Psiholoģe iesaka 3 veidus, kā panākt, lai bērns izturas atbildīgi pret savām mantām skolā

Skolas gaitu uzsākšana ir nozīmīgs solis bērna dzīvē – tas ir jauns sākums un jauna pieredze, kas skaidri liecina par to, ka bērns pieaug. Ejot skolā, bērnam ir jāuzņemas būtiska atbildība un, īpaši jaunāko klašu skolēniem, pēc vieglprātīgas vasaras nereti ir grūtības ieiet skolas ritmā. Aizmirsti sporta vai deju apavi, mācību piederumi, pat nozaudēta skolas soma – tās ir lietas, ar kurām ikdienā nereti sastopas jaunāko klašu skolēnu vecāki. Gjensidige Latvija kopā ar klīnisko psiholoģi un psihoterapijas speciālisti Līgu Bernāti vērš uzmanību trim plaši zināmiem ieteikumiem, kas ļaus bērnam kļūt uzmanīgākam un izvairīties no nozaudētām mantām.

Emocionāla atbalsta sniegšana

Ja bērns savas bērnības laikā nav pieredzējis lielus negatīvus notikumus vai zaudējumus ģimenē, apkārtējā vidē u.c., skolas uzsākšana ir pirmā apzinīgā lielā pieredze un tā ne vienmēr noris tik gludi, kā vēlētos.

“Pirmā pieredze bērnam praktiski vienmēr ir stresa pilna. Uzsākot mācības, ne tikai pirmajā klasē, bet arī atkārtoti, ir jāpielāgojas jaunai videi, apstākļiem un režīmam. Papildus adaptēšanās jaunai videi un nosacījumiem ir arī citi uzdevumi un personīgās intereses, kurām bērnam nākas pastiprināti pievērst savu uzmanību. Lai adaptēšanās process paietu veiksmīgi, nevajag izvirzīt sankcijas vai rāt bērnu par aizmirsto vai nozaudēto mantu. Ir jārēķinās ar to, ka bērns arī bez bargiem norādījumiem izjūt stresu, un tā vietā, lai viņu nosodītu par atgadījumu, labāk ir sniegt viņam emocionālu atbalstu un mācīt, saglabājot mierīgu toni un uzvedību,” saka psiholoģe Līga Bernāte.

Psiholoģe atgādina, ka cilvēks mācības gūst līdz ar pieredzi, kura parādās ar laiku un nekas dzīvē nerodas pats no sevis. Lai bērns iemantotu kādas iemaņas, viņam ir jāsastopas ar to pielietošanu reālajā dzīvē - mantai ir jānozūd, lai atcerētos nākamo pieskatīt.

Disciplīnas ieviešana sīkumos

Izstrādājiet sistēmu vai procedūru, kas bērnam ikdienā jāizpilda. Palīdziet viņam to veikt sistemātiski katru dienu, līdz tas kļūst par ieradumu. Piemēram, liekat bērna patstāvīgi sakārtot somu nākamajai skolas dienai, tādējādi pieradinot pie viņa paša mantām un plānošanas. Rezultātā bērns pievērš pastiprinātu uzmanību gan somai, gan arī katram piederumam, ko tajā ieliek. Norādiet bērnam arī to, ka skolā ir jāievēro līdzīga procedūra - lietu sistemātiska iesaiņošana, ielikšanas somā un to pārbaudīšana.

Prasmju un pieredzes trūkums ir iemesls tam, kādēļ bērns var kļūt neuzmanīgs un bezatbildīgs dažādās situācijās. Savukārt pašdisciplīnas ieviešana sīkumos veicinās tās realizēšanos globālās lietās.

“Apvienojot pieredzes trūkumu, stresu un bērna izklaidību, uzmanība un atbildība bērnam koncentrējas tikai uz vienu, tajā brīdī aktuālāko vai interesantāko lietu. Nereti personīgās mantas nav prioritāte, savukārt cīņā par uzmanību virsroku ņem jauniegūtie draugi, izklaide un viedierīce. Lai audzinātu bērnu par atbildīgu cilvēku, viņam atbildība ir jātrenē praksē, radot situācijas, kurās viņš patstāvīgi un sistemātiski izpilda kādu darbu disciplīnas kārtībā un izjūt sekas savai neizdarībai,” saka psiholoģe Līga Bernāte.

Apdomātu pirkumu iegāde

Lutināšana, kas izpaužas mantu iegādē pēc pirmajām liesmām, kas parādījušas jau tā degošajās bērna acīs, var novest pie tā, ka bērna īpašumā ir pārāk daudz mantu, no kurām daļa ir lieka. Tāpat, ja bērns iegūst visu, ko kāro viņa sirds, bez jebkādām pūlēm, viņa acīs mantu vērtība samazinās. Bez tā, vecākiem ir jāsaprot, ka, iegādājoties gan masveidā, gan ļoti dārgas preces bērnam, paaugstinās arī zaudējuma risks. Ir jāizvērtē un jāatšķir bērnu reālās vajadzības no iedomātajām un jāapsver mazāki pirkumi,” min L. Bernāte.