Domājot par ādas kopšanu, šis process visbiežāk asociējas ar sejas ādu, un tas ir saprotami, jo tieši seja ir redzama apkārtējiem jebkurā gadalaikā un arī šī brīža attālinātajos apstākļos. Taču tikpat svarīga kā ikdienas sejas kopšanas rituāls vai regulāra un pareiza zobu tīrīšana ir arī ķermeņa kopšana.
Gada aukstajā periodā ķermeņa kopšanai jāpievērš pastiprināta uzmanība, jo āda kļūst raupjāka un sausāka. Vairāk par to, kas jāzina par ķermeņa kopšanu, skaidro kosmētiķe Katrīna Blumberga.
Tas, kādu mazgāšanās līdzekli izvēlēties, lielākoties ir gaumes jautājums, turklāt šobrīd ir pieejams ļoti plašs dažādu līdzekļu sortiments - ziepes, dušas želejas, eļļas, geli un putas. Taču, ja pēc dušas ir sajūta, ka āda ir sausa, labākā izvēle būs eļļa vai gels.
Dušas eļļas ir treknākas un neputo tik labi kā geli, taču, tās lietojot, āda pēc dušas būs pabarota un gluda. Savukārt gelu iedarbību ietekmē to konsistence - caurspīdīgie geli ir vieglāki un ādu attīra, taču neveic barojošo funkciju, kamēr krēmveida geli rada bagātīgas putas un nodrošina ādas mitrināšanu.
Iegādājoties ķermeņa kopšanas produktus, vērts pievērst uzmanību to sastāvam. Noteikti jāizvairās no sintētiskajiem konservantiem - parabēniem, kas palīdz ilgāk uzglabāt kosmētikas līdzekļus, taču iznīcina plaša spektra mikroorganismus. Alerģiskas ādas īpašniekiem ieteicams izvairīties arī no produktiem, kuru sastāvā ir nātrija laurilsulfāts (SLS), kas visbiežāk tiek pievienots putojošajiem ķermeņa kopšanas līdzekļiem, kā arī smaržvielām.
Lai nolobītu lieko ādas slānīti un atmirušās ādas šūnas, reizi nedēļā, bet ne biežāk, ieteicams lietot skrubi. Skrubji satur dažādas abrazīvās daļiņas, piemēram, riekstu čaulas, cukuru, sāli, kivi sēkliņas, savukārt to tekstūru rada pievienotā bāze - eļļa vai krēms. Šobrīd pieejams ļoti plašs ķermeņa skrubju klāsts, pat ziepju veidā, turklāt tiem ir dažādi patīkami aromāti.
Ziemas periodā gan nevajadzētu lietot skrubi uz sāls bāzes, jo tas ādu sausinās. Ir iespējams skrubi pagatavot arī mājās - vieglākais un zināmākais variants ir kafijas biezumi, pēc kuru lietošanas uz ādas izveidojas patīkami samtains slānītis. Var skrubi pagatavot arī no brūnā cukura un jebkuras mājās atrodamās eļļas, piemēram, olīveļļas.
Tas, cik bieži mazgāties - vienu vai vairākas reizes dienā -, atkarīgs no ikdienas paradumiem un vēlmēm. Tomēr, lai arī mazgāšanās biežumam nav stingru noteikumu, ir svarīgi pazīt savu ķermeni, lai pamanītu pazīmes, kas var liecināt par pārāk biežu mazgāšanos. Tādas pazīmes ir nieze, sausa un pārslaina āda, kā arī sausi un trausli mati.
Personīgā higiēna ir ļoti svarīga, un arī pārāk reta mazgāšanās var negatīvi ietekmēt ādas stāvokli, jo uz ādas uzkrājas atmirušās šūnas, netīrumi un sviedri, kas var izraisīt pūtītes, kā arī saasināt ādas slimības.
Optimāli doties vannā būtu reizi nedēļā vai retāk, jo tā izjauc ādas dabīgo barjeru un noārda virspusējo tauku slānīti. Sievietēm biežas peldes vannā, īpaši, ja tām pievienotas aromātiskās putas vai bumbas, var ietekmēt arī intīmo veselību, jo tiek izjaukta dabīgā maksts mikroflora.
"Lai izvairītos no diskomforta un āda saglabātu mitrumu un tvirtumu, pēc dušas noteikti jālieto ķermeņa mitrinošie vai barojošie produkti. Sausas ādas īpašniekiem ziemā nepieciešami treknāki līdzekļi, taču nav ieteicams pārspīlēt ar eļļām, jo āda šajā periodā ir biezāka un var nespēt tās pilnvērtīgi uzņemt. Tāpēc, ja tiek lietota dušas eļļa, pietiks ar mitrinošu krēmu vai losjonu, taču, ja tiek lietots dušas gels, var uzklāt arī biezāku krēmu vai balzamu," stāsta kosmētiķe Katrīna Blumberga.