4 interesanti fakti par zemūdens medībām Latvijā

Latvija ir bagāta ar ezeriem un upēm, un ir cilvēku grupa, kurus visvairāk vilina ikdienas dabas baudītājiem neredzamā zemūdens pasaule. Tie ir zemūdens mednieki. Pārvietojoties zem ūdens, aizturot elpu, un ar makšķerēšanai atšķirīgu rīku - harpūnšauteni - iegūstot zivis, zemūdens mednieki rūpējas par dabu, izbauda tās neparasto skaistumu un uzlabo savu fizisko un garīgo veselību. Tomēr šim aktīvās atpūtas veidam ir svarīgas arī juridiskās nianses, ko ievērot.

1. Saudzīgs pret dabu

Sabiedrībā pastāv dažādi viedokļi, par to vai zemūdens medības ir pielīdzināmas makšķerēšanai. Palūkojoties uz šo jautājumu no dabas aizsardzības viedokļa, zemūdens medības ir pat saudzējošāks zivju ieguves veids nekā makšķerēšana, un arī zivis skaitliski tiek traumētas daudz mazāk. Proti, zemūdens mednieks savu potenciālo lomu redz un var aplūkot, vai tas ir atbilstoša izmēra un vai to ir atļauts iegūt. Makšķernieks, savukārt, zvejojot var traumēt arī zivis, kuras ir liegumā un neatbilstoša izmēra. Traumētās zivis, savukārt, var iet bojā pēc tam, kad tiek ielaistas atpakaļ ūdenī.

Saskaņā ar normatīvajiem aktiem zemūdens medībās, tāpat kā makšķerēšanā, fiziska persona izmanto savas tiesības atpūtas, sporta vai citā nolūkā iegūt zivis savam patēriņam ar attiecīgajos normatīvajos aktos noteiktajiem rīkiem. Ne zemūdens medniekam, ne arī makšķerniekam, nav tiesību iegūtās zivis piedāvāt tirgū, pārdot vai nodot citām personām labuma gūšanai. Dažādas organizācijas, to starpā Eiropas Parlamenta Zivsaimniecības komiteja, nepārprotami un skaidri ir noteikušas, ka zemūdens medības ir ietvertas vienā grupā ar citiem makšķerēšanas veidiem, tādējādi atzīstot, ka zemūdens medības ir līdzvērtīgas citiem atpūtas zvejas veidiem, kamēr tā netiek veikta komerciālos nolūkos.

2. Ieguvums ķermenim un prātam

Tāpat kā makšķerniekiem, arī zemūdens mednieka peldes nereti beidzas bez loma, taču arī šādās reizēs ieguvums ķermenim un prātam ir nenovērtējams. Katra pelde ir fiziska un emocionāla aktivitāte, kas pielīdzināma sporta zālei, baseinam un meditācijai vienlaikus. Peldot aptuveni 3-4 stundas vasarā un 1-1,5 stundas aukstākā gadalaikā, tiek nopeldēti vairāki kilometri. Tā laikā zemūdens mednieks atrodas vienatnē ar dabu, nonākot gluži citā pasaulē, dažādā un ļoti skaistā. Nirstot zem ūdens sadzīviskās problēmas tiek atstātas uz zemes, un ķermenis pārslēdzas uz citu režīmu, koncentrējoties vienlaikus uz savām sajūtām un to, kas notiek apkārt. Prāts nomierinās, ķermenis izjūt gan fizisku slodzi, gan vienlaikus atslābinās.

3. Video mednieki

Bez iepriekšminētās pozitīvās ietekmes uz fizisko un garīgo veselību lielu baudu var gūt arī vērojot zemūdens iemītniekus, pētot to paradumus, uzturēšanas vietas un reakcijas. Šī iemesla dēļ dauzi zemūdens mednieki kļūst par zemūdens video medniekiem un zemūdens pasauli galvenokārt filmē bez mērķa par katru cenu iegūt lomā zivi. Lai gan reti ir redzama tāda krāsu daudzveidība un košums kā mums pierastajos video un attēlos no koraļļu rifiem, mūsu ūdeņos var ieraudzīt ļoti daudz. Lielākais gandarījums ir atrast zivis, tās pavērot, un ļaut tām peldēt tālāk. Tā, kādā rudens peldē izdodas atrast līņus, kurus var vērot ar galvu ierakušos dūņās, lēnīgsnējus un pusaizmigušus, pavērot, un ļauj viņiem turpināt izbaudīt savu ierasto mieru. Savukārt citā reizē var novērot līdakas, kuras kā svecītes ar galvu uz augšu stāv pie ūdens zāļu pudura it kā vērotu debesis.

