Finanšu eksperti iesaka ikvienam cilvēkam nodrošināties ar uzkrājumiem vēlams pāris mēnešalgu apmērā, lai varētu veiksmīgi pārvarēt neparedzētas situācijas, ja tādas radīsies. Tomēr realitātē tikai 42% Latvijas iedzīvotāju ir pietiekami uzkrājumi, lai izdzīvotu trīs mēnešus vai ilgāk, un 26% cilvēku ar saviem iekrājumiem pietiktu tikai vienam mēnesim, liecina Luminor bankas aptauja.
“Ārkārtas situācija pavasarī bija skarbs pierādījums tam, cik svarīgi ir, lai ikvienam būtu pietiekams finanšu drošības spilvens, jo negaidītas finansiālās grūtības var piemeklēt katru, neatkarīgi no ienākumu apjoma. Šobrīd, kad atkārtoti izsludināta ārkārtas situācija, ieteicams rūpīgi pārdomāt, vai uzkrāts pietiekami, lai varētu parūpēties par sevi un ģimeni gadījumā, ja samazinātos ienākumi vai tiktu zaudēts darbs,” saka Luminor bankas attīstības vadītāja Baltijā Jekaterina Ziniča. Viņa sniedz padomus, kā veiksmīgāk pārvaldīt savus izdevumus un ienākumus, lai atrastu iespēju veidot uzkrājumus nebaltai dienai.
Ir viegli pārskatīt lielus izdevumus, taču mazas naudas summas bieži vien paliek nepamanītas - piemēram, ikrīta kafija degvielas uzpildes stacijā vai kafejnīcā. Šādi mazi, bet regulāri tēriņi kopā mēnesī var veidot visai ievērojamu summu, ko var ietaupīt, piemēram, mājās, pagatavojot kafiju līdzņemšanai.
“Iesaku ikvienam pārskatīt savu bankas maksājumu izrakstu par pēdējiem mēnešiem - tur būs redzami ne tikai biežākie tēriņi, bet arī automātiskie maksājumi par mūzikas vai seriālu straumēšanas platformām, mobilajām lietotnēm vai pat sporta klubu, ko, iespējams, nemaz neizmantojat. Samazinot vai atsakoties no šādiem maksājumiem, mēnesī var ietaupīt pat vairākus desmitus eiro,” norāda J. Ziniča.
Labs veids, kā ietaupīt, ir plānot budžetu, jau laicīgi paredzot, cik daudz naudas un kam varat atļauties tērēt. Plānojot budžetu, izdevumus ieteicams sadalīt pa kategorijām: fiksētie maksājumi (komunālie maksājumi, kredītmaksājumi utt.) un mainīgās izmaksas (pārtika, transports, apģērbs, izklaide utt.), kuras varam samazināt, mainot savus paradumus. Pārskatot izdevumus un izvērtējot prioritātes, būs redzams, no kā var atteikties, lai ietaupītu.
Viena no lielākajām izdevumu grupām ir pārtika - lai samazinātu šos tēriņus, ieteicams veidot iepirkumu sarakstu. Tā visbiežāk var izvairīties no spontāniem pirkumiem un rezultātā iztērēt mazāk. Labs padoms ir neiet uz veikalu izsalkušam, jo tad parasti nopērkam vairāk ēdiena, nekā vajadzīgs.
Veiksmīgai izdevumu sadales formulai būtu jāizskatās šādi: līdz 50% no ienākumiem tiek tērēti svarīgākajiem ikmēneša maksājumiem, piemēram, komunālajiem maksājumiem, pārtikai un kredītu apmaksai, 30% var tērēt dažādiem mazāk svarīgiem pirkumiem, piemēram, apģērbam, hobijiem un atpūtai. Atlikušos 10-20% - cik ģimenes budžets atļauj - vajadzētu atstāt uzkrājumiem vai ieguldīt, piemēram, norēķinu kontā, krājkontā vai 3. pensiju līmenī. Protams, uzkrājumiem vienmēr var atvēlēt vairāk, bet, ja cilvēks spēj sekot šādai formulai, tad viņš ir uz pareizā ceļa, norāda Luminor eksperte.
Šobrīd ir īstais laiks, lai pārskatītu iemaksas 3. pensiju līmenī un veiktu papildu iemaksas, ja ir tāda iespēja, jo katra gada sākumā ir iespēja izmantot valsts sniegtās priekšrocības un saņemt atpakaļ pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli par iepriekšējā gada laikā veiktajām iemaksām.
Ir vairāki paņēmieni, kā ikdienā radīt paradumu uzkrāt. Viens no vienkāršākajiem veidiem ir automātiskais maksājums internetbankā, katru mēnesi sev ērtā datumā pārskaitot konkrētu summu uz atsevišķu norēķinu kontu vai krājkontu. Vēl viens paņēmiens ir tieši pirms algas saņemšanas visu no iepriekšējā mēneša palikušo naudu, ja tāda ir, pārskaitīt uz krājkontu - tas varētu motivēt katru mēnesi atlikt arvien lielāku summu. Savukārt visus negaidītos ienākumus - piemēram, prēmijas, nodokļu pārmaksu vai dzimšanas dienā uzdāvinātos līdzekļus - ieteicams izvērtēt un novirzīt esošajiem uzkrājumiem vai izmantot, lai uzsāktu krāt kādam jaunam mērķim.
*Luminor aptauja veikta 2020. gadā sadarbībā ar socioloģisko pētījumu aģentūru Norstat, aptaujājot vairāk nekā 1000 respondentu katrā Baltijas valstī.