Labākais pārvietošanās līdzeklis ziemā - elektroauto

Pēc vairāku gadu pārtraukuma Latvijā atkal ir īsta ziema. Cilvēki piedzīvo stipru snigšanu un aukstas naktis, bet līdztekus tam ir atgriezušās raizes par automašīnas iedarbināšanu. Daudzas automašīnas no rīta nevar ieslēgt, interjers atgādina iglu, un, līdz nonākat birojā, tas tik tikko iesilst: aukstā sezona daudziem sagādā grūtības.

Bet ne visiem. Braukt ar savu auto aukstā rītā nav nekāda problēma, ja esat elektromobiļa vadītājs. Turklāt elektrisko auto īpašniekiem nav jāuztraucas par aukstu salonu - viņiem tik vien kā jāieprogrammē salona priekšuzsildīšana.

Tā ir tiesa, ka salona apsilde prasa vairāk enerģijas, taču elektromobiļu ražotāji, to vidū Kia, šo problēmu jau veiksmīgi risina, un rezultāti ir labi.

Draudzīgums videi, klusums un maksimālais griezes moments, kolīdz nospiests akseleratora pedālis - šīs ir elektromobiļu priekšrocības, par kurām visbiežāk runā prese un interesenti, taču ziemā atklājas vēl vairāki elektroauto plusi.

Viena no galvenajām elektrisko automašīnu priekšrocībām ziemā ir starta problēmu neesamība: nav nepieciešams griezt starteri, dzinēju, transmisiju un nav degvielas, kas var sasalt. 12 voltu akumulators ieslēdz vienīgi elektroniku, kas savieno motoru un galveno gaitas bateriju, un, ja 12 voltu akumulators darbojas korekti, nav nekādas atšķirības, vai ārā ir -5° C vai -30° C, vai pat -40° C.

Piedevām elektromobilim nav komponentu, kas pirms braukšanas aukstā laikā būtu jāuzsilda, un āra temperatūra nekādā veidā neietekmē elektromotora darbību. Toties aukstais laiks savā ziņā ir labs elektronikai, jo tā darbojoties sakarst. Tiesa, zemas temperatūras dēļ lēnāk var darboties ekrāni, taču tā tas ir visās automašīnās.

Iespējams gan, ka ziemā autovadītājiem pat vēl svarīgāka ir kāda cita elektromobiļu iezīme: gandrīz visos mūsdienu elektroauto ir iespēja aktivizēt salona apsildi iepriekš noteiktā laikā, un daži no tiem pat nodrošina iespēju to darīt attālināti, izmantojot viedierīces lietotni.

Īpaši ērti ir tas, ka elektriskā automašīna salona uzsildi sāk bez kavēšanās. Atšķirībā no automašīnām ar tradicionālajiem iekšdedzes dzinējiem nav nepieciešams gaidīt, līdz uzkarst dzinēja dzesēšanas šķidrums, un apsilde sāk strādāt ar pilnu jaudu.

Tāpēc elektromobiļu eksperti ieteic ieslēgt apsildi vien dažas minūtes pirms brauciena, tādā veidā nodrošinot, ka komfortablas temperatūras sasniegšanai tiek izmantots optimāls enerģijas daudzums.

Tomēr ir kāds ekspluatācijas aspekts, kas ir mazāk labvēlīgs elektriskajiem transportlīdzekļiem, proti, salona apsildīšanai tiek iztērēta vērā ņemama enerģijas daļa, ko citādi varētu izmantot lielākam nobraukumam.

Salona apsilde var būt galvenais iemesls, kādēļ ziemā elektromobiļa gaitas rezerve var samazināties uz pusi. Kamēr iekšdedzes dzinēja lieko siltumu var izmantot transportlīdzekļa salona apsildīšanai, elektromotors darbojas tik efektīvi, ka tā izdalīto situmu tādā veidā pielietot nav iespējams. Tāpēc apsildei elektriskajā automašīnā jāatrod citi resursi.

Salona apsilde nepieciešams daudz enerģijas, bet tās patēriņš ir atkarīgs arī no pielietotās tehnoloģijas. Parasti izmanto vai nu vienkāršu spoli vai siltumsūkni, vai abu kombināciju.