Visam skaistajam, ko var pieredzēt peldē, blakus stājas vilšanās cilvēku rīcībā pret dabu. Vislielāko bīstamību zemūdens medniekam rada nelegālie tīkli. Aizķeroties tajos pastāv risks sapīties tā, ka tas apdraud peldētāja dzīvību. Vēl viena ļoti skumja un satraucoša daļa, ko zemūdens mednieki redz, ir ūdeņu piesārņojums ar dažādiem cilvēku atstātiem atkritumiem. No upēm un ezeriem var izcelt auto riepas, pudeles, riteņus, saules sargus, nemaz nerunājot par pazaudētajām makšķerēm, spolēm un uztveramajiem tīkliņiem un daudz ko citu. Cilvēki bieži vien peldas tādās vietās, kur ūdenī zemūdens mednieki var vērot veselas izgāztuves ar drazu. Šī iemelsa dēļ zemūdens mednieki regulāri organizē talkas, lai attīrītu ūdens tilpnes.

4. Zemūdens medību tiesību izmantošanas nosacījumi

Zemūdens medības ir atļautas Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos un tikai noteiktos ezeros un upēs vai to daļās. Ar atļauto vietu sarakstu var iepazīties Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumu pielikumā. Tāpat ar īpašnieka atļauju var medīt arī privātajos ezeros, kuros zvejas tiesības nepieder valstij.

Izvēloties ūdenstilpni kurā plānots medīt, pārbaudi vai tā ir atļauto vietu sarakstā. Tāpat, Zemkopības ministrijas mājas lapā pārbaudi, vai ūdenstilpnē netiek organizētas licencētās zemūdens medības. Ja nepieciešams, tad obligāti iegādājies arī licenci. Bet, ja izvēlēto ūdenstilpni neatrodi zemūdens medībām atļauto ūdeņu sarakstā, tad tajā nodarboties ar zemūdens medībām ir aizliegts.

Zemūdens medību rīkus zivju medībām atļauts izmantot tikai tad, ja persona atrodas zem ūdens, bet bērni, kuri nav sasnieguši 16 gadu vecumu, izmantot zemūdens medību rīkus drīkst tikai vecāku vai pieaugušo uzraudzībā.

Zemūdens medību laikā aizliegts izmantot akvalangu vai citu autonomu elpošanas aparātu.

Lai arī harpūnas triecienjauda standarta harpūnšautenei ūdenī vidēji ir 2 metri, turklāt bulta ir iesieta auklā, domājot par savu un citu drošību, un, atbilstoši noteikumiem, aizliegts atrasties ar pielādētu harpūnšauteni krastā vai ūdenī tuvāk par 20 metriem no krasta līnijas publiskās atpūtas vietās, kā arī vietās, kurās pulcējas daudz cilvēku (piemēram, peldvietā, ūdenssporta un kultūras pasākumu vietā), un tuvāk par 20 metriem no apzīmēto peldvietu un ūdenssporta vietu teritorijas.

Noteikumi nosaka, ka zemūdens medniekam sev jāpiestiprina košas krāsas boju ar vismaz astoņus kilogramus lielu celtspēju, lai norādītu savu atrašanās vietu ūdenī. Savukārt, ja nolemts peldēt no saulrieta līdz saullēktam (diennakts tumšajā laikā), tad boja ir jāaprīko ar atstarojošiem elementiem un riņķa uguni - gaismas lukturi, kas novietots tā, lai gaisma būtu redzama 360 grādu lielā horizontālā lokā. Pavisam nešaubīgi var teikt - boja ir nepieciešama zemūdens mednieka drošībai. Ar boju tiek iezīmēta vieta, kur atrodas zemūdens mednieks, un laivotāji to var pamanīt jau pa gabalu. Tāpat boju var izmantot, lai uz tās novietotu, piemēram, ūdensnecaurlaidīgā kastītē ievietotu makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību karti un licenci, auto atslēgas vai rezerves harpūnšauteni. Pieturoties pie bojas (plosta), var atvieglot savu pārvietošanos, ja jāpeld lielāks gabals, vai arī vienkārši atpūsties kādu brīdi.

Iegūtās zivis līdz zemūdens medību beigām jāuzglabā, nostiprinot tās pie bojas vai pie zemūdens medību aprīkojuma jostas. Zemūdens mednieki šim nolūkam parasti izmanto speciālu inventāra vienību - kukanu.

Atļautā lomā paturamo zivju sugas, minimālais pieļaujamais zivju garums, kā arī skaits, ir tieši tāds pats kā makšķerniekiem. Zemūdens medniekiem, papildus makšķerniekiem noteiktajiem zivju ieguves liegumu laikiem, ir jāņem vērā, ka Latvijā no 1.marta līdz 30.aprīlim zemūdens medības ir aizliegtas visos ūdeņos, izņemot Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņus un ūdeņus, kuros ir organizētas licencētās zemūdens medības.

Atceries:

1) iegādājies makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību karti un licenci (ja nepieciešams),

2) pārbaudi, vai izvēlētā ūdenstilpne ir zemūdens medībām atļauta vieta,

3) domā par drošību ūdenī,

4) ievēro lieguma laikus,

5) ņemt tikai to sugu zivis, kuras atļauts paturēt lomā,

6) neņem vairāk zivju, kā ir atļauts un nepieciešamas,

7) ievēro minimālo pieļaujamo zivju garumu.