ko apspīd saule, un daļas, kas atrodas ēnā, saķeres ziņā atšķiras kā diena pret nakti. Griezes pārdales sistēmas šādos apstākļos ir ļoti liels atbalsts, un tas, ka katrs ritenis saņem optimālu griezes momentu, ir vienkārši neatsverama palīdzība," uzsver J. Vanks.

Vai visu riteņu piedziņas sistēma sniedz lielāku drošību? Pieredzējušais sportists vēlas šo jautājumu pavērst nedaudz savādāk - kurš un kā to izmantos? Īpaši apgrūtinātas braukšanas apstākļos atbilde ir ļoti vienkārša, bet 99 procentos gadījumu, braukšanai notiek pa asfaltu, lielāka uzmanība būtu jāpievērš labām riepām un uzmanīgai auto vadīšanai.

Vienlaikus, pēc J. Vanka domām, pilnpiedziņas sistēmas apvienojumā ar elektroniskajiem palīgiem viennozīmīgi piedāvā plašāku drošības ‘tīklu’.

"Iespēja izmantot pilnpiedziņu, kas automobili uz ceļa padara stabilāku, bez šaubām ir priekšrocība. Mehāniskās sistēmas apvienojot ar elektronikas atbalstu, ir nodrošināta precīzāka automašīnas uzvedība vēl plašākā ceļa apstākļu amplitūdā," uzsver eksperts.

Cits svarīgs aspekts ir balstiekārtas uzvedība uz ceļa. Inženierija šajā jomā ir sasniegusi līmeni, ka kontroles sistēmas spēj analizēt riteņu un virsbūves kustību, šos datus saistīt ar citām automobiļa sistēmām un nodrošināt optimālu to darbības kombināciju.

"Visas elektroniskās sistēmas, kas palīdz automobilim noturēties uz slidena ceļa bez buksēšanas, slīdēšanas, riteņu buksēšanas vai bloķēšanās ir liels atbalsts galvenajai drošības sistēmai - vadītājam. Ir svarīgi, lai vadītāja "dators" strādā tik pat ātri kā automobiļa. Un ir svarīgi, lai, ieraugot slapju laukumu uz šķietami nožuvuša ceļa vai apledojumu, vadītājs atbilstoši rīkojas un palīdz auto sistēmām to uzdevumu paveikt ātrā un efektīvāk, kopā saglabājot kontroli," rezumē DBS direktors.