Spoles īpatnība ir, ka 0° C temperatūrā tā var patērēt četras reizes vairāk nekā siltumsūknis, taču siltumsūķna efektivitāte samazinās zemās temperatūrās. Tāpēc elektromobiļos bieži tiek izmantota abu risinājumu kombinācija.

Tomēr ražotāji strauji progresē arī šī jautājuma risināšanā. Pagājušajā vasarā Kia ieviesa novatorisku siltumsūkņa sistēmu, kas ir uzstādīta autoražotāja jaunākajos elektriskajos modeļos un ļauj ievērojami samazināt salona apsildei nepieciešamo enerģijas daudzumu.

Jaunais sūknis savāc un efektīvi izmanto siltuma pārpalikumu no liela skaita elektrisko komponentu. Turklāt procesa laikā uzkarsētā dzesēšanas šķidruma tvaiki kondensatorā atkal tiek pārveidoti par šķidrumu, tādējādi atbrīvojot papildu siltumenerģiju, kas tiek novirzīta arī salona apsildīšanai.

Jaunajai tehnoloģijai nonākot elektromobiļos, Dienvidkorejas Vides ministrija veica pētījumu, kurā secināja, ka Kia e-Niro siltumsūknis ievērojami samazina salona apsildei nepieciešamo enerģiju, braucot aukstā laikā. Kad automašīnu vadīja -7° C temperatūrā ar ieslēgtu apsildes un gaisa kondicionēšanas sistēmu, tā spēja paveikt 90 procentus no attāluma, ko tā nobrauc pie +26° temperatūras. Šādu rezultātu diez vai var sasniegt citi elektromobiļi.

Kopumā litija joni vislabāk jūtas +21° C temperatūrā, lai gan precīzi raksturlielumi ir atkarīgi no katra ražotāja izmantotās baterijas veida un citām tehniskajām detaļām.

Aukstumam ir salīdzinoši maza ietekme uz elektriskā transportlīdzekļa augstsprieguma bateriju, un, salīdzinot ar vasaras apstākļiem, gaitas rezervi tas var samazināt par dažiem procentiem. Lielākas rūpes sagādā uzlāde, jo zema gaisa temperatūra palēnina akumulatoru elektroķīmiskos procesus.

Tālab daži elektromobiļi ir aprīkoti ar baterijas apsildi, kas šo problēmu var atrisināt dažu minūšu laikā. Piemēram, Kia otrās paaudzes elektriskajos auto, atrisinot vairākas tehniskas problēmas, ir optimizēta baterijas sildīšanai patērētā enerģija, un ar šķidrumu dzesējamā un apsildāmā baterijas sistēma tagad ir efektīvāka. Tas ļāva baterijas elementus izvietot daudz kompaktāk.

Salīdzinājumam - pirmās paaudzes elektriskajam Kia Soul bija 30 kWh litija jonu polimēru baterija, un ar vienu uzlādi automobilis varēja nobraukt līdz 250 km (saskaņā ar NEDC testu). Otrās paaudzes modelī tikpat lielu fizisko telpu aizņem baterija, kuras ietilpība nu jau ir 64 kWh un kas saskaņā ar reālistisko WLTP testu nodrošina iespēju veikt līdz pat 386 km lielu attālumu. Kia SUV modeļa e-Niro gaitas rezerve ar šo pašu 64 kWh bateriju ir pat vēl lielāka - līdz 455 km.

Līdzās pozitīvajām īpašībām Latvijas ziemā elektriskās automašīnas izceļas arī ar to, ka bieži ir daudz labāk aprīkotas nekā to iekšdedzes dzinēju analogi.

Jau pieminētā Kia e-Niro standarta komplektācijā ietilpst apsildāma ādas stūre un priekšējie sēdekļi, elektriski vadāmi un apsildāmi sānu spoguļi, vējstikla tīrītāju atkausēšanas funkcija, kā arī palīgs kustības uzsākšanai pret kalnu, avārijas bremzēšanas sistēma ar gājēju atpzīšanas funkciju, atpakaļskata kamera un parkošanās sensori gan aizmugurē, gan priekšā.

Pēc CSDD datiem, pērn Latvijā reģistrēta 351 jauna bateriju elektriskā automašīna jeb par 203% vairāk nekā 2019.gadā.