Par izvairīšanos no Covid-19 un citu infekciju slimību riska faktoriem, kā arī imunitātes stiprināšanu stāsta Capital Clinic Riga imunoloģe Dr. Tatjana Ļiņova un BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa.
Dr. T. Ļiņova skaidro, ka normāli funkcionējošas imūnsistēmas pamatā ir sabalansēta ēdienkarte, kā arī izvairīšanās no kaitīgiem ieradumiem (smēķēšanas un alkohola) un uztura pārmērībām (ceptu produktu, pusfabrikātu un saldumu lietošanas). BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa norāda, ka mūsu platuma grādos iedzīvotājiem papildus jāuzņem D vitamīns, kā arī profilaksei noderēs A, K, C un B grupas vitamīni. Tie uzlabos gan nervu sistēmu un pašsajūtu, gan arī stiprinās organisma imunitāti. Abas speciālistes ir vienisprātis, ka ļoti labs minerālvielu avots ir zaļumi, dīgsti un diedzējamie zaļumi. Dīgsti visu gadu ir pieejami dārzeņu nodaļās, bet tos ir vienkārši izdiedzēt arī pašu spēkiem un pievienot maltītēm vai sagatavot zaļumu smūtiju. Tāpat svarīgi, ka pirms produktu apstrādes un lietošanas tiek veikta rūpīga to nomazgāšana.
Pavasarī nevajadzētu aizrauties ar dažādiem stimulantiem, piemēram, pārmērīgu kafijas, melnās tējas un enerģijas dzērienu lietošanu, jo, pastiprināti tos lietojot, tiek tērētas organisma rezerves, un īslaicīgam spēku pieplūdumam sekos straujš enerģijas kritums un nespēks.
Neskatoties uz to, ka sporta klubi šobrīd ir slēgti, nedrīkst aizmirst par fiziskajām aktivitātēm. Ja cilvēks nav sportists, tad ieteicama 30 minūšu izkustēšanās, piemēram, došanās pastaigā uz vietām, kur nav daudz cilvēku, piemēram mežā vai vientuļā pludmalē. Ideālā gadījumā to ieteicams apvienot ar mērenu kardioslodzi, piemēram, skrējienu vai braukšanu ar velo. Interesants fakts, ka pat 30 minūšu pastaiga mēreni raitā solī, salīdzinot ar sēdēšanu, palielina asinīs cirkulējošo neitrofīlo, limfocītu un monocītu skaitu, kā arī paaugstina dabīgo slepkavu (NK) šūnu produkciju. Savukārt šīs šūnas nodrošina aktīvu pretvīrusu imunitāti.
Lai gan vīruss biežāk tiek nodots gaisa pilienu ceļā no citas personas, tomēr ar šo vīrusu var inficēties arī no dažādām netīrām virsmām. Šeit ir pāris piemēru tam, cik ilgi Covid-19 vīruss izdzīvo uz dažādām virsmām:
• metāls (rokturi, lifta pogas, rotaslietas, galda piederumi) - 5 dienas;
• koka izstrādājumi (mēbeles) - 4 dienas;
• plastmasa (ūdens pudeles, autobusu sēdekļi, rokturi sabiedriskajā transportā, kredītkarte) - 2 līdz 3 dienas;
• stikls - līdz pat 5 dienām;
• papīrs - no pāris minūtēm līdz vairākām dienām.
Biežākā Covid-19 komplikācija - pneimonija
Covid-19 vīrusam ir izteikta "mīlestība" jeb tropisms uz plaušu šūnām. Tādēļ koronovīrusa biežākā komplikācija ir pneimonija (plaušu šūnu iekaisums - plaušu karsonis). Tās rezultātā pacients tiek hospitalizēts, kā arī tas ir biežākais šī vīrusa nāves iemesls. Pneimonija kā koronavīrusa komplikācija pamatā skar vecāka gadagājuma cilvēkus, kā arī tos, kuriem ir izteikti pazemināta imunitāte. Šīm riska grupām pneimonija var attīstīties zibenīgi - pāris dienu laikā. Saskaņā ar ASV Slimību profilakses un kontroles centra datiem, aptuveni 31% līdz 59% pacientu vecumā virs 65 gadiem būs nepieciešama hospitalizācija Covid-19 infekcijas dēļ, savukārt līdz 30% būs nepieciešama intensīvā terapija. Tas nozīmē, ka šiem pacientiem varētu būt nepieciešama mākslīgā plaušu ventilācija. Jāņem vērā, ka intensīvās terapijas gultu skaits ir stipri ierobežots, tādēļ pastāv risks, ka, strauji pieaugot pacientu skaitam, mākslīgās ventilācijas ierīču var nepietikt. Tāpēc ir ļoti svarīgi, ka tiek ievērota pašizolācija un sociālā distancēšanās. Ja cilvēkam nav slimības simptomu, tas nenozīmē, ka persona nevar būt šī vīrusa nēsātājs.
• Pēc iespējas biežāk mazgājiet rokas ar ziepēm un tīru ūdeni vismaz 20 sekundes, īpaši pēc šķaudīšanas, deguna izšņaukšanas, klepošanas un uzreiz pēc sabiedrisko vietu apmeklēšanas.
• Ja ziepes uzreiz nav pieejamas, lietojiet ādai paredzētos antiseptiskos līdzekļus, kas satur vismaz 60% alkohola.
• Ar rokām neaiztieciet virsmas sabiedriskajās telpās un transportā - lifta pogas, rokturus, kā arī izvairieties no roku spiešanas u. tml.
• Nomazgājiet rokas pēc saskares ar jebkuru virsmu publiskajā vidē.
• Ar nemazgātām rokām neaiztieciet seju.
• Izvairieties no pūļa un slikti ventilētām telpām. Inficēšanās riski ievērojami palielinās slēgtās telpās ar sliktu gaisa cirkulāciju.
• Veiciet sava mājokļa tīrīšanu un bieži izmantojamo virsmu un rīku regulāru dezinfekciju (piemēram, mobilo telefonu, datora klaviatūras, datora peles). Īpašu uzmanību pievērsiet bieži izmantojamajām virsmām, piemēram, galda virsmai, durvju rokturiem, gaismas slēdžiem, tualetei, personīgās higiēnas piederumiem, izlietnēm, mobilajiem telefoniem un tml.
• Regulāri vēdināt telpas, tostarp īsi pirms došanās gulēt.
• Svarīgi ir neļauties panikai un rūpīgi sekot atbildīgo institūciju noteiktajiem ierobežojumiem un rekomendācijām.
