Spānijas kailgliemezis ir ierindots starp simts visinvazīvākajām sugām (vietējās sugas apdraudoša svešzemju suga) Eiropā.
Latvijas teritorijā kaitēklis galvenokārt tiek ievazāts ar stādiem, pie kuru saknēm atrodas gliemeža oliņas. Līdz ar stāda iestādīšanu gliemezis veiksmīgi iedzīvojas dārzos un caur ceļmalām, grāvmalām un ūdenstilpju piekrastēm izplatās gan kaimiņu dārzos, gan arī dabiskās teritorijās. Tāpēc ir svarīgi saprast, ka Spānijas kailgliemeža izplatības ierobežošanā būtu jāiesaistās visu ietekmēto teritoriju īpašniekiem. Tā kā Spānijas kailgliemezis visintensīvāk olas dēj no augusta līdz septembrim, ir jācenšas panākt, lai pēc iespējas mazāks gliemežu skaits sasniegtu olu dēšanas vecumu un izdētu olas. Viena dējuma olas ir vienkopus, un vienā dējumā var būt pat vairāk nekā 250 olu.
Būtiska loma Spānijas kailgliemežu izplatības ierobežošanā ir stādaudzētavām, kas rūpējas par stādu materiāla tīrību. Taču arī mazdārziņu īpašnieki var samazināt Spānijas kailgliemežu izplatības iespēju.
Spānijas kailgliemežu izplatības ierobežošanai mazdārziņu īpašniekiem iespējams veikt šādas darbības:
• neļaut zālei pēc nopļaušanas kādu laiku stāvēt uz zemes - šādās atliekās noteikti būs gliemeži. Pļaujot zāli, kuru pēc nopļaušanas uzreiz savāc pļaušanas iekārta, iespēja izplatīt kailgliemežus ir maza;
• no stādiem kailgliemežus var nolasīt ar rokām. Visaktīvākie tie ir mitros apstākļos un naktī;
• kailgliemežus var iznīcināt arī mehāniski, tos nenolasot. Dārzu pēc tam apseko atkārtoti, jo kailgliemeži pulcējas ap bojāgājušiem īpatņiem. Tādējādi iespējams notvert arī pārējos sugas īpatņus;
• Spānijas kailgliemežu izķeršanai var izmantot arī lamatas, ko ierīko vietās, kur gliemežus grūti salasīt;
• lai nepieļautu gliemežu piekļūšanu stādiem, ap tiem var veidot aizsargbarjeras (aizsargsētiņas, vara lentes, elektriskos ganus, ķīmiskās aizsargbarjeras);
• Spānijas kailgliemežu skaits ir mazāks vietās, kur intensīvi tiek pļauta zāle;
• lai izjauktu iespēju gliemežiem paslēpties augsnes plaisās, dzīvnieku alās un ejās un ievērojami samazinātu to skaitu, piemājas dārzos jāveic augsnes dziļā uzrakšana, apvēršot velēnu.
Augusts un septembris ir laiks, kad Spānijas kailgliemezis visintensīvāk dēj olas. Tādēļ šobrīd nolasītos kailgliemežus nepieciešams iznīcināt, diennakti ievietojot tos 10% vārāmās sāls šķīdumā. Tas sekmēs arī vēl neizdēto oliņu aiziešanu bojā. Taču kailgliemežus iespējams arī iznīcināt, tos pāršķeļot arī ar lāpstu vai citu asu priekšmetu.
Pieaudzis kailgliemezis ir 7 līdz 14 cm garš. Tā ķermenis ir masīvs un plats, nedaudz saplacināts. Krāsa ir ļoti mainīga, tomēr visbiežāk tā ir brūngana, pelēkzaļa. Latvijā Spānijas kailgliemezis ir konstatēts dārzos, zālājos, apstādījumos, ceļmalās, grāvjos, kapsētās, kā arī citās cilvēku ietekmētās vietās. Spānijas kailgliemežu veiksmīgu pārziemošanu sekmē pārvietošanās uz vietām, kas ir pasargātas no zemām temperatūrām (dziļi augsnē vai komposta kaudzēs).
Sugas ietekme var izpausties dažādi, piemēram, kailgliemeži var apdraudēt kultūraugus un vietējās augu sugas, gan apēdot tās, gan pārnēsājot dažādus augu patogēnus. Tāpat Spānijas kailgliemezis izkonkurē un barojas ar citām bezmugurkaulnieku sugām, piemēram, gliemežiem un sliekām. Ir novērota krustošanās ar tuvāk radniecīgajām Arion ģints kailgliemežu sugām, kā rezultātā tās asimilējas un izzūd. Suga var izplatīt jaunas parazītu un patogēnu sugas, kas ar gliemežiem tiek ievestas no citiem reģioniem.
Plašāka informācija par Spānijas kailgliemeža sugas izplatības ierobežošanu pieejama Daugavpils Universitātes Dabas izpētes un vides izglītības centra 2018.gadā sagatavotajā Spānijas kailgliemeža (Arion vulgaris) (Moquin-Tandon, 1855) sugas izplatības ierobežošanas plānā. Tas pieejams Dabas aizsardzības pārvaldes mājaslapā www.daba.gov.lv.
Dabas aizsardzības pārvalde aicina ziņot par jauniem atradņu gadījumiem, rakstot uz e-pastu invazivs@daba.gov.lv, norādot iespējami precīzu atradnes vietu, savu kontaktinformāciju un pievienojot atrastā Spānijas kailgliemeža foto.