Klāt ir jaunā mācību sezona, gaidām to ar dažādām sajūtām - kādam tās ir bažas par mācību īstenošanas formu, citam - sengaidītā satikšanās ar skolas biedriem. Tikko pieredzētajā attālinātajā mācību procesā bērni un pusaudži vairāk laika pavadīja pie viedierīcēm - telefoniem, planšetēm un datoriem, tas sagaidāms arī šajā mācību sezonā. Tomēr satraucošs ir fakts, ka pavasarī attālinātā mācību procesa laikā pieauga dažādu pārkāpumu skaits interneta vidē, tajā skaitā kibermobinga situācijas (noniecināšana, ļauni komentāri, baumu izplatīšana, fiziski draudi, attēlu pārsūtīšana bez piekrišanas, utt.) par ko Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) Uzticības tālrunī martā saņemti par 40% vairāk zvanu kā pērn tajā pašā laikā, savukārt, salīdzinot ar janvāri un februāri, saņemto sūdzību skaits auga par aptuveni 20%.
Tele2 pētījums, kas veikts gada sākumā atklāj - katrs ceturtais (25%) no aptaujātajiem skolēniem piedzīvojis aizskaršanu virtuālajā vidē jeb kibermobingu - izķēmotas personīgās bildes tīmeklī, saņēmis aizvainojošas īsziņas, riebīgus vai rupjus komentārus vai pat draudu vēstules.
Pasaules pieredze rāda, ka pusaudži kibermobingu uzskata par nopietnu problēmu, bet domā, ka skolas, politiķi vai sociālie mediji nespēj šo problēmu risināt. Tomēr jauniešu vidū ir uzskats, ka vecāki var būt efektīvi sabiedrotie šādu situāciju risināšanai.
Vairāk nekā puse jeb 56% vecāku Latvijā neapzinās uz bērniem un pusaudžiem atstāto kibermobinga jeb emocionālās pazemošanas internetā seku nopietnību, savukārt katrs trešais atzīst, ka viņiem trūkst zināšanu par šo problēmu.3
Jauniešu vidū populārais autosportists un Kaspersky vēstnesis Reinis Nitišs: "Mācību iestādēs un jauniešu ikdienā digitālā vide kļūst arvien aktuālāka taču, tas paver durvis daudziem jauniem riskiem ar ko vecākā paaudze savā laikā nemaz nesaskārās. Skolās ir koplietošanas datori, kurus jaunieši izmato arī personīgām vajadzībām - apskata sociālos tīklus, e-pastus vai pat lieto interneta bakas. Mūsdienās, jauniešiem ir agrā vecumā ir jāiemāca pirmie elementārie drošības soļi digitālajā vidē, piemēram, neatstāt datoru, kurā esi pieslēdzies saviem personīgiem soctīkliem, ieslēgtu un bez uzraudzības. Tāpat arī apsvērt, kādu saturu pārsūtīt klases biedriem un izsvērt riskus, jo nereti gadās, ka pat šķietami uzticami draugi pieviļ un nodot nevēlamus foto vai informāciju citām personām. Šādas situācijas jauniešiem var būt ļoti sāpīgas un grūti pārdzīvojamas."
Kaspersky ekspertu padomi, lai izvairītos no kibermobinga un pareizi rīkotos šādās situācijās:
· Vecākiem par kibermobingu jāizrunājas ar bērnu. Bērnam ir jāzina, kā rīkoties šādā situācijā. Bērnam nevajag kaunēties un jārīkojas uzreiz - jāsaka vecākiem, skolotājam vai speciālistam (piemēram, skolas psihologam).
· Strauji mainoties tehnoloģijām vecākiem jāuzrauga bērnu mobilās ierīces un viņu uzvedība tiešsaistē.
· Ierobežojiet personīgo fotoattēlu un informācijas apjomu, ko izvieto jūsu bērns. Pārliecinieties, ka viņi saprot, kā izveidot drošas paroles un regulāri tās mainīt.
· Bērns, kas ciešs no kibermobinga, izskatās tāpat kā jebkurš pusaudzis - bieži nevēlas runāt par savu dienu. Tomēr esiet modri - intereses zudums par iecienītākajām darbībām, neizskaidrojams atzīmju pazemināšanās, izlaistās nodarbības, depresijas simptomi un izmaiņas miega vai ēšanas paradumos, un īpaši, pēkšņs intereses zudums par datora lietošanu vai tendenci satraukties pēc tam, kad ir lietots viedtālrunis - var norādīt par agresiju pret bērnu skolā vai internetā. Vai arī gadījumā, ja bērns ir agresors, novērojamas ārkārtīgas dusmas, ja neļaujat lietot mobilo telefonu vai datoru.
· Kibermobinga gadījumā situācija mierīgi un bez vainošanas jāizrunā ar bērnu.
· Saglabājiet visus ierakstus, ziņojumus un saziņu no agresora, viedtālrunī uzņemot ekrānuzņēmumus vai fotoattēlus, kā arī ierakstot laiku un datumu un citu būtisku informāciju. Nododiet informāciju skolas administrācijai un apsveriet iespēju iesaistīt policiju.
· Bloķējiet agresoru sociālajos medijos un e-pastā.
· Jāsazinās ar Drossinternets.lv, lai saņemtu palīdzību un dzēstu internetā ievietoto saturu par bērnu, vai sazinies ar konkrētā sociālā tīkla atbalsta komandu. Tas ir īpaši svarīgi, ja tiek publicēti kompromitējoši attēli, piemēram, kailfoto.
· Nereti upuri mēģina cīnīties pret agresoru un pēc tam paši kļūst par tādiem. Tomēr šāda pieeja situāciju tikai pagarina un saasina. Stāstiet bērniem par cieņu pret citu izjūtām un privātumu tiešsaistē. Pasakiet bērnam, ka jūs saprotat vēmi atriebties, bet ilgtermiņā vislabāk ir situācijā šādi neiesaistīties.