Kas jāzina par auto gaismām, lai izvairītos no nelaimes

© Publicitātes foto

Nepareizi noregulētas vai nekvalitatīvas automašīnas gaismas ir viens no visizplatītākajiem avārijas cēloņiem diennakts tumšajā laikā. Pērn veiktais pētījums norāda, ka lukturu uzraudzību Latvijā veic vien 18% transportlīdzekļu īpašnieku. 

Pērn “Nielsen” veiktā pētījuma dati liecina, ka Latvijas iedzīvotāji starp Baltijas valstīm vismazāk rūpējas par transportlīdzekļu lukturu stāvokli. Nereti lukturu labošanas darbi transportlīdzeklim tiek veikti vien īsi pirms tehniskās apskates, vai pat konstatēti tās laikā. Savukārt, ja lukturus ir nepieciešams aizvietot, transportlīdzekļu īpašnieki nereti izvēlas mazcenas alternatīvas, nepadomājot par to atbilstoši zemāko kvalitāti. Šādas rīcības rezultātā riskam tiek pakļauta ne tikai paša autovadītāja, bet arī citu satiksmes dalībnieku drošība.

Lukturu tehniskais stāvoklis

Lukturos ieliktas nepareizas spuldzītes var izraisīt gan pārāk intensīvu, gan pārāk blāvu gaismas plūsmu. Šādas spuldzītes veido nevienmērīgus gaismas starus, tādēļ ir ļoti svarīgi veikt lukturu regulējuma pārbaudi un izmērīt to gaismas caurlaidību katru reizi apmeklējot autoservisu. Slikta apgaismojuma dēļ, kad lukturos ir ieliktas neatbilstošas kvalitātes un nezināma ražotāja spuldzes vai deg tikai viens lukturis, ceļa apgaismojums var būt neskaidri redzams. Tas palielina risku nepamanīt šķērsļus, brīdinājuma, rīkojuma zīmes un izvairīties no sadursmes.

Ja spuldzīte ir izdegusi, tā ir jāmaina pret identisku, tādējādi izvairoties no daļējas redzamības uz ceļa un citu satiksmes dalībnieku maldināšanas. “Transportlīdzekļu ražotāji paredz noteiktu automašīnu lukturu spožumu, tādēļ ir jābūt apzinīgiem un detaļu aizvietošanas gadījumā ir jāizvēlas tādas pašas,” stāsta Gjensidige Latvija Transportlīdzekļu atlīdzības grupas vadītājs Andris Balodis.

Apzinīga gaismu lietošana

Viens no riskiem, ko izraisa automašīnu lukturi tumšā diennakts laikā ir apžilbināšana. Pārāk ilgi ieslēgtas tālās gaismas žilbina pretējā joslā braucošo automašīnu vadītāju, tādēļ, kad līdz pretī braucošajam transportlīdzeklim ir atlicis mazāk par 150 metriem, vai labāk - uzreiz brīdī, kad ir pamanīta pretim braucošā automašīna, tālās gaismas ir jāpārslēdz uz tuvajām, jo tās var apžilbināt citus satiksmes dalībnieku.

Liktenīgas var būt pat pāris sekundes, jo apžilbināšanas rezultātā otrs autovadītājs var zaudēt orientēšanos vidē. Ar to pietiek, lai transportlīdzeklis nobrauktu no ceļas braucamās daļas un nonāku uz apmales, citā satiksmes joslā vai iebrauktu grāvī. Īpaši risks palielinās lietainā un miglainā laikā. Tā notiek, jo gaismas stars, ejot cauri slapjam stiklam, pastiprina gaismas intensitāti.

Tāpat bieži vien uz transportlīdzekļiem tiek uzstādīti papildus gaismas avoti - lukturi, prožektori un citi atstarojoši elementi. Nereti arī klasiskās spuldzītes tiek apzināti mainītas uz košāku vai citu krāsu, lai uzlabotu transportlīdzekļa vizuāo skatu. Tādējādi transportlīdzekļa apgaismojms palielinās vairāk nekā to paredzējuši ražotāji un tas var apdraudēt gan paša, gan citu ceļu satiksmes dalībnieku redzamību.

“Nepareizi uzstādīti lukturi, kā arī nekvalitatīvas lukturu spuldzes ir viens no galvenajiem apgrūtinātas redzamības faktoriem uz ceļa. Lai apzinātos riskus un novērstu draudus, pirms papildus apgaismojuma elementu uzstādīšanas vai to maiņas uz stiprākas gaismas intenstivitātes, ir būtiski konsultēties ar profesionālu automehāniķi,” uzsver A. Balodis.