Latvijas pilsētās valda siltuma salas efekts: kā no tā izvairīties?

Vasarās aizvien biežāk valdot stiprai tveicei, speciālisti norāda uz slikti izolētiem pilsētas ēku jumtiem un sienām, kuras savas caurlaidības dēļ nenodrošina iekštelpu aizsardzību pret pārkaršanu.

Karstumu grūtāk ir izturēt pilsētās, kuras piedzīvo tā saucamo „siltuma salas” jeb angliski urban heat island efektu. Tas nozīmē, ka urbanizētās vides dēļ pilsētās ir karstāk nekā zaļākās, nomaļākās un ne tik biezi apdzīvotās vietās.

„Pilsētās ir daudz asfalta un betona, kas absorbē siltumu, bet vēlāk atbrīvo to vidē. Dabīga augsne, augi siltumu tā neabsorbē. Turklāt, ja ēkas logi ir vērsti tieši uz dienvidiem vai rietumiem un gada aukstajā laikā priecē ar lielāku gaismas daudzumu, tad vasarā karstākajā diennakts laikā caur tiem vistiešākajā nozīmē cepina saule, un jo lielāki logi, jo vairāk tas ir jūtams. Karsto laiku īpaši grūti ir izturēt nenosiltinātās ēkās un dzīvokļos, kuros nav dzesēšanas sistēmu”, - stāsta akmens vates ražotāja ROCKWOOL pārstāvis Māris Želvis.

Pēc viņa teiktā, kā pašsaprotamas lietas nevajadzētu uztvert ne mājas siltuma zudumus ziemā, ne arī saules dēļ stipri sakarstošās telpas vasarā.

„Abi varianti ir slikti, jo skaidri norāda uz problēmu: sienas un jumts ir tik slikti izolēts, ka spēcīgu laika apstākļu svārstību dēļ tas uzreiz ir jūtams arī iekštelpās. Ziemā tādēļ ir vairāk izdevumu, jo vēlamies telpas piesildīt, bet vasarā visos iespējamos veidos atdzesēt. Tāpēc, plānojot renovēšanu, vajadzētu padomāt par labu izolāciju un ņemt piemēru no Skandināvijas valstīm, kurās ārējo konstrukciju izolēšanu uztver ļoti nopietni”, - apgalvo ROCKWOOL eksperts.

Želvis piedāvā pievērst uzmanību sešām galvenajām lietām, kuras var palīdzēt risināt karstuma problēmu.

Logi. Ātrākais un vienkāršākais veids, kas ir īpaši piemērots, lai atstarotu tiešus saules starus, - speciāla stikla plēve. Tā nedaudz aptumšo stiklu un nodrošina, ka telpās tiek saglabāta zemāka temperatūra.

Jumts un sienas. Mājas jumtam tiek lielākais saules staru daudzums, tāpēc mazināt tā caurlaidību ir ļoti būtiski. Šeit var palīdzēt māla vai betona dakstiņi, kuri sakarst mazāk, savukārt jumta konstrukcijā zem seguma ierīkojot siltumu atstarojošo kārtu, var ievērojami samazināt siltuma nodošanu telpām. Ārējās sienas sakarst mazāk, ja to apdarei ir izvēlēta gaiša krāsa.

Telpu vēdināšana. Karstā laikā vislabākais risinājums ir mitekļa vēdināšana naktī vai agri no rīta, kad temperatūra ir zemāka. Logus ieteicams aizvērt, pirms gaiss sāk sakarst. Ja ārā temperatūra ir augsta, logu atvēršana un cirkulējošā siltā gaisa plūsma labumu nedos.

Gaišas krāsas. Tumšas šķiedras absorbē vairāk siltuma nekā gaišas, tāpēc interjerā ieteicams izvēlēties gaišas krāsas: mēbeļu pārvalkiem, paklājiem, arī aizkariem un žalūzijām.

Augi. Jo ārā ir vairāk augu un mazāk asfalta, jo vēsāk gan dienas, gan nakts laikā. Māju lieliski aizsargā vīteņi, ēnu metoši koki.

Aizsarglīdzekļi. No saules stariem labāk par aizkariem sargā koka vai bambusa rullo žalūzijas, žalūzijas, ja ir iespēja, var no ārpuses ierīkot slēģus, jumtiņus virs logiem